Šorīt Deglava ielas pats gals pie Dreiliņu pļavās saceltajām mājām braucot iekšā Rīgā man pamāja ar zizli. Apstājos.
- Inspektors 'ņņņņnņņ', dokumentus
- Kā lūdzu jūs sauc?
- Ņikiķins
- lūdzu - Pasniedzu tiesības un mašīnas dokumentu. Ņikiķins pavirši palūr tajos.
- apdrošināšana jums ir?
- Ir!, Atbildu. Ņikiķins turpina lūrēt.
- Tāda izdruka ir? Viņš jautā, ar rokām attēlodams apmēram A4 formātu.
- Vai jābūt?
- Protams! Kā gan jūs iedomājaties? Jums parādīt noteikumu grāmatiņu? - ņikiķins jau uzstājas diezgan skaļi.
Pasniedzu viņam apdrošināšanas izdruku, un palūdzu parādīt noteikumu grāmatiņu. Ņikiķins lūr neizpratnē.
- Parādīt grāmatiņu?
- Jā, esiet tik laipns!
- Lūdzu, piebrauciet pie patruļmašīnas!
Piebaucu. Ņikiķins lēnām nāk. Ejot garām, atdod papīrus. Sameklē grāmatiņu. Šķirsta. Atrod, nes man rādīt.
- 236. punkts, lasiet.
Lasu: - 'Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru
konstrukcija, tehniskais stāvoklis un aprīkojums atbilst normatīvajā aktā par transportlīdzekļu valsts
tehnisko apskati noteiktajām prasībām un attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu
īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana'' - man ir veikta apdrošināšana, kur ir rakstīts ka jābūt līdzi izdrukai?
- Ēēēēē, redziet...
- Lai jums jauka diena...
Morāle - pie Rīgas robežas iebraucējus no laukiem ķer uz muļķi...
















