FR nav neizbēgams "nodoklis", brauc saskaņā ar CSN un šī nodokļa Tev nebūs... Jo drīkst taču arī nepārkāpt!
Tas ka akcīze, un ekspluatācijas nodoklis aziet kopkatlā - gan ir šaize - te paldies jāsūta Repšem!
================
Mja, te Palaidniex'am var tikai piekrist Turklāt vajag paskatīties, kā radaru sistēma darbojas "civilizētajās" valstīs - ar to nodarbojas TIKAI privātfirmas, bet ir sakarīgi sakārtota finansiālā puse, turklāt daļa naudas jebkurā gadījumā nonāk, teiksim tā, "satiksmes fondā".
Transporta nodoklim arī pie mums būtu jānonāk tādā,
arī daļai no degvielas akcīzes. Jebkurā valstī degvielas akcīze ir valsts "naudas pumpis", bet , piemēram, Vācijā
50% no akcīzes aiziet tieši "transporta fondā", un tas viņiem gadā sastāda kādus 20 miljardus EUR...
Repše? Ko Repše? Pirmais un vienīgais, kurš karoja par
Ceļu fondu un atskaitījumiem tajā, bija Krištopāns, viss
notika. visi premjeri, kuri sekoja pēc viņa, pareizāk sakot, finansu ministri, tikai šķērēja tos procentus un šķērēja, kamēr Repšes laikā fonds izbeidzās galīgi Do'
Nu, un kādu dziesmu tad nu viņš dzied, ar ko tā atšķiras no iepriekšējās? Tieši to pašu, ko iepriekš, ar šo lietu jānodarbojas pašvaldībām un privātfirmām, kā jebkurā Rietumvalstī, vien finansiālajai pusei jābūt organizētai tāpat, kā tur - fiksētai maksai par pakalpojumu, nevis mistiskiem procentiem no soda naudām!Policija varētu operēt tikai ar mobilajiem radariem, kā to dara Rietumvalstīs.
Nezinu kurš te Jūsu pulciņā speciālists, kurš nav. Vismaz redzu, ka Crankshaft nav pirmo gadu ar pīpi uz jumta.
===================
Nu, paldies par labajiem vārdiem! Tiešām neesmu ...
Mana sākotnējā doma bija cilvēkam pateikt to, ka nav jēgas ietaupīt pāris latus uz eļļas maiņu, bet labāk ieliet labu, zināmas izcelsmes eļļu, nevis brendu kura vesture sniedzas max. 5 gadus atpakaļ. Nez kāpēc Latvijā un citās 3.pasaules valstīs prezentē aizdomīgi lētu piem.: "vācu eļļu", ko nemaz paši vācieši nav redzējuši?
===================
Nu, šais gadījumos ir jāzin vismaz termina "rebranding"
nozīme un pielietojums "Rebrandi" ir visai populāra lieta "lielo" koncernu praksē. Tā kā viņu produkciju lētāk pārdot nevar, galu galā tur apakšā ir firmas vārds un produkta izstrādei ieguldītie līdzekļi, tad produktu mēdz laist tirdzniecībā zem cita nosaukuma, par iespējami zemāko, bet tomēr peļņu nesošu cenu. Spilgts piemērs ir marka (speciāli radīta) "J.B. German Oil", kas pēc būtības ir tie paši Castrol produkti, tikai par lētāku cenu. Otrs veids, kā īstenot šādu politiku, ir t.s. "lielveikalu produkti" ar attiecīgās lielveikalu ķēdes marku. Arī mūsu TEXACO ar to nodarbojās, ražojot eļļas un antifrīzus Skandināvijas un britu tirdzniecības ķēdēm. Ja zin, kas ir kas, tad problēmu ar produktiem nav, tikai cena veikalā cita
Aizmirsu pieminēt, ka uzņēmumus, kuri ir lietojuši šo produktu ( šajā gadijumā domāju autoparki, nevis servisi), ir piemeklējušas lielākas vai mazākas problēmas.
