Apmēram šādi varētu atbildēt Juris, vai Ainārs, vai ...... (ielikt vārdu pēc vajadzības) kam nu uzdosiet jautājumu.

8. Kas ir domāts ar "Kārtība lidostas taksometru pakalpojumos."

Ar "Kārtība lidostas taksometru pakalpojumos" es domāju nepieciešamību sakārtot un uzlabot taksometru pakalpojumu sniegšanu Rīgas Starptautiskajā lidostā. Pašreizējā situācija nereti rada neapmierinātību gan pilsētas viesiem, gan iedzīvotājiem saistībā ar:

• Cenu caurspīdīgumu: Bieži vien pasažieri saskaras ar neskaidriem tarifiem un nepamatoti augstām cenām.
• Pakalpojumu kvalitāti: Var būt pretenzijas par taksometru tehnisko stāvokli un vadītāju profesionalitāti.
• Konkurences trūkumu: Ierobežota konkurence var veicināt negodīgu cenu politiku.
• Nelegālo pārvadātāju darbību: Lidostā var darboties nereģistrēti taksometri, kas apdraud pasažieru drošību un tiesības.

Mūsu plāns "Kārtības lidostas taksometru pakalpojumos" ietver šādus pasākumus:

• Licencēšanas un kontroles pastiprināšana: Stingrāka prasību noteikšana taksometru uzņēmumiem un vadītājiem, kā arī regulāra kontrole.
• Cenu regulēšanas un caurspīdīguma nodrošināšana: Iespējama fiksētu tarifu vai maksimālo tarifu noteikšana noteiktiem maršrutiem, kā arī informācijas par tarifiem un maksāšanas iespējām skaidra pieejamība pasažieriem.
• Konkurences veicināšana: Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem, tostarp aplikāciju bāzētiem pakalpojumiem.
• Pasažieru tiesību aizsardzība: Efektīva sūdzību izskatīšanas sistēma un informācija par pasažieru tiesībām.
• Modernu tehnoloģiju ieviešana: Veicināt aplikāciju un citu tehnoloģisku risinājumu izmantošanu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lai uzlabotu ērtību un caurspīdīgumu.

7. Kā vērtējat autobusa joslas Rīgā?

Es pozitīvi vērtēju autobusa joslas Rīgā kā vienu no veidiem, kā uzlabot sabiedriskā transporta efektivitāti un pievilcību. Autobusa joslas ļauj sabiedriskajam transportam apiet sastrēgumus, tādējādi samazinot braukšanas laiku un padarot sabiedrisko transportu konkurētspējīgāku privātajam transportam.

Tomēr es arī atzīstu, ka atsevišķās vietās autobusa joslu izveide ir radījusi diskusijas un varbūt pat negatīvu ietekmi uz privātā transporta plūsmu. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi plānot un izvērtēt katras jaunas autobusa joslas ieviešanu, ņemot vērā satiksmes intensitāti, iedzīvotāju vajadzības un iespējamos risinājumus citu satiksmes dalībnieku ērtībām. Mūsu pieeja būs balstīta uz datu analīzi un sabiedrības viedokļa uzklausīšanu, lai autobusa joslas būtu efektīvs instruments sabiedriskā transporta attīstībai, neradot būtisku disbalansu pārējā satiksmes sistēmā. Mēs arī vērtēsim esošo autobusa joslu efektivitāti un apsvērsim iespējas tās optimizēt.

6. Vai atsevišķi izdalat savā plānā elektroauto?

Jā, elektroauto ir nozīmīga daļa no mūsu plāna ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai Rīgā. Mēs atzīstam elektroauto potenciālu samazināt gaisa piesārņojumu un trokšņa līmeni pilsētā. Mūsu plānotie pasākumi elektroauto atbalstam ietver:

• Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstība: Mēs plānojam sadarboties ar privāto sektoru un veicināt publiski pieejamu elektroauto uzlādes staciju tīkla paplašināšanu visā pilsētā, īpaši pie daudzdzīvokļu mājām, darba vietām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.
• Atbalsts elektroauto iegādei un lietošanai: Mēs izskatīsim iespējas ieviest atvieglojumus vai subsīdijas elektroauto iegādei un lietošanai, piemēram, bezmaksas vai atvieglotu stāvēšanu, atļauju izmantot sabiedriskā transporta joslas (izvērtējot ietekmi uz sabiedriskā transporta ātrumu).
• Informācijas kampaņas: Mēs organizēsim informatīvas kampaņas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par elektroauto priekšrocībām un pieejamajām atbalsta programmām.
• Elektroauto integrācija pilsētas autoparkā: Mēs pakāpeniski nomainīsim pilsētas iestāžu un komunālo dienestu transportu uz videi draudzīgākiem, tostarp elektroauto, modeļiem.

