uldish

Senas radio reklāmas Gada Auto konkursa pirmssākumu laikos bravūrīgi vēstīja “Subaru izbrauks!” Toreiz tas tika tēmēts par Imprezas vai Legacy pilnpiedziņas spējām, kuras Latvijas rallija trasēs ar čempiona tituliem toreiz apstiprināja tagadējais žūrijas loceklis Ivars Caune. Bet XV nav rallija auto, un ieskrieties līdz simtam ātrāk par 10 sekundēm nemāk. Taču rallija gēni nepilnus 4,5 metrus garajā nedaudz paaugstinātajā kompaktlases auto atmostas, kad ātri jālido pāri viļņainām bedrēm – nelielais svars un ietilpīgā amortizācija izšūpina auto degungalu bez nekofortablas knābāšanas. Un 333 apvidus auto trasē pārsteidzoši nekur netiek aizķerts ne priekšējā apakšējā lūpiņa, ne grīdas bruņas. Tātad – viegls, kompakts auto, ar kuru, vajadzības gadījumā, var uzbraukt arī stāvā kalnā un caur dziļām bedrēm. Un vēl – Subaru ir piedalījies šovā “Mājokļa jautājums”, un iepriekšējais istabas iekārtojums, par ko bija rūpējušies pensionēti dizaineri no PSRS autorūpnīcām, ir izmests. Ir smuki.

Nekad nesaki nekad. Nekad nedomāju, ka teikšu – Mercedes ir sportiskākais auto no visas šī gada pretendentu plejādes (ar piezīmi - budžetā līdz 200 tūkstošiem eiro). Laba piekare, precīza stūre, atsaucīgi dzinēji, ātra ātrumkārba (jā – manuālās kārbas kļūst par ekskluzīvu papildaprīkojumu) – šādi var raksturot ne vienu vien pretendentu. Bet, kad dinamiski bremzējot pirms pagrieziena, ir jāgaida sekunde, kamēr auto ļaus motoram atkal uzņemt apgriezienus – nu kā lai ar šādu auto pabrauc sportiski? To neļauj neviens no VW grupas sportiskajiem modeļiem, kādreiz tik azartiskais, bet šodien apresnējušais Focus, un praktiski arī gandrīz visi citi. Bet, par pārsteigumu, to ļauj Mercedes. Labā kāja uz gāzes, kreisā uz bremzes, ļauj palēnināties līdz pēdējam mirklim, lai līkuma ieejā jau kontrolētu trajektoriju ne tikai ar stūri, bet arī ar velkošajiem priekšējiem riteņiem. Un līkuma vidū vēl piesēdināt, ja slīd ārā. Vai, bremzēšanas noslēguma fāzē ar gāzes pedāli likt ātrumkārbai pārslēgties divus-trīs pārnesumus uz leju, lai uzreiz sāktu azartisku paātrinājumu. Teiksiet – kam tas ikdienā? Ikdienā varbūt arī nē, bet aizbraukt uz trasi pēc darba izvēdināt galvu un pasportot ar savu ikdienas auto – perfekti. Ārpus sporta – šis ir pilsētas premium auto, kura salonā labi jutīsies pie dārgiem limuzīniem pieradis autovadītājs – eleganti displeji, balss vadāmība, perfekts dizains un labi nostrādāts salons. Par divreiz mazāku naudu kā piecmetrīgs Audi, Mercedes vai BMW. Šis ir arī zaļš auto. Padomājiet, kādu ekoloģisko pēdu rada šī vieglās 1,4 tonnīgās A-klases saražošana vai šī paša ražotāja divtonnīgās S-klases? Enerģijas patēriņš uz viena auto kilograma saražošanai būs vienāds, bet rēķinot uz vienu auto – atšķirība būs liela. Un degviela ikdienā? Izmeši? Lielākas riepas? Un pēc gadiem – utilizācija? Un, galu galā, ja iespējas pašam, vai sievai ko lielāku iegādāties neļauj, tad ar jautājumu “Dārgumiņ, Tu taču vēlies braukt ar zaļu auto”, ģimenes budžets tiek glābts. Cik nu to, protams var teikt par kompaktklases auto, kura cenu lapa svārstās starp 30 un 50 tūkstošiem.

Vai tiešām šis būs pirmais gads, kad Gada Auto žūrijas pasākumā man izdodies izbraukt ar elektro auto? Visus iepriekšējos pretendenti uz testēšanas vietu tika atvesti ar evakuatoru, bet pat katram žūrijas loceklim noteiktais kilometru limits baterijas taupīšanas nolūkos bija nepietiekams līdz manai kārtai. Tā arī visus gadus noskatījos uz evakuatoru ar dzeltenu lampiņu, kamēr mani žūrijas kolēģi balsoja par zaļāko auto. Kas tur zaļš, ja Tevi vadā apkārt smirdīgs dīzelis? Bet laiks iet uz priekšu, ātrā elektrouzlāde ir benzīntankos (drīz sauksim par elektrotankiem?), lēnā pie viesnīcas, un reklāma uz sāniem vēsta par 300 km nobraukumu ar vienu uzlādi. Un tas nav viss. Elektro ir kļuvis seksīgs. 201 zirgspēks. Uzrāviens līdz pilsētā atļautajam līdzvērtīgs Lamborghini Urus, bet līdz simtam nedaudz virs 7 sekundēm – ohoho! Te var gāzēt un rezistorēt! Protams, ir dīvaini sportot trolejbusa dūkoņas pavadībā, bet ne salona dizains, info displeja izmērs un auto ārējais izskats nerada diskomfortu par sēdēšanu sabiedriskajā tranportā. Un, oponējot Caunem, elektriskos krēslus un apsildi ieslēdzām uz pilnu, jo bijām nosaluši. 300 km nobraukuma diapazons iedrošina lietot arī komforta elementus. Elektriskā Kona iekļūst manā finālistu septītniekā, taču par elektro auto kā gada auto varēšu nobalsot tikai tad, kad varēšu ar “pilnu bāku” droši nobraukt no Liepājas līdz Cēsīm, nevis plānot maršrutu no elektrotanka līdz elektrotankam. Bet uz to ejam.