Rudens sākumā Rīgā sākās darbs pie vairāk nekā 30 ceļa ātrumvaļņu ierīkošanas. Darbi ir noslēgušies, izbūvējot ātrumvaļņus Āgenskalnā, Bieriņos, Imantā, Juglā, Mežaparkā, Pētersalā, Andrejsalā, Teikā un Vecāķos.
Ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves un tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņi pilsētā tiek izbūvēti prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus, ar mērķi mierināt satiksmi, tādējādi palielinot gājēju drošību. Darbu ietvaros izbūvēti asfaltbetona ātrumvaļņi.
Mierīgāka satiksme Rīgā ir mūsu visu drošības interesēs, tāpēc ātrumvaļņus izbūvējam mikrorajonos un apkaimēs tajās vietās, kur ir lielāka gājēju satiksme, kur biežāk pārvietojas bērni. Pašu rīdzinieku iesaiste, piesakot vietas, kur ieviest šādus uzlabojumus, ir ļoti labs piemērs sadarbībai starp pašvaldību un iedzīvotājiem, norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.
Ielu saraksts, kurās izbūvēti ātrumvaļņi, pieejams pievienotajā sarakstā.
Diemžēl mūsu karaļvalstī nav vienotu standartu un kritēriju tam, kā tehniski pareizi būtu jāuzbūvē ātrumvaļņi. Patreiz ir reāls bardaks un dažnedažādas interpretācijas par tēmu. Nu kā tas var būt, ja dzīvojamā zonā, kur atļautais ātrums ir 20 km/h, piebraucot pie ātrumvaļņa ir jāsabremzējas līdz 10 km/h, pretējā gadījumā ir blieziens pa piekari. Pareizi ir jābūt tā, ka braucot dzīvojamā zonā ar 20 km/h auto tikai viegli nošūpotos braucot pāri ātrumvalnim. Ātrumvaļņa uzdevums ir radīt diskomfortu tiem, kas jau reāli pārsniedz šo ātruma limitu. Starp citu, vecajā Eiropā es šādus marasmus nekur neesmu redzējis.