4. Kā vērtējat ātruma ierobežojums "Zona 30"?

Es ļoti pozitīvi vērtēju ātruma ierobežojumu "Zona 30". Šāda pieeja ir efektīvs veids, kā uzlabot satiksmes drošību, īpaši dzīvojamās zonās un pilsētas centros ar intensīvu gājēju un velosipēdistu kustību. "Zona 30" veicina mierīgāku satiksmes plūsmu, samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un smagumu, kā arī uzlabo gaisa kvalitāti un samazina trokšņa līmeni. Mēs plānojam rūpīgi izvērtēt iespējas paplašināt "Zona 30" teritorijas Rīgā, īpaši tur, kur tas būtu vislietderīgākais, ņemot vērā vietējo apstākļus un iedzīvotāju viedokli.

5. Kā vērtējat ideju noteikt iebraukšanas maksu Rīgas centrā?

Iebraukšanas maksas ieviešana Rīgas centrā ir sarežģīts jautājums, kam ir gan potenciāli ieguvumi, gan riski. No vienas puses, tas varētu palīdzēt samazināt satiksmes sastrēgumus, uzlabot gaisa kvalitāti un veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu. Ieņēmumus no iebraukšanas maksas varētu novirzīt sabiedriskā transporta attīstībai un pilsētas infrastruktūras uzlabošanai.

No otras puses, ir jāņem vērā šādas maksas iespējamā ietekme uz uzņēmējdarbību, iedzīvotāju mobilitāti un sociālo taisnīgumu. Ir svarīgi rūpīgi izvērtēt šādas maksas apmēru, ieviešanas mehānismu, iespējamās atlaides vai izņēmumus, kā arī sabiedrības atbalstu šādai idejai. Pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas ir nepieciešama padziļināta analīze, sabiedriskā apspriešana un citu pilsētu pieredzes izvērtēšana. Esmu atvērts diskusijai par šo jautājumu, bet uzskatu, ka lēmumam jābūt balstītam uz rūpīgiem aprēķiniem un sabiedrības interesēm.

3. Kādi ir plānotie ātruma ierobežojumi Rīgas centrā?

Mūsu plāns ir rūpīgi izvērtēt ātruma ierobežojumu nepieciešamību dažādās Rīgas centra zonās. Mēs atbalstām ideju par ātruma samazināšanu vietās, kur ir augsta gājēju un velosipēdistu koncentrācija, kā arī pie izglītības iestādēm un citās sabiedriski nozīmīgās vietās. Konkrēti plānotie ātruma ierobežojumi tiks noteikti pēc detalizētas satiksmes plūsmas analīzes un konsultācijām ar satiksmes ekspertiem un iedzīvotājiem. Iespējams, tiks ieviestas "Zona 30" tipa teritorijas noteiktās centra daļās, lai palielinātu drošību un uzlabotu pilsētvidi. Mūsu mērķis nav radīt liekus apgrūtinājumus autovadītājiem, bet gan nodrošināt drošu un komfortablu vidi visiem satiksmes dalībniekiem.

2. Kā vērtējat stāvvietas sistēmu Rīgā un atsevišķi Vecrīgā?

Pašreizējo stāvvietu sistēmu Rīgā vērtēju kā tādu, kurā ir daudz izaicinājumu un nepieciešami uzlabojumi.

• Kopumā Rīgā: Trūkst pārdomātas stāvvietu politikas, kas integrētu dažādas pilsētas daļas un ņemtu vērā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju vajadzības. Nereti ir grūti atrast pieejamas stāvvietas, īpaši centrālajās apkaimēs, kas rada satiksmes sastrēgumus un neērtības iedzīvotājiem. Stāvvietu tarifi dažreiz šķiet nekonsekventi un ne vienmēr veicina sabiedriskā transporta izmantošanu.
• Vecrīgā: Situācija ir īpaši sarežģīta. Vecrīga ir vēsturisks centrs ar šaurām ielām un ierobežotu telpu. Prioritātei šeit vajadzētu būt gājējiem un sabiedriskajam transportam. Esošais stāvvietu skaits ir neproporcionāli liels attiecībā pret pieejamo telpu, radot sastrēgumus un negatīvi ietekmējot Vecrīgas unikālo atmosfēru. Stāvvietu tarifi Vecrīgā ir augsti, bet tas ne vienmēr atrisina pieejamības problēmu.

