Jā, jo īpaši Lietuvas, kas pati spēj saražot tikai ~18% sava bāzes patēriņa, nemaz jau nerunājot par balansēšanas spējām. Atkal un atkal... "Paņemt pretī" saules bateriju saražoto nozīmē nodrošināt ne mazāk, kā tādas pat jaudas TEC griešanu tukšgaitā, kamēr spīd saule. Vai arī milzīgus bateriju konmpleksus.

Man kopš 2007 vai 2008. gada ir saules paneļu 12V sistēma - vasarnīcā. Strādā. Gāzes katlam toties - 2001. gadā uzstādītam ap 2013. gadu noklājās elektroniskais vadības bloks. jauna - nav. neražo vairs. lai mainot katlu, liekot jaunu. Tā ka nevajag te ļaļaļakaķ par kauto kādu mistisku, tikai saules paneļiem piemītošu neizturību. Defekti var gadīties jebkur. Saules paneļus gan jau ražo vairāk, kā septiņpadsmit gadus, kaut kāda statistika laika gaitā ir uzkrājusies, vai ne, cik ilgi tie kalpo.

Kad bija modē fufeļmakši, tad arī tie bija pārbaudītas vērtības. Realitāte ir savādāka, nekā tavs reklāmraksts.

Nezinot, ka viņi zaudē savu spēku.

Mazāks patēriņš = mazāku / lētāku sistēmu vajag - atmaksāšanās laiks jau no tā maz mainās. Piemēram, man vid. patēriņš bija 180 kwh/mēn, jeb ap 2200 kwh gadā. Pēdējo piecu gadu laikā par elektrību samaksāts ap 4000 eiro. Sistēmas uzstādīšana ar valsts atbalstu - ap 4000 eiro. Ieskaitu to sava budžeta tajā pašā ailītē, kur logu vai jumta maiņu, vai vispārējo siltināšanu - kam arī atmaksāšanos sarēķināt ķēpīgi - un neuztraucos.

Tu vari man neticēt, bet iespringsti tad un izskaidro, ko citu tad pēc tavas izpratnes nozīmē tīkla nespēja panemt pretī saules paneļu saražoto. Un jā - pie šodienas elektrības cenām ir vainīgs tieši zaļais kurss un elektromobīļi. Ievērojami palielināt enerģijas patēriņu, vienlaikus slēdzot visas lētās enerģijas ražotnes (ogles un atomu) un ražošanā iesaistot nestabilo sauli un vēju ir precīzs ceļš uz gāzes atkarību un milzīgām problēmām.

Āksts tu esi. Pieprasi neiespējamo :D Marginālās izmaksas nozīmē izmaksas, ko maksā vienas papildus vienības saražošana. Elektroauto izpratnē - ja mums ir elektroenerģijas ražošanas grozs, kurā par sliktāko avotu uzskatām ogles, tad tikmēr, kamēr mums nav iespēju apgādāt visu patēriņu bez oglēm, jebkurš papildus patēriņš ir rēķināms pret tām. Tikai tad, kad ogļu elektrības ražošana būs pārtraukta pavisam un citos veidos būs pārpalikums, varēs runāt par elektroauto lādēšanu no cita veida elektrības.

Gāzes sistēma iepriekš bija ražojoša, un tikai augošais mikroražotāju pieplūdums vispirms sadirsa šīs gāzes sistēmas spēju balansēt (ar pārāk daudziem ģenerācijas pieslēgumiem, kuriem jārezervē balansēšanas jaudu) un tagad mēs būvēsim trīs kvazistacionāros pipelizātorus pa 114 miljoniem (vai cik nu tur bija) jo sistēmu kopumā mēs vēl turpinam čakarēt. Par gāzes (ogļu, ūdens) ietaupījumu mēs varētu runāt tikai tad, ja šie mikroģenerētāji dzīvotu off-grid režīmā un tikai tērētu savu saražoto, vai ņemtu no kopējā tīkla ārā mazāk, tādējādi atslogojot tīklu. Bet šobrīd viņi ražo, kad nevienam naher lieku nevajag, un visi reizē, jo saule spīd un vējš pūš tomēr aptuveni līdzīgi, neesam mēs TIK liela valsts lai runātu par dižām atšķirībām, un to saražoto iegrūž kopējā, kā raimis teiktu - gāzes sistēmā. Analoģijās runājot, es kā kartupeļu mikroģenerators varu katru rudeni pie Rimi durvīm izgāzt divas tonnas kartupeļu un visu atlikušo gadu pa bišķītim ņemt ārā savas kWh,tas ir, kartupeļus, kamēr mana kartupeļi iekšā-ārā bilance tiek iztērēta. Un rimika sistēma no tā nemaz neciestu, vai ne? Un ja tā darītu tūkstoši kartupeļu mikroģenerētāju? Ar kWh tas pats, kad saule spīd, tā ļoti prasti runājot.

Balansējoša sistēma NEVAR darboties ar pilnu gāzi - ir jābūt nodrošinātai jaudas rezervei. Salīdzinot ar auto - brucot optimālā ātrumā ar kruīzu, ir jābūt jaudas rezervei, lai apdzītu. Be saules paneļu gadījumā - vienkārši jāstāv ar ieslēgtu dzinēju, dedzinot degvielu tukšgaitā.