Kā tas ir - "pa apakšu negrabina"? Pa apakšu grabina tikai tādi kulaka un puskulaka lieli akmeņi pret kuriem nekādi plastmasi nelīdzēs - tās ir aizmugures arkas kurās var just starpību.

Nezinu kur tu dabū depo draņķīgus savilcējus - es tur esmu redzējis [un pircis] tikai normālus savilcējus - lētie nekam nederīgie sūdi ir atrodami benzīntankos...

Interesanti, kāds tam ir pamatojums? Es zinu ko pretēju - ka jādodas darba laika beigās - jo čaļi gribēs ātrāk pabeigt darba dienu...

Ak šie izlepušie rīdzenieki kam vienalga kurā barjeras pusē gaidīt... Latvijā dzīvojošajiem gan nav - ārpus Rīgas pilsētvalsts kur apskates punkti labākajā gadījumā ir ar tādu darba laiku kā mazi nepārtikas veikaliņi, ir ļoti svarīgi samaksāt laicīgi - jo publicētais darba laiks attiecas tikai uz kasi - ja Grobiņas apskates punkts sestdienā strādā līdz diviem, tad tas nozīmē ka samaksājot 13.45, mašīnai atrodoties 100m garas rindas galā, tu iebrauksi boksā ap kādiem trijiem. Bet jā, tā dabas parādība ka uz kasi jāgaida rindā 3 stundas ir īpatnēja un uzskatāmi parāda ka tā ir kaut kāda ierēdņu laža, nevis apskates punkta nespēja ņemt pretī mašīnas.

Ja benzīnnieks, tad atvieno atplūdi, šķil klāt un skaties kas pa to laukā tek. Ka tik nav atplūde kaut kur ciet...

Tu laikam nezini ko tas vārdiņš "totalitārisms" nozīmē, ja jau reiz citam tu piedēvē to, ko pats pa ziemu te cītīgi atbalstīji. Jeb varbūt tu te kaut ko posto kārtīgā flaņķī un tāpēc saraksti viskautko pretrunīgu?

Tofika autor, motoru vismaz varēji nosaukt?!

Vienīgais pretvārsts atrodas sūknī - starp sūkni un reiku nav nekā.

Es zinu ka no Ukraiņu avota, es to ziņu garāmejot ar vienu aci lasīju.

"Nebrīnīšos ja gar ES ārējo robežu dežūrēs arī armija un Vidusjūrā bēģļi tiks vienkārši nogremdēti ar visām laivām." Es gan ļoti brīnīšos - līdz šim viņi ir vesti iekšā, kāpēc lai tagad kaut kas mainītos?

Jā, par to "nolaupīta tehnika par vairākiem miljoniem" ir jāsmejas - uzskatāmi parāda kā strādā propaganda. Pilsētniekiem varbūt arī liekas ka traktori par dažiem ļimoniem ir daudz - realitātē traktori ir dārgi un ja ir runa par dažiem ļimoniem, tad, atkarībā no tā, cik jauni traktori tur ir salaupīti, to skaits būtu 50-250 traktoru diapazonā. Laupījums, kādu varētu gūt iztukšojot Lejaskurzemes novadu no šajā gadsimtā ražotajiem rietumu traktoriem, atstājot zemniekus ar beļiem, četrdesmitniekiem un simtpiecdesmitniekiem.

Neesi kaut ko sajaucis ar to importu? Neesmu pētījis ciparus bet zinu ka Hruščovs savulaik uzsāka neapgūto zemju apgūšanas kampaņu lai PSRS kļūtu par pasaules lielāko graudu eksportētāju...

Turpinu rullēt kilometrāžu - trešdien aizminos līdz Nīcai, vakar vakarā, pēc darba, aizminos līdz Kretingai - pa ceļam, protams, izbraucot caur Palangu - turpceļā pa Vitauta un Basanaviča ielām un līdz tilta galam - atpakaļceļā es gribēju braukt Palangai apkārt, bet nesanāca - braucot no Palangas uz Kretingu pirms pārvada pār Klaipēdas šoseju ir zīme kas aizliedz tur iet gājējiem - bet braucot pretējajā virzienā tur ir arī zīme kas liedz tur braukt ar velosipēdiem un blakus veloceliņš - kurš iziet zem Klaipēdas šosejas un nesatur uzbrauktuvi uz tās, liekot braukt uz Palangu... :D Kretingā kaut kāda līdzīga asimetrija ir uz dzelzceļa tilta, tā noteikti vēl no padomju laikiem - ziemeļu pusē ir diezgan plats trotuārs, droši vien cilvēkiem kas iet uz Kretingsodi, kamēr dienvidu pusē ir kāds metrs starp abām margām... Uz šosejas ļoti izteikti jūtams NRO [Nezināms Ripojošs Objekts] efekts uz fūristiem - viņi neuzdrošinās man normāli pabraukt garām ja pie viena ar kādu jāizmainās - par spīti tam ka redzot šādu situāciju es novācos uz pašu asfalta malu un pārstāju mīties lai spētu nosturēt pa taisnu trajektoriju - trešdien viens autovedējs pat sadzēsās līdz manam ātrumam lai palaistu pretī braucošu vieglo... Brālēns pastāstīja nepatīkamu lietu - Lietuvā ir tāda kārtība kā pie mums necik sen atpakaļ - velosipēdistam neregulējama gājēju pāreja jāšķērso gājēja statusā - tātad jāuzmanās ka kāds paštaisns autovadītājs neizdomā mani principiāli nobraukt... Trešdien arī atklāju vēl vienu pitona braukšanas īpatnību - kājām vispirms nogurst tie muskuļi kas stūrē, un tikai tad tie muskuļi kas minas. Bija diezgan īpatnēji nobraucot no šosejas atklāt ka es vēl spēju uzmīt kādu robu augstāk, bet man ir nopietnas problēmas noturēt taisnu trajektoriju. Vakar vakarā, šo zinādams, pēdējos ~20 kilometrus, kamēr no aizmugures neviens nebrauca [tuvu pusnaktij mašīnu ļoti maz] , atļāvos līkumot vismaz pa pusi savas joslas, lai tos muskuļus pietaupītu - iebraucot Rucavā un cenšoties netrāpīt bedrēs sākās tādi līkloči it kā es būtu pālī... Cerams ka šī problēma atrisināsies uzlabojoties fiziskajam stāvoklim un tā nebūs jārisina tehniski.

Pirmā daļa pareiza. Par otro gan šaubos, kāds tur pensijas fonds no tik jaunas mašīnas...

Tavs variants ir viegli saprotams - pie tā ka benzīnnieks iet pierod, kamēr ar dīzeli ir savādāk, un tā nu tev rodas kaifs no tā ka kuļmašīna vispār spēj paātrināties... Bet ar konkrēto mašīnu stiepts tika trešajā jo izbrauciens saturēja arī konkrētu mērķi - papētīt turbīnas un motora darbību, ierakstot ar datoru LOG failu; trešais robs ir zemākais kurā izvērtēt turbīnas darbību. Tas arī bija galvenais iemesls, tas ka man, nepieradušam pie tā rāviena, rāviens otrajā robā būtu bijis grūti panesams, pat nebija faktors...

Nu jā, specifisku lietotu mašīnu atrašanas problēmas... Pagājušovasar sanāca pāris reizes izbraukt pa Rīgu ar tādas jaudas B3q [tur gan pārsimts ņūtoni mazāk] - aizbraucot no Deglava tilta līdz apvedceļam un atpakaļ iespēja pazaudēt vadītāja apliecību man bija divreiz - būtu bijis tikai citos brīžos jāiemin - un viss ko es darīju - uz pirkstiem saskaitāmas reizes trešajā robā atstiepu...

Vasaras izbraucieniem tiešām vajadzēja kaut kādu V8 atmosfēru - šitas piemērotāks vadītāja apliecības pazaudēšanai vai lai kaut kur smagi apsistos... Par zirgspēku pazaudēšanu sasmīdināji - ja neskaita kaut kādus iespējamus sīkumus [problēmas ar gaisa filtriem un kaut ko tamlīdzīgu] un turbiķa gadījumā elektroniskas problēmas, lai jūtami pazaudētu jaudu, nāksies smagi izdeldēt cilindrus - komplektā nāks sūdīga darbība dažādos režīmos un ļoti liels eļļas patēriņš.

Tu par Nacionālo Apvienību? Neesi sajaucis ar jenotību un paristiem? Laikam jau esi piemirsis kā 24. februārī piepeši kovids tika pārslēgts par Ukrainu un papļūts varēja ņemties organizēt apmēram bezjēdzīgas protesta akcijas, tādas kuras tādā vai citādā veidā pilnīgi noteikti pārkāpa kādu likumu. Nesen redzēju kaut kādus aptaujas rezultātus - yay, jenotība no politiskajiem līķiem ir augšāmcēlusies, tas nekas ka neko jēdzīgu nedara, tikai bļauj "krievi nāk!".

Kurā pusē tu liksi tos provokatorus kas iet pie padomju pieminekļiem plivināt Ukrainas karogus?

"Biežāk sūdzās tjūneri un tie, kas uzlikuši kaut ko neoriģinālu" - es domāju gan - tas kā Rīgā pieņemts drāzt pārbūvētas mašīnas ir vienkārši neadekvāti.

Tavā tekstā ir divas kļūdas. Pirmā - hārlijiem tā skaņa ir jau kādus 90 gadus, un ir vēl šobaltdien. Otrā - nevis "jaunākā paaudze", bet gan "novārtā atstāti jaunākās paaudzes indivīdi". Man nesen gadījās redzēt purnagrāmatā viģiku - tēvs ar, hvz, droši vien pusaugu, dēlu brauca ar to pašu hārliju, ASV laikam - dēls sēdēja nevis aizmugurē, bet uz bākas, brauca pa tukšu šoseju - tēvs palaida vaļā ragus, parādīja dēlam ar žestiem lai pārņem vadību, dēls paņēma ručkas un dragāja. Un tagad pasaki - 1) cik liela varbūtība ka sasniedzot attiecīgu vecumu tas dēls moci nenopirks? 2) Cik daudz šī varbūtība palielinātos ja tēvs ar moci brauktu viens pats un dēls pa to laiku dročītu telefonu? P.N. Ja tu gadījumā runā par situāciju tepat Latvijā - transportlīdzekļi ar sulīgu skaņu diemžēl dārgi maksā - V8 benzīnnieks lietošanā sanāk jūtami dārgāks nekā vīlēts dīzelis un vecs litrīgs mocis stipri lētāks par hārliju.

Tavi viedokļi par tēmu "manas mammas mašīna ir labāka par tavu mašīnu!" nebeidz pārsteigt un uzjautrināt...

Nē, tas ir blakusefekts. Manā ciemā, par laimi, lielākā daļa no tiem kas apgrozās centra jau ir pieraduši.

Pieklājīgai šuvei vajag TIGu vai vismaz ļoti labu pusautomātu. Konstrukcijā īpaši nekādu kļūdu nav - es izmērus izvelējos vadoties pēc citu cilvēku, kuri rēķinājuši arī kaut kādas stiprības, aprakstiem, un beigās tāpat man radās esam niknāks materiāls - attiecīgi vienīgā konstrukcija kura varētu tapt nākotnē atzīta par neadekvāti izturīgu varētu būt kāja - es redzu ka tā lēnām paliek līka. Par pirmo rindkopu - es saprotu ka braucot ar garlaicīgiem un neērtiem velosipēdiem vienīgie cilvēki kas var interesēties par taviem dzelžiem ir tie kas specifisku personīgu interešu dēļ māk pa gabalu atšķirt tādas figņas kā rumbu korpusa materiālu vai tamlīdzīgus specifiskus sīkumus. Bet man ir bišķi savādāk - es braucu ar velosipēdu kurš gandrīz neizbēgami noved pie sarunām par velosipēdiem jebkādā kompānijā, tīri tāpēc ka viņš ir redzams un citiem kaut kas interesē - un attiecīgi par "tiem kam velosipēdi ir vienaldzīgi" es saucu tos nepazīstamos, kuri mani ieraugot uz pitona, uz mani īpaši neskatās, uzmet acis un viss. Tā tīri salīdzinoši - svētdien nobraucot Palangā pa Basanaviča ielu abos virzienos, no pretī nākošajiem cilvēkiem stabili kāda puse uz mani vismaz noskatījās - un ir arī pietiekami daudz tādu kas vienkārši apstājas un uz mani skatās... :D

Kārtējais piemērs tam kā kaut kas moderns, ērts utt utjpr ir neinteresants un bez dvēseles, tik šoreiz no dzelzceļu pasaules - viģikā britu HST dīzeļvilciens, aprīkots ar dzimtajiem septiņdesmito gadu Paxman Valenta motoriem, atiet no stacijas motoriem rēcot un turbīnām svilpjot - es nemaz nebrīnos kāpēc pilns ar komentāriem no cilvēkiem kam tas pietrūkst - tos septiņdesmito beigās ražotos vilcienus briti joprojām izmanto, tik aprīkotus ar mūsdienīgiem un neinteresantiem motoriem, tādiem kas saudzē nervus tantiņām un ir neinteresanti visiem citiem... Tā vilciena priekštecis arī bija ar sulīgu skaņu...