==============
Nezinu, kādu autoparku (un sekojošu 3. šķiras autoparku tu pārstāvi, bet gana daudz esmu mācījis!) tu pārstāvi, bet , acīmredzot, 2. ŠĶIRAS! Nosauc kompānijas vārdu, un es tev pateikšu, ir vērts ar viņiem strādāt, vai ne. Es nolēmu, ka NAV! Iemeslu pats sapratīsi!
Vai Jūs spējat iedomāties kādas ir izmaksas lietotas eļļas savākšanai no visas pasaules, nu kaut vai Eiropas, filtrēšanai, pārstrādei u.t.t.? Tur galaprodukts sanāk daudz dārgāks par brendīgajām "svaigajām" eļļām.
------------------------
Tas bija dārgi pirms gadiem 20 - 25, tagad tehnoloģijas tālu aizgājušas uz priekšu un virkni industriālo eļļu ražo tieši no reciklētām eļļām. Tiesa, zināmu problēmu rada tas, ka vienā "podā" lej gan minerāleļļas, gan daļēji sintētiskas, gan sintētiskas. Vienā otrā gadījumā šādus maisījumus pat sadedzināt nevar, tie vienkārši nedeg , un viss
martindels
Nekas nav ne jāpīpē, ne jāosta. Vienkārši pastrādā nozarē un uzzināsi daudz.
----------------------------
Jā, pareizi, ko es arī darīju veselus 16 gadus, vadot TEXACO tehnisko dienestu Baltijā Un nemitīgi nācās apgūt ko jaunu, visus šos gadus...
Starp citu, par bīstamo atkritumu pārstrādi uzņēmums saņem subsīdijas, ko nesaņem par neatjaunojamu dabas resursu izmantošanu, no tā arī veidojas cena.
----------------------------
Jā, tieši tā, turklāt tieši izlietoto eļļu apjomi savulaik bija tiešs grūdiens t.s. "long life" eļļu izstrādei. Vieglajiem auto tas ir mazāk būtiski, bet kravas auto un smagajai bezceļa tehnikai eļļu apjomi mēdz būt desmitiem litru, tad arī parādās stimuls eļļas "pierunāt" darboties vairākas reizes ilgāk. Tas pats notika ar antifrīziem. Mūsu koncerns vairākas reizes saņēma "Year Award"us par "long life" tipa produktu izstrādi.
Kā Tev liekas, kur tad tā atrabotka paliek ko neizkurina? Grāvī to neviens nelej. Ir jābūt papīram par to ka esi tutilizējis, ko savukārt dara speciāli kantori.
------------------------------
Mūsu kantorim bija divi pārstrādes kompleksi sniedzamā attālumā - Ģentē, Beļģijā, un Gēteborgā, Zviedrijā. Reģenerētās eļļas izmanto kā bāzes šķidrumus
lielu apjomu lētu eļļu un smērvielu ražošanai, izmantošanai tur, kur patērē lielus apjomus, piemēram , kalnrūpniecībā un taml.. Bez tam daļa tiek attīrīta un pārdota citām firmām, ir tādas, kuru galvenā specializācija ir tieši ražošana no reciklētām bāzes eļļām.
Un filtrēšanu sauc par hidrokrekingu, iesit googlē un palasi, diezgan populāra padarīšana.
-------------------------------
Jāapbēdina tevi, bet hidrokrekings NAV filtrēšana, bet lielo naftas ogļūdeņražu molekulu sašķelšana vieglākās (mazākās) ūdeņraža un katalizatoru klātbūtnē. Ļauj ievērojami palielināt produkcijas gala apjomu, HK ir galvenā metode ligroīna, dīzeļdegvielas, reaktīvās petrolejas un LPG ieguvei... Un ne tikai no "vieglajām" t.s. degvielas naftām, bet arī no smagajām, kā Venecuēlas nafta, un pat no "naftas smiltīm", kā to dara Kanādā.
Jā, martindel, kas gan ir jāpīpē / jāšņauc / jāosta, lai šitādas pasaciņas izdomātu?
Vispār jau palielināts eļļas patēriņš nav nekas jauns, savulaik BMW Alpinai manuālī skaidri un gaiši bija teikts, ka kritiskais eļļas patēriņš ir 1.5 ltr / 100 (2.7 litru dzinējs),
tas gan bija auto bez katalizatora. Litrs uz 100 km vispār ātri vien nobeigs kat ...
Reģenerēto eļļu izmantošana būtībā nav nekas jauns, tiesa, motoreļļas uz šādas bāzes ražo reti, visspēcīgākie savulaik šai jomā bija firma Burmah Oil (Castrol), tieš iar to izcēlās, ka iepirka lielos daudzumos "otrabotkas". Bet nu tas bija minerāleļļu laikmets ...
ko tu gribi no texnikas? 1. jau liels posms jabrauc pa bruģi – kas ārzemēs skaitās bezceļš kur testēt transmisiju
==================
Nekas tur ārzemēs kā bezceļš neskaitās. Vienkārši starpība ir bruģu tipos. Apaļo akmeņu bruģi, kuru vācieši sauc par "kaķa galvu", nepieminēsim, neskaitās, jo uz ielām ar daudzmaz intensīvu satiksmi šodien tāda nav. Pie mums uz "transporta" ielām pamatā ir t.s. zviedru bruģis, no salīdzinoši lieliem akmeņiem. Jo vairāk uz dienvidiem, jo biežāk priekšā nāk t.s. vācu bruģis, no krietni sīkākiem akmeņiem, jau Polijā ir daudz ielu, kuras tā bruģētas. Principā pa bruģi, īpaši sīkakmeņu, braukt nav ne vaina, vien troksnis drusku lielāks. Bet...ar vienu noteikumu - bruģis kvalitatīvi jāieklāj, regulāri jākopj un vajadzības gadījumā jālabo. Ir braukts Parīzē (ar taksi) pa Jeļizavetas Lauķiem ar vismaz 100 km/h, nekādu problēmu, iet kā pa galdu
Auto šodien pēkšņi nebrauca ātrāk par 60 km/h spiežot pat gāzes pedāli grīdā.
------------------------------
Vaina var būt jebkāda, ko spēj piefiksēt vadības bloks. Visiem jaunajiem elektroniski vadāmiem autiņiem ir paredzēts "limp home" (vai līdzīga nosaukuma) režīms, kas, ierobežojot auto veiktspēju (ātrumu, apgriezienus), ļauj nokļūt līdz remontvietai. Ja vien nav izdegusi/izravēta, noteikti pie viena deg "Check engine" lampiņa oranžā krāsā.
======================
Tas nav tikai jaunajiem, bet lielākajai daļai jau kopš 1990. gadu sākuma, vismaz benzīnniekiem, šeit gan mums ir darīšana ar dīzeli ... Savulaik manam Volvo 240 arī bija identiska problēma. Iemesls - laikus nenomainītu sveču dēļ iedarbināšanas laikā bija "pārtraukumi" dzirksteļošanā, kurus reģistrēja ECU, tik ilgi, kamēr "piedzina" atmiņu pilnu un motors pārgāja "lēngaitas" režīmā. Slinkums , tā sacīt. Kad "iztīrija" atmiņu, viss nostājās savās vietās...
Esmu braucis ar auto, kam, ielejot Latvijā pieejamo 95 benzīnu, šis režīms ieslēdzās bez jebkādas citas vainas. Atlika vien braukt ar 98 un samierināties (ražotāja norādītais pieļaujamais oktānskaitlis ir 92-9.
==============
Jā, par šitādu joku man stāstīja vīri no servisa, lieta grozījās ap modernu, bet "amerikāni", kuram, loģiski, parakstīts 92. Bet šitādus jokus taisīja ar 95, ar kuru pamatā brauca, jo ar 92 kvalitāti tobrīd bija šaubīgi. Pie vainas izrādījās viens no 2 detonācijas devējiem, kurš absolūti nesistemātiski "ieņēma pozu", atbilstošu prasībai pēc augstāka oktānskaitļa degvielas Ar 98 viss notika, kā vajag. Nomainīja devēju un viss nostājās vietā Vienīgi izķeršana bija mazliet komplicēta, īpašniekam nācās braukāt ar pieslēgtu diagnostikas devaisu ...
Man paziņas kantoris "liek vēl lielāku mīksto" - izmanto auto, kas faktisk tiek nomāts no firmas Zviedrijā - attiecīgi nospļauties uz radariem un sodiem RS parkingā
-----------------------------
Jācer, ka salīdzinoši drīz šī "maļina" beigsies Viss par to liecina!
Es gribētu dzirdēt crankshaft domas par to eļļas "čekošanu" - zinot ka TOG vienkārši mēra eļļas pretestību, tā interesanti, cik tas ir labi un kā interesēs tas ir - ražotāja vai īpašnieka - mainīt nevis pēc kilometrāžas bet pēc borta kompja *******viena
====================
TOG vispār mēra eļļas temperatūru un līmeni, līmeni ar pretestības mērījuma starpniecību. Devējs, kurš mēra pretestību tās "nolietojuma" noteikšanai, ir drusku savādāks
Principā jau šodienas autiņiem motorkompis vērtē eļļas
darbderīgumu pēc tās pašas pretestības, noskrējiena un vidējā apgriezienu skaita, dažreiz tikai pēc pretestības, apgriezienu skaita un vidējās temperatūras.
Tā mainīšana pēc kompja sāka ieviesties jau 1980. gados,
par šo tēmu savulaik bija daudz jautājumu TEXACO R&D rīkotajos semināros Ģentē, jo dienas kārtībā tolaik bija SHPD un UHPD motoreļļas smagajiem dīzeļiem. Būtībā tur ir vismaz 2 intereses - pirmkārt auto lietotāja interese, jo tolaik vēl smagajiem sistēmās mēdza būt vismaz pārdesmit litru eļļas , tā ir lietotāja nauda, otrkārt
jau tolaik sākās "vispasaules" kustība dabas aizsardzībai -
mainot eļļas, tās "nolietās" taču ir jāutilizē, jāpārstrādā,
jāreģenerē utt.. Un to "krāmēja" virsū ražotājiem Ir tak starpība, vai jāutilizē kaut kāds "x" daudzums eļļas reizi gadā, vai reizi 3 mēnešos ... Tā tā lieta aizgāja, vēlāk
plūstoši pārgāja arī uz vieglajiem, visādu "Long Life" un
Hmm, cik saprotams, tā ir pirmās paaudzes Alhambra (= VW Sharan & Ford Galaxy)... Vispār zilie dūmi pēc ilgākas stāvēšanas var būt vēl viena iemesla dēļ - pārāk liela vārstu brīvkustība vadīklās + vārstu blīvslēgi nokalpojuši savu laiku. Interesanti, ko saka eļļas patēriņš un gāzu analizators? Ja tas ir tā, neko nepadarīsi, jājauc un jāremontē galva...
Lekšana laukā no "gaņģiem"? Dīvaini, bet man pirmā doma, kura ienāk prātā, ir motora / visa spēka agregāta
"spilveni" - pačeko to / tos, kuri ierobežo motora + ātrumkārbas svārstības auto garenvirzienā. Ir lērums auto, kuriem, no ierindas izejot spilveniem / -am, lec ārā no pārnesuma, vai nu "nometot", vai tieši otrādi, "berot ogles".
Radiālās, kas parādījās uz trešā žiguļa bija visai smalki lamelētas un vairāk atsita ziemeni nekā vasaras riepu
=================
Pirmā PSRS radiālā riepa IJa-170 (VAZ 2103 / 2106) vispār tika konstruēta kā izteikta vissezonu riepa Sākotnēji NIIŠP radīja pirmo variantu, kurš izrādījās aplam trokšņains uz cieta seguma, tad protektora zīmējumu pārveidoja, aizpildot lielās atstarpes, un iznāca ļoti klusa riepa, kura gan 100% neturēja ne uz kāda seguma, toties ziemas apstākļos bija galvas tiesu pārāka par citām tā laika PSRS pieejamajām riepām Savukārt no 1. varianta, manipulējot ar dažādiem gumijas sastāviem, iznāca slavenā "NIIŠP Raļļi"
Vispār jau ar vissezonu riepām tā ir, kā sacīts dzelžainajā likumā: kas ir piemērots visam, tas īsti un pilnīgi nav piemērots nekam! Ja padomā ir prātīga braukšana,
bez ekstrēmiem elementiem, tad vissezonu riepām nav ne vainas, vājas var būt lielveikalu sortimenta riepas, tas gan!
Te viens citāts___________Darījumu atbalsta "Statoil", kura īpašumā ir 54% daļa uzņēmumā "Statoil Fuel & Retail". Šā biznesa pārdošana ļaus "Statoil" fokusēties uz savu galveno darbības jomu - naftas un gāzes izpēti un ieguvi, trešdien paziņoja Norvēģijas kompānija___________
Ja vien nav izīsts no pirksta tad arī degvielas mazumtirdzniecību pārņem Kanāda .
PS ja atmiņa neviļ tad man atnāca uz e pastu informācija kura laikam vairāk domāta grāmatvedei ,lai būtu precīzi jaunie mainītie rekvizīti
===================
Par to Fuel&Retail es taisni arī runāju Turklāt tas līgums par DUS tīklu un veikalu iegādi ir visai viltīgs -
Statoil ne tikai pārdeva tos tankus un bodes, bet arī visu
savu degvielas vedēju "floti" utt., turklāt līgums nosaka, ka politiku degvielas tirdzniecības jomā turpina noteikt Statoil. Citiem vārdiem tas ir bezmaz kas līdzīgs franšīzei, kad Statoil "nogrūž" no sevis nozares, kuras nav tieši tā darbības specifika - mazumtirdzniecību, nenaftas /negāzes produktu tirdzniecību, transportu un
taml. ... Arī "tur" savelk jostas, turklāt ne pa jokam un jau labi sen! Pats kritu par upuri tādai savilkšanai ...
Nuuuuu...tev laikam ir t.s. Astra H, vai ne? Tad nu dziļās
sērās tev jāsaka, ka filtra vairākuma izpratnē (smalkā)
Astrai H nemaz nav! Ir rupais filtrs (sietiņš), kurš atrodas
benzīna tvertnē "noslīcinātā" mezglā kopā ar benzīnsūkni,
spiediena regulatoru, līmeņrādi. GM apgalvo, ka to sietiņu neesot jāmaina nekad Cita filtra sistēmā NAV, bet tas nebūt netraucē to uzstādīt pašam, ko masveidā dara Krievijā, jo citādi ar turienes benzīnu sprauslas jāskalo ne retāk, kā reizi 20 000 km
Statoilu jau nopirka Kanādas mazumtirdznirdzības milzis . Tā kā bulciņas mazāk nekļūs .
===================
Vajag rakstīt precīzāk - kanādieši nopirka nevis Statoilu, bet S. nozari, kura nodarbojas ar ar "oil" nozari nesaistītām lietām, tostarp mazumtirdzniecību, arī bulciņu "andeli". Šis process noris jau gadus padsmit vismaz, jo enerģijas kompānijas sen apjēdza, ka bulciņas, desiņas, grabuļi, peldbikses utt. nav gluži viņu business. Tas ir apmēram tas pats, kas pie mums bija vērojams ar NESTE - pensiins = NESTE, viss pārējais
(bode un automazgātava, kur ir) = Narvesen. Statoila naftas / gāzes nozare kā bija, tā palika - 67% daļu pieder valstij, pārējais lielākoties privātkompānijai Norsk Hydro,
Nu jau aizgāja pa riņķi. vienā no iepriekšējiem komentiem es jau jautāju par iespēju izsūkt eļļu caur AT eļļas līmeņa tausta vietu. Atbilde bija noliedzoša- to nevarot izdarīt!
===================
Interesanti, kurš Nezinītis tādu atbildi varēja dot? Jau
sen tādas iekārtas eksistē, komplektējas ar vairākām maināmām zondēm, lai varētu max izsūkt eļļu, izmanto
parasti DUSos, kur nav ne bedru, ne estakāžu. Tomēr jāsaka, ka vecās eļļas daudzums, kas paliek dzinējā, būs lielāks, nekā laižot ārā eļļu pa korķi kartera "eļļas vācelē" Var apskatīties kaut vai te www.mcrolls.lv/... , vai jebkurā citā vietā, iegooglējot, teiksim, "eļļas maiņas iekārtas". Padomjlaikos bieži vien nācās ierīkot eļļas noliešanas korķus dzinējos (ja bojāti), pārnesumkārbās, tiltos (ja nebija)...
tad ko darīt? ražotājs neparedz maiņu, šeit vairākums saka ka vajag. nav pat caurumu pa kuriem noliet /ieliet (kā motoreļļai) . Būt gudrākam par ražotāju un mēģināt veikt nekur neaprakstītu procedūru? ja jā, tad kam to uzticēt?
=================
1) Ir tādas kārbas, diemžēl
2) Atkal diemžēl, bet šādās "lifetime" kārbās bieži izmanto eļļas, kuras neiekļaujas ierastajos standartos, speciālas. Kā likums eļļas ražotājs piegādā to tikai ātrumkārbu ražotājam, mazumtirdzniecībā, ar retiem izņēmumiem, tās nenonāk vispār.
3) Var ieteikt pakonsultēties firmā RAAP, Artilērijas 48,
Rīgā - zinošākus cilvēkus par AT es Latvijā nezinu!
4) Vēl var ieteikt pačekot inetā saitus par konkrētās AT
eļļu / nomaiņu. Īpaši amerikāņi ir iemanījušies pārvērst
"neapkalpojamos" agregātus "apkalpojamos", un, protams, KRIEVIJAS saitus - tie ar savām rokām un pauriem zilus brīnumus taisa!!!
5) Nedarīt neko un gaidīt, cik tad ilgi tā kārba īsti nokalpos
kopumā sapratu, ka nekustināta noliktavā eļļa var zaudēt īpašības. bet esot lietošanā tā regulāri silst un tiek kustināta. tātad savas īpašības varētu saglabāt ilgāk?
===============
Tieši otrādi, lietošanā AT tā sakarst, atdziest, kontaktē ar
gaisu, tajā nonāk AT detaļu dilšanas produkti, daži no tiem (vara sakausējumi) paātrina eļļas novecošanas procesu. Tā ka neceri Runa bija par tarā (neatvērtā!) esošas eļļas kustināšanu. Teiksim, pasaules armiju prakse uzglabāšanā ir tāda, ka mucas glabā guļus stāvoklī un regulāri paripina, ir pat amerikāņu MIL standarts, kurš reglamentē eļļu uzglabāšanu
FR nav neizbēgams "nodoklis", brauc saskaņā ar CSN un šī nodokļa Tev nebūs... Jo drīkst taču arī nepārkāpt!
Tas ka akcīze, un ekspluatācijas nodoklis aziet kopkatlā - gan ir šaize - te paldies jāsūta Repšem!
================
Mja, te Palaidniex'am var tikai piekrist Turklāt vajag paskatīties, kā radaru sistēma darbojas "civilizētajās" valstīs - ar to nodarbojas TIKAI privātfirmas, bet ir sakarīgi sakārtota finansiālā puse, turklāt daļa naudas jebkurā gadījumā nonāk, teiksim tā, "satiksmes fondā".
Transporta nodoklim arī pie mums būtu jānonāk tādā,
arī daļai no degvielas akcīzes. Jebkurā valstī degvielas akcīze ir valsts "naudas pumpis", bet , piemēram, Vācijā
50% no akcīzes aiziet tieši "transporta fondā", un tas viņiem gadā sastāda kādus 20 miljardus EUR...
Repše? Ko Repše? Pirmais un vienīgais, kurš karoja par
Ceļu fondu un atskaitījumiem tajā, bija Krištopāns, viss
notika. visi premjeri, kuri sekoja pēc viņa, pareizāk sakot, finansu ministri, tikai šķērēja tos procentus un šķērēja, kamēr Repšes laikā fonds izbeidzās galīgi Do'
Die's, ka izdosies atjaunot ...