Pretkorozijas apstrāde? Vai ir vērts un kur?

"Basnja" bez "iespējams". No divkomponentu epoksīda sveķiem tagad un arī PSRS laikā taisīja laivas, bagiju virsbūves u.c. - ar tiem apsmērējot brezenta vai stiklašķiedras sieta karkasu. Pemēģini izdomāt, kā tie paši sveķi, kas cietējot nesaplēš pat audumu, spēj savērpt Volgas virsbūvi ;)

Transports un īsta ekoloģija.

Nevajag nekā iestāstīt, vēl jo vairāk - melojot. Vajag pašam aptvert, ka lokani vadi nav neatrisināma problēma pat tad, ja tiem nepieciešama regulāra nomaiņa, kā, piemēram, zobsiksnai. Un to izturībai nav jābūt kosmiskai - tikai tādai, kāda ir jebkurai bremžu caurulītei, kam ir jāiztur ĻOTI lielu spiedienu - ~100 atmosfēras, kas atbilsts CNG (vai jebkuras saspiestās, nevis sašķidrinātās gāzes!) balona izturības kārtai. Visas šīs "neatrisināmās" problēmas, kuras te uzskaiti, riteņmotoru izstrādātāji ir sen apzinājuši un esmu sekojis progresam par to risinājumu meklēšanas gaitu - bet tev nez kādēļ liekas, ka ar meliem mani vajag pārliecināt, ka tādas vispār eksistē. Pašam liekas, ka noticēšu taviem meliem, nevis regulāriem, izsekojamiem izstrādātāja progresa ziņojumiem?! :D Ej, izpildi mājasdarbu un apgūsti kaut ko ārpus EV propagandas mašīnas.

Transports un īsta ekoloģija.

Kvēpus ražo dīzeļi, kurus ar politiskiem lēmumiem ir uzspieduši tie paši, kas tagad to izmanto kā argumentu, lai uzspiestu elektroauto. Brīvā tirgū visi pagaidām brauktu ar benzīna auto, līdz attīstītos konkurētspējīgas tehnoloģijas. Kad bļauj par kvēpiem, neaizmirsti, ka elektroauto patiesībā brauc ar akmeņoglēm. Es esmu par elektroauto, tikai savā laikā un vietā. Trīs lielās problēmas, kādēļ pašlaik elektroauto vēl NAV konkurētspējīgs brīvā tirgū - nepieciešamība pēc mehāniskā diferenciāļa/transmisijas (šeit apspriestā riteņmotoru tehnoloģija varētu būt ļoti tuvu produkcijai), nepieciešamība pēc jauniem enerģijas avotiem, lai nebūtu jābrauc ar akmeņogļu elektrību (kodolsintēzes reaktori varētu būt dažu desmitu gadu attālumā no produkcijas) un enerģijas uzkrāšana (bateriju tehnoloģijas ir strupceļā un nav nekādas iestrādes, kas liecinātu par sagaidāmu radikālu uzlabojumu - tikai mēģinājumi izspiest, piemēram, papildus 5%). Secinājumus un iemeslus, kādēļ, neskatoties uz šo, tiek jau tagad politiski stumti elektroauto, vari tālāk meklēt pats.

Transports un īsta ekoloģija.

Painteresējies vien vairāk, kā tiek ekonomēts metāls šāda veida motoros un būsi pārsteigts, ka tava "formula" nav īsti patiesa. Tinumu serdes jau ir nemetāla - tikai pats tinums, kas uztīts specifiskā veidā lai dzēstu virpuļstrāvas (Eddy current) un rotors ir pats ārējais korpuss, pie kura pa tiešo skrūvējas riteņa disks. Jā - ši brīža aktuālais Protean modelis ar 73kW jaudu ir smagāks par parastu trumuļa bremžu riteni, bet testos jau pārbaudīts, ka tas nerada būtiskas problēmas. Un te jānem vērā, ka šādu jaudu ir jāsalīdzina ar Hellcat līmeņa auto. Ja paliekam pie saprātīgiem cipariem priekš parasta ielas auto - neatsperoto masu VAR samazināt - uz Renault Clio bāzes ir radīts prototips, kas ir jaudīgāks par bāzes modeli un vienlaikus ar 1kg ietaupījumu katram ritenim.

Transports un īsta ekoloģija.

Konkrēti: "Tik nezin kāpēc ne viens neskrien auto vadus laist pa auto ārpusi." Šis teikums man sākotnēji likās parasta muļķība, jo padomāju, ka vienkārši nezini, ka vadi ārpusē ir normāla parādība. Vēlāk pats pierādīji, kas zini gan - tātad apzināti meloji. Par novietojumu atkārtoju vēlreiz - tie vadi ir tieši turpat, kur parastam auto bremžu caurules. Līdz ar to nesaskatu problēmu. Jeb tu esi iedomājies, ka šiem vadiem vajadzētu vēl lielāku īssavienojuma aizsardzību, nekā parasta elktromobiļa vadiem? Atkal nonākam pie tā, ka kaut ko nezini vai melo - nav starpības, kur notiek vada bojājums un cik liels ir šāda bojājuma iestāšanās risks - aizsardzības līmenis jebkuram elektromobilim ir tāds, kas paredzēts baterijas iekšēja īssavienojuma aizsardzībai, nevis nieka ārējā vada atslēgšanai - pietiekams frontālas avārijas un visu iekšējo vadu bojājuma gadījumam. Un pat ja šos vadus nāktos mainīt ar tevis minēto 5 gadu drošības intervālu, nesaskatu problēmu.

Transports un īsta ekoloģija.

"Tikai es jau daudzas lietas reizēm speciali nesaku - katrai lietai savs laiks." Ir atšķirība starp "melot" un "neteikt" :D Nez kādēļ tev līdzīgie vienmēr diskusijās izvēlas melot.

Transports un īsta ekoloģija.

Iztur, bet dārgi un pats galvenais - bezjēdzīgi. Vismaz līdz laikam, kamēr netiks radīti optiskie procesori.

Transports un īsta ekoloģija.

"Kāds ir vienīgais iespējamais veids un kādi pieļaujamie materiāli vadam kuram jākustas 3 dimensijās un kura šķērsgriezuma laukums minimums 1 cm !" Ja godīgi, nesaprotu, ko vēlies definēt ar "vienīgo veidu". Vispārīgā ziņā jā - tam ir jābūt pareiza pinuma mