Ar ko Alfa Romeo Tonale palicis atmiņā? Nu, pirmkārt, tas ir interesantais dienas gaitas lukturu un aizmugurējo gaismu bloka dizains, turklāt gaismas paraksta dēļ jau iztālēm var viegli noteikt, kas ir tas auto, kas tuvojas no aizmugures vai brauc priekšā. Par kopējo dizainu runājot, es noteikti ierindoju to aiz Stelvio un jo sevišķi Giulia, kas tomēr ir un paliek šobrīd labākais cuore sportivo vēstījuma iemiesojums. Gada auto konkursā vērtēšanai bija sarūpēts modelis ar 1.5 MHEV dzinēju, kas attīsta 160 ZS un ir drīzāk pietiekams visām ikdienas situācijām, jo par tādu īstu sportiskumu runāt nevar pat Dynamic režīmā, ko var iestatīt ar Alfām tipisko DNA pārslēgu, kur D ir jau minētais Dynamic, N - Natural, bet A režīms ir tas, kurā Tonale kļūst par kuslu, neatsaucīgu braucamo. Noderēs, kad pazemināta saķere ar ceļa segumu, bet ne normālos apstākļos, lai gan benzīna taupīšanas nolūkā A var lietot arī ikdienā.

Tonale cenu lapā rakstīts: "Unikalitāte, kuru nav iespējams paslēpt. Automašīnas vadīšanas dinamika, kuru nav iespējams atkārtot." Lai tā būtu, bet man šajā auto kaut kas tomēr pietrūkst. Alfa Romeo faniem turpretī ir visas tiesības turpināt fanot un par Tonale maksāt, sākot no 35 000 eiro.

Itāļu kārtējais iznāciens - šoreiz Alfa Romeo Tonale, mans viedoklis ir - gana neveiksmīgs, ir bijuši veiksmīgāki. Šis pilnpiedziņas pašuzlādes krosovers ar 1,5lbenzīna dzinēju nu galīgi nav piemērots itāļu temperamentam(lasīt - dinamika gaužām neizteiksmīga). Interjers itāļu faniem patiks, īpaši piesaistīja uzmanību priekšējā paneļa dekoratīvā daļa, kas izgaismota no iekšpuses. Salons gana ergonomisks, arī aizmugurē sēdošiem gana vietas. Nepatika automātiskās kārbas darbība - pārslēgšanās notiek ar jūtamiem rāvieniem. Cenas diapazons no 35teur līdz 44teur.

Atļaušos būt ne tik kritisks, man Alfa patika. Piekrītu par to, ka dinamika varētu būt labāka un automātiskā kārba ne tik raustīga. Bet Alfa ir īzskatīga, ar itālim raksturīgo dizainu un uzsvaru uz mazajām dizaina odziņām, kas daudziem citiem sen vairs nav pamanāmas. Ļoti laba apdare, ērti priekšējie sēdekļi. Man gan nepatīk milzīgie ātrumu pārslēgšanas spārni uz stūres kolonnas kas traucē normāli izmantot pagriezienu rādītāju. Adaptīvā Cruise control precīzi nolasa ātrumu ierobežojumus un strauji samazina braukšanas ātrumu. Ne pārāk patika, bet noteikumi jāievēro.

Un nav jau tā, ka Tonale būtu galīgi gurdena, viss ir relatīvs. Itālijā esmu diezgan bieži un esmu novērojis, ka itālis temperamentīgi pamanās braukt gan ar Ferarri, gan ar Fiat Panda un pat ar satiksmes autobusu. Latvijā Tonale būs nišas produkts, bet savu pircēju tā atradīs.

Tonale itāļiem ir interesants auto ar glītu un uzmanību piesaistošu dizainu ārpusē, gan arī patīkamu un ērtu salonu. Lielākajā Stelvio es jutos vairāk iespiests nekā Tonale, bet tas iespējams sporta sēdekļu dēļ. Lai gan arī Tonale sēdekļi ir saturīgi. Bet vispār jau gandrīz viss, kas saistīts ar vadītāja vietu, automobiļa gaitu un vadāmību, sniedz sportiskas sajūtas. Stūre ļoti tieša, piekare stingra (bet komfortabla), mazais SUV liekas kā pielīmēts pie ceļa. Bet gandrīz - 160 Zs hibrīds tomēr nav tas ķirsītis uz tortes, kas automobili padarītu viscaur sportisku. Iespējams ka Alfa Romeo zem piedurknes tur kādu jaudīgākas versijas kārti. Tomēr nav arī tā, ka automobilis neskrien - no vietas simtu sasniedz 8.8 sekundēs, apdzīšana raizes nesagādā un ikdienai tas ir piemērots dzinējs.

Priekšā sēdošos Tonale iepriecina ar taustei patīkamiem salona apdares materiāliem un glīti iekārtotu priekšējo paneli. Multimediju sistēma ir priekšzīmīgi ātra un gana ērta. Vienīgi košais salona ambiento gaismu atspulgs sānu logā tumsā traucēja saskatīt spogulī redzamo. Bet tas visdrīzāk ir regulējams. Gribētos automātisko tālo gaismu precīzāku darbību un jā, pie tā, ka adaptīvā kruīza kontrole precīzi ievēro ātruma ierobežojumu zīmes, ir jāpierod.

Aizmugurē gan apdares materiāli šķiet no gandrīz lētākā gala. Šādas cenas automobilim gribētos ko labāku. Bet kopumā patīkams automobilis.