Mūsu mērķis ir izstrādāt un ieviest pārdomātu stāvvietu politiku, kas:

• Veicina sabiedriskā transporta, velosipēdu un gājēju izmantošanu.
• Nodrošina pietiekamu skaitu stāvvietu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ārpus pilsētas centra.
• Pārskata un optimizē stāvvietu tarifus, ņemot vērā pilsētas zonas un diennakts laiku.
• Ievieš modernus stāvvietu pārvaldības risinājumus (piemēram, viedās stāvvietu sistēmas).
• Vecrīgā pakāpeniski samazina autostāvvietu skaitu, prioritāti dodot gājējiem un sabiedriskajam transportam, vienlaikus nodrošinot piekļuvi iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar atļaujām.

Juris atbild uz ĪAuto jautājumiem:

1. Privātā transporta vieta Rīgā?

Es uzskatu, ka privātajam transportam ir sava nozīme Rīgas transporta sistēmā, taču tā loma ir jāskata līdzsvarā ar sabiedriskā transporta, velosipēdu un gājēju pārvietošanās iespējām. Mūsu mērķis ir veidot tādu pilsētu, kur iedzīvotājiem ir pieejamas dažādas ērtas un ilgtspējīgas pārvietošanās alternatīvas. Privātajam transportam jānodrošina mobilitāte tiem, kam tas patiešām nepieciešams, piemēram, ģimenēm ar maziem bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai specifisku darba pienākumu veikšanai, vienlaikus mazinot tā negatīvo ietekmi uz pilsētas vidi un satiksmes plūsmu. Mēs strādāsim pie tā, lai privātā transporta lietošana būtu pārdomāta un efektīva, nevis dominējošais pārvietošanās veids.

5. Kā jūs nodrošināsiet sociālo atbalstu un palīdzību mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām?

Esmu pārliecināts, ka Rīgai jārūpējas par visiem saviem iedzīvotājiem, īpaši par tiem, kuriem nepieciešams atbalsts. Mūsu plāni ietver:

• Sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošana: Mēs nodrošināsim kvalitatīvu un pieejamu sociālo pakalpojumu sniegšanu dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp senioriem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem un citām sociāli mazaizsargātām grupām.
• Atbalsts bezpajumtniekiem un trūcīgajiem: Mēs turpināsim sniegt atbalstu bezpajumtniekiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem, nodrošinot viņiem pagaidu mājokli, ēdināšanu un sociālo palīdzību.
• Veselības aprūpes pieejamības uzlabošana: Mēs strādāsim pie tā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi visiem rīdziniekiem, veicinot primārās aprūpes pieejamību un atbalstot veselības veicināšanas pasākumus.
• Integrācijas un iekļaušanas veicināšana: Mēs veicināsim dažādu sabiedrības grupu integrāciju un iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un cīnoties pret diskrimināciju.

4. Kā jūs veicināsiet uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu radīšanu Rīgā?

Uzņēmējdarbības atbalsts un jaunu darba vietu radīšana ir būtiski Rīgas ekonomiskajai izaugsmei. Mēs īstenosim šādus pasākumus:

• Atbalsts vietējiem uzņēmējiem: Mēs izstrādāsim un ieviesīsim atbalsta programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atvieglojot administratīvo slogu, sniedzot konsultācijas un finansiālu atbalstu.
• Investīciju piesaiste: Mēs aktīvi strādāsim pie ārvalstu un vietējo investīciju piesaistes, veidojot Rīgu par pievilcīgu vietu uzņēmējdarbībai. Mēs piedāvāsim investoriem konkurētspējīgus nosacījumus un atbalstu projektu īstenošanā.
• Inovāciju un tehnoloģiju attīstība: Mēs veicināsim inovāciju ekosistēmas attīstību Rīgā, atbalstot jaunuzņēmumus, pētniecības un attīstības projektus, kā arī sadarbību starp uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām.
• Profesionālās izglītības un pārkvalifikācijas atbalsts: Mēs sadarbosimies ar izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību un pārkvalifikācijas iespējas, kas atbilst darba tirgus prasībām.
• Radošo industriju atbalsts: Mēs atbalstīsim radošās industrijas, atzīstot to nozīmi pilsētas ekonomikā un kultūras dzīvē. Mēs veicināsim radošo uzņēmumu veidošanos un attīstību.

3. Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz pilsētas budžetu un finanšu pārvaldību?

Esmu pārliecināts, ka atbildīga un caurspīdīga pilsētas budžeta pārvaldība ir pamats veiksmīgai pilsētas attīstībai. Mani plāni ietver:

• Budžeta prioritizēšana: Mēs rūpīgi izvērtēsim pilsētas vajadzības un prioritizēsim investīcijas stratēģiski svarīgās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, infrastruktūrā un sociālajā atbalstā.
• Finanšu disciplīna: Mēs ievērosim stingru finanšu disciplīnu, nodrošinot efektīvu un racionālu pilsētas līdzekļu izlietojumu. Mēs veiksim regulāru budžeta izpildes kontroli un meklēsim iespējas optimizēt izdevumus.
• Caurspīdīgums un atskaitīšanās: Mēs nodrošināsim pilnīgu caurspīdīgumu pilsētas budžeta plānošanā un izpildē, regulāri informējot sabiedrību par finanšu stāvokli un pieņemtajiem lēmumiem. Mēs būsim atvērti sabiedrības kontrolei un iesaistei budžeta procesā.
• ES fondu un citu finansējuma avotu piesaiste: Mēs aktīvi strādāsim pie Eiropas Savienības fondu un citu pieejamo finansējuma avotu piesaistes, lai īstenotu nozīmīgus pilsētas attīstības projektus.

2. Kā jūs plānojat risināt satiksmes problēmas Rīgā?

Satiksmes problēmu risināšana ir viena no manām prioritātēm. Mēs īstenosim kompleksu pasākumu kopumu:

• Sabiedriskā transporta attīstība: Mēs investēsim modernā un efektīvā sabiedriskajā transportā, palielinot tā pieejamību un komfortu. Tas ietver jaunu maršrutu izveidi, esošo maršrutu optimizāciju, kā arī videi draudzīgu transportlīdzekļu ieviešanu. Mēs arī strādāsim pie vienotas biļešu sistēmas un integrētiem transporta mezgliem.
• Velosipēdu un gājēju infrastruktūras uzlabošana: Mēs aktīvi attīstīsim velosipēdu celiņus un gājēju zonas, veidojot drošu un ērtu vidi alternatīviem pārvietošanās veidiem. Mūsu mērķis ir panākt, lai pārvietošanās ar velosipēdu kļūtu par pievilcīgu un ikdienišķu izvēli daudziem rīdziniekiem.
• Satiksmes organizācijas optimizācija: Mēs ieviesīsim viedās satiksmes vadības sistēmas, kas palīdzēs regulēt satiksmes plūsmu un samazināt sastrēgumus. Mēs arī pārskatīsim esošo ceļu infrastruktūru un veiksim nepieciešamos uzlabojumus.
• Autostāvvietu politika: Mēs izstrādāsim pārdomātu autostāvvietu politiku, kas veicinās sabiedriskā transporta un alternatīvo pārvietošanās veidu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu skaitu stāvvietu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Juris atbild uz vispārīgiem jautājumiem: 

Labdien! Paldies par jūsu jautājumiem. Esmu gatavs sniegt atbildes un pastāstīt par savu redzējumu Rīgas nākotnei.

1. Kādi ir jūsu galvenie mērķi, ja jūs tiktu ievēlēts par Rīgas mēru?

Mani galvenie mērķi ir trīs virzienos:

• Rīga – ērta un zaļa pilsēta: Es strādāšu pie tā, lai Rīga būtu patiesi ērta dzīvošanai ikvienam tās iedzīvotājam. Tas ietver kvalitatīvu sabiedrisko transportu, modernu un pieejamu pilsētas infrastruktūru, kā arī rūpes par pilsētas zaļajām zonām un vides ilgtspēju. Mēs ieviesīsim inovatīvus risinājumus satiksmes plūsmas uzlabošanai, veicināsim gājēju un velosipēdistu infrastruktūras attīstību, kā arī investēsim energoefektivitātes pasākumos.
• Rīga – ekonomiski spēcīga un radoša pilsēta: Esmu pārliecināts, ka Rīgai ir liels potenciāls kļūt par Baltijas reģiona ekonomikas un inovāciju centru. Mēs atbalstīsim vietējos uzņēmējus, piesaistīsim investīcijas, veicināsim jaunu darba vietu radīšanu un attīstīsim radošās industrijas. Mūsu mērķis ir radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un inovācijām, kā arī nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, kas atbilst darba tirgus prasībām.
• Rīga – atvērta un saliedēta pilsēta: Es ticu, ka Rīgas spēks ir tās iedzīvotājos un viņu daudzveidībā. Es strādāšu pie tā, lai veicinātu dialogu starp dažādām sabiedrības grupām, stiprinātu kopienu saites un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas ikvienam rīdziniekam. Mēs rūpēsimies par sociāli mazaizsargātajām grupām, attīstīsim kultūras un izglītības pieejamību, kā arī veicināsim aktīvu iedzīvotāju līdzdalību pilsētas pārvaldē.

Kurā brīdī es esmu paudis šādus uzskatus?

Man tak nekas nav pretī, ja tās ir LVM apsaimniekotas! Tikai šobrīd ir TRĪS šadas vietas pa visu jūras krastu. Ja valsts ir noteikusi aizliegumus visās malās, tad valstij (lai deleģē LVM) vajadzētu parūpēties, lai ļaudis tomēr civilizēti, nepārkāpjot noteikumus, var piekļūt jūrai. Jeb es par daudz gribu?

Pacelšu tēmu. Jautājums sekojošs, vai kādam ir izdevies atrast karti, kur tā smuki un konkrēti būtu sazīmētas kāpu aizsargjoslas un vietas, kur drīkst un kur nedrīkst celt teltis?  Cik saprotu no virspusējas publiski pieejamas informācijas, tad mūsu Dievzemīters jūrai visapkārt ir aizsargājamas kāpas, kurās nedrīkst ne iebraukt, ne celt telti (izņemot pludmales smiltis), ne kurināt uguni, vienvārdsakao neko nedrīkst! Izņēmums, ja tev ir īpašums pie jūras, tad nav ierobežojumu, bet ja nav paveicies ar īpašuma atrašanos pie jūras, tad neko... LVM ir veselas TRĪS (uz 500 km jūras krasta) kempinga vietas pie jūras, kas ir publiski pieejamas, pārējais privātīpašumos par maksu. Bēdīgi... Jūra ir, bet klāt netiek.  Viņdien biju nobraucis līdz Tūjai, tur vispār zvizģec! Pa kaut kādu kūtspakaļas taku tikai var tikt līdz jūrai, pārējais vis "Privāts", "Nenākt", "Netraucēt", "Apstāties aizliegts" utt.  Vai tiešām ir tā, ka legāli un bez maksas privātīpašniekam pie jūras drīkst piebraukt un uzsliet savu telti tikai tajās trīs LVM kempinga vietās?

Es tak nesaku, ka tam folksvāgenam nav tausta! Es saku, ka to taustu nevajag raustīt, jo panelī ir milzīga dzeltena lampa, kas signalizē par eļļas līmeņa pazemināšanos zem ražotāja noteiktā minimuma.  P.S. Piemēram Renault Kangoo tausts ir tādā "pakaļā", ka to nav iespējams raustīt, atliek paļauties tikai uz lampu.

Kas tie par dranduļetiem, kam eļļa ar taustu jāmēra?! Pat tam piecpadsmitgadīgajam folksvāgenam ir milzu lampa panelī, kas parād ir vai nav. Folksvāgena gadījumā gan ir opcija, ka katrā eļļas pieliešanas reizē, kas ir gana regulāra padarīšana, no kannas var kādu pilīti tur uzpilināt.

"vieš cerību"

Fūrēm pie stūres nesēž poļi...

Kas man ir? Baigais palags, nevaru saprast ko jūs man diagnosticējuši.  Tiem ketodiētiķeim baigi smird elpa, nepatīkami ar viņiem komunicēt...

Man atnāc paziņojums, ka mūsu mazpilsētā riepas bez maksas varēs nodot atkritumu šķirošana laukumā. Es tā arī darīšu, ir pārītis moto un auto riepu garāžā, ko vajadzētu utilizēt.  Skatos dažs ainavu arhitekts no tām gatavo puķu dobes, līdzīgi kā mani agrākie ukraiņu kaimiņi, lai veicas. Kādreiz, sensenos laikos, arī bērnu spēļu laukuma aprīkojumu gatavoja no vecām riepām... Puķu dobju gatavotāji varbūt var atdzīvināt arī šo ideju.

Latvija ir plānošanas lielvalsts! Latvija plāno "paplašināt importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču sarakstu", "pievienoties konvencijai par sabiedrības piekļuvi oficiāliem dokumentiem", "ieviest jaunu reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēmu", "kļūt par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) pilntiesīgu dalībvalsti 2026. gadā", "ratificēt Tokijas konvencijas protokolu efektīvākai rīcībai ar nedisciplinētiem pasažieriem gaisa kuģos", "sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā"  un tā bez gala un malas.

wag hlami ir jāremontē tik bieži, ka ar visiem lētajiem tie kļūst par dārgi uzturamiem hlamiem.

Man bērnība laukos blakus mājā dzīvoja ukraiņi. Tur viss dārzs bija no vecām riepām! Lai Dies' nogrābstās, kas tā bija par "šanhaju"! Apmēram, kā tajos video no Āfrikas geto rajoniem.