"vienmēr jau var, ja vajag, pārdot"

Ar piebildi - par 50% no tirgus cenas perekupiem. Paldies, pārāk dārga maksa par iespēju pašikot uz visu banku.

Ak jā, kamdēļ man ir alerģija pret 5K kategoriju - radagabals (mazais uzņēmējs) nopirka pirms pāris gadiem A4 Avant - to, ar alumīnija piekari. Tjipa esot līdz 5K kategorijai izaudzis. Tagad tas A4 burtiski stāv sētmalē, pats brauc ar veco A100 C4, kuru par laimi vēl nebija notirgojis - neesot pa kabatai tādi remonti.

Zini, es jau to auto norakstītu lūžņos, ja tur uzrastos nopietns defekts, tak šamējais man pēdējos gadus nobrauc nepilnus 10K gadā, TA iet ar pirmo reizi un tajā vairāk par 2 klasiskajiem 1niekiem (rūsa, eļļas nplūde) nesalasa...

"Salīzinoši jaunam auto, ja ar to brauc, nevis to pa roku galam lauž, remonta izmaksas pa lielam ir reizi 2-3 gados nomainīt bremžu klučus diskus, samainī reizi gadā vai, ja vajag biežāk eļļu, un citus tehniskos šķidrumus, pāris sviras piekarē, riepu komplektus uz 3-4 sezonām uz parastiem 15-16" diskiem.."

Man tas saraksts strādā uz 1K vērtu 19 gadus vecu auto

Laikam man jāsāk meklēt dārgāki hobiji, jo 5 gados pēc ikdienas izdevumu apmaksas pāri paliek vairāk nekā 20K.

Kā jau iepriekš tepat tēmā minēju - priekš auto 13 mēnešu neto ienākumu apjomā man banku nevajag. Un banka to labi zin, jo konts, kur man tos ienākumus ieskaita, ir pie viņiem. Kāda jēga man vairāk vai mazāk uzbāzīgi piedāvāt finansējumu priekš auto 3 mēnešu neto ienākumu apjomā?

Neesmu uzņēmējs, līdz ar to laikam nespēju iebraukt metodē "atlikt NN vai NNN naudiņas konkrētai vajadzībai". Kādā nozīmē atlikt - burtiskā? Bet es jau nezinu, kad man tā vajadzība pienāks. Kādreiz braucu 50+ tūkstošus km gadā, tagad labi ja 10 tūkstoši sanāk. Attiecīgi arī tas, kas aizgāja degvielā un remontos ceturksnī, tagad pietiek gadam un vairāk. Tikpat labi var gadīties, ka pēc pusgada dzīve pagriežas tā, ka atkal būs tie 50+. Vai arī auto nevajadzēs vispār.

Ir diezgan optimistiski 5K auto piedēvēt tādas apkopju/remontu izmaksas, kādas ir raksturīgas jauniem auto.

"Ja auto vērtība beigās būs nulle, tad auto cena max 1 mēneša algas apmērā. Nopērkot dārgāku - vienkārši nauda tiek izmesta."

Pamatojums? Ko nozīmē - izmesta? Jebkuras mantas pēdējā vērtība ir 0, vai pat negatīva (kad par tās utilizāciju ir jāpiemaksā).

Man savukārt ir būtiski, lai šī summa jebkurā mēnesī varētu būt arī zero - nebraucam, benzīnu nelejam, izdevumu nav.

Formulēsim tā - kas būtu mainījies, ja 16 vietā būtu 10, 12 vai 20?

Fiziski es varu (tb man nav jālūdz bankas viedoklis par sevi) atļauties auto gan 3, gan 13 mēnešu neto ienākumu apjomā. Bet manas funkcionālās prasības šobrīd nosedz auto, kuru ss.lv novērtē manu 2 nedēļu neto ienākumu apjomā.

Lai es pelnītu vairāk, man būtu jāpadara vairāk. Un jāpatērē tam attiecīgi vairāk laika. Līdz ar to samazinot laiku, kad es to nopelnīto varu tērēt. Līdz ar to izdevumu sadaļai īsti nav kur palielināties.

Var jau būt, ka skatās. Tikai - reizēm to ieraudzīto interpretē diezgan savdabīgi. Piemēram - nu kāda ir jēga uzbāzties klientam ar aizdevuma piedāvājumiem par summām, kuras ir N reizes mazākas par viņa brīvajiem līdzekļiem šīs pašas bankas kontā?

Godīgi sakot, pārdošanas vērtība ir aspekts, kas mani neinteresē vispār - jau auto iegādes brīdī pieņemu, ka tā ir zero. Ja auto ekspluatācijas beigās to vēl nopērk jaunieši nodzīšanai līdz pašreizējās TA beigām - ideāli.

Uzmetu aci klasiskajam ss.lv. Par 3-gadīgu auto man būtu jānoloka no 2 līdz 60 mēnešu neto ienākumi.

Tā intuitīvi secinu, ka tas bija jauns?

Man personīgi šķiet OK, ja par šo finanšu pakalpojumu sanāk plānoti samaksāt 110 EUR gadā. Āķis ir tāds, ka es nevaru pateikt, ar ko es nodarbošos (un cik man par to atlīdzinās) pēc 5 mēnešiem, kur nu vēl 5 gadiem.

Kaut kādā mērā - jā, bet es te negribētu tēlot moderatoru.

Ir taisnība, ka sākotnējā formulā varbūt prasītos iekļaut arī uzkrājumus jeb "zeķi". Minēju arī iemeslus, kamdēļ manā gadījumā tas netiek darīts. Pēc būtības "zeķes" pamatuzdevums ir būt par spilvenu manai ģimenei gadījumā, ja manis pēkšņi vairs nav.

Man jau gan liekas, ka tai sabiedrības daļai, kura pērk auto kešā par 1-2K, līzingus jaunu auto iegādei pārstāja dot gadus 8 atpakaļ. Ir kaut kas mainījies pa šo laiku?

Atkarīgs no tā, ko sauc par krāšanu zeķē. Man personīgi pēc visu ikdienas izdevumu segšanas paliek uz rokas ~30% ienākumu. Kuri netiek krāti ne jaunam auto (esošais apmierina), ne jaunai mājai (esošā apmierina), ne pasaules apceļošanai 80+ gadu vecumā (neceru tik ilgi nodzīvot). Tā ir zeķe? Jeb kas tas ir?

Ne jau visiem ienākumi ir sinonīms algai. Es jau arī atbildē automātiski izmantoju šo terminu, kaut gan nomināli nemaz neesmu darba ņēmējs.

Hmm... Ja es darītu to pašu, ko pirms 5 gadiem, man alga būtu nevis tāda pati kā tad, bet reizes 3 mazāka. Šķiet, nav jāskaidro, kamdēļ es daru kaut ko citu?

Es tā teiktu gadījumā, ja konkrētajam auto būtu labs price/performance, bet tas neatbilstu manām prasībām funkcionalā ziņā.

Šie arī ir tie iemesli, kamdēļ meklēju kaut kādus pieturas punktus saprātīgai cenu kategorijas izvēlei. Pēc būtības - gatavojos brīdim, kad pašreizējais auto tādu vai citādu iemeslu dēļ vairs nebūs pieejams.

Par uzkrājumu politiku principā piekrītu - man ir ~līdzīga. Tur gan ir viena nianse - ja tie uzkrājumi stāv bankā, tad, summai pamazām augot, kā kaleidoskopā var novērtēt bankas piedāvājumu klāstu attiecīgā segmenta klientiem - sākumā piedāvā līzēt lētus lietotus auto, pēc tam jau dārgākus, vienā brīdī piedāvājumā sāk parādīties jaunie utt.