Latvijā par 114 miljoniem eiro uzstādīs trīs sinhronos kompensatorus sinhronizācijai ar Eiropas pārvades tīklu 2

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 5.oktobris 2022 14:18

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) trešdien parakstīja līgumu 114 miljonu eiro apmērā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons" par trīs sinhrono kompensatoru piegādi un uzstādīšanu, aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

"EM&SE Syncons" tika atzīta par uzvarētāju attiecīgajā iepirkuma konkursā.

AST pārstāvji norāda, ka pēc Baltijas valstu pārvades tīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu katrai valstij būs jāveic tīkla frekvences regulēšana, nodrošinot arī nepieciešamo sistēmas inerces apmēru sistēmas stabilitātei. Lai nodrošinātu nepieciešamo inerci energosistēmā, Latvijā tiks uzstādīti trīs sinhronie kompensatori.

Kompānijas valdes loceklis Arnis Daugulis skaidro, ka sinhronie kompensatori ir svarīga infrastruktūra Baltijas enerģētiskajai neatkarībai un tīkla darbības drošumam, stabilitātei. Šīs iekārtas nodrošinās nepieciešamo sistēmas inerci liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēguma gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek iedarbinātas citas rezerves, kas aizstāj zaudēto enerģijas avotu un atgriež kopējo sistēmu normālā darba režīmā.

Sinhrono kompensatoru izbūve ir daļa no pārvades sistēmas infrastruktūras pastiprināšanas projektiem, kas nepieciešami Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, kas plānota 2025.gadā.

Sinhronos kompensatorus Latvijā plānots uzstādīt elektropārvades sistēmas apakšstacijās "Ventspils", "Līksna" un "Grobiņa". 

Paredzēts, ka pirmais sinhronais kompensators tiks nodots ekspluatācijā 28 mēnešu laikā, otrais - 32 mēnešu laikā, bet trešais - 36 mēnešu laikā.

Daugulis skaidro, ka sinhronais kompensators ir sinhronais ģenerators, kas nav pieslēgts slodzei, bet griežas tukšgaitā, patērējot no tīkla salīdzinoši nelielu enerģijas daudzumu savas rotācijas nodrošināšanai. Papildus frekvences regulēšanai sinhronie kompensatori palīdzēs nodrošināt arī pietiekamu īsslēguma jaudu kompensēšanu pārvades tīklā pareizai sistēmas aizsardzības un automātikas darbībai.

Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta ietvaros šādi kompensatori tiks uzstādīti arī Lietuvā un Igaunijā - trīs katrā valstī.

Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat minētie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus, skaidro AST pārstāvji.

Sinhrono kompensatoru projektu realizēšana tiks līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ("Connecting Europe Facility" - CEF), kas ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības finansēšanas instrumentiem enerģētikas sektorā, kas izveidots, lai veicinātu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus infrastruktūrā Eiropas līmenī. Tas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savstarpēji savienotu Eiropas enerģētikas tīklu attīstību. No sinhrono kompensatoru projektu attiecināmajām izmaksām 75% segs CEF piešķirtais līdzfinansējums.

"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij. "Augstsprieguma tīkla" obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Augstsprieguma tīkls" ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Populārākie komentāri

2 Lasīt visus komentārus →
3 0 Atbildēt

Šādus te stāstus vajag rakstīt vienkāršam cilvēkam saprotamā valodā. Ko no šīs megadārgās sistēmas iegūs, piemēram, patērētājs, kam katrā stiprākā vējā pazūd elektrība (ja neskaita neatkarību no Latvenergo)? Būs retāki elektrības atslēgumi, sinhronizators dos elektrību, ja tiks pārrauti vadi? Varbūt par tiem 114 miljoniem varēja veikt izmaiņas elektrolīniju aizsargjoslu likumā, paplašināt joslas un beidzot nodrošināt elektroapgādes stabilitāti?

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Pēc mazas sadursmes divi BMW viens otram paspiež rokas un dodas prom kā draugi (+ VIDEO) 3

Vakar, 19. augustā Rīgā, uz Brīvības bulvāra notika neliela divu "BMW" automašīnu sadursme, kas tika atrisināta, abiem vadītājiem savstarpēji vienojoties. Lasīt vairāk

iAuto tests: "Sony ULT Field" sērijas bezvadu skandas (+ foto) 3

“Sony ULT Field” saimē ir trīs dažāda izmēra un cenu skndas, taču atšķirības starp tām nav tikai izmēros. Apskatām “Field 1”, “Field 3” un “Field 5”, lai noskaidrotu, par ko ir vērts piemaksāt un kurš modelis piedāvā labāko izvēli konkrētām vajadzībām. Lasīt vairāk

Prezidents lūdzis prokuratūrai pārbaudīt CSDD amatpersonu rīcību 2

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram, lūdzot Prokuratūras likumā paredzētajā kārtībā pārbaudīt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) amatpersonu rīcību datu drošības nodrošināšanā. Lasīt vairāk

No Kolkas līdz Ainažiem ar četriem glauniem elektroautomobiļiem (+ VIDEO) 5

Ekspedīcijā no Kolkas uz Ainažiem devāmies ar četriem premium klases elektromobiļiem - Volvo EX90, Audi A6 e-tron, XPENG G9 un Lexus RZ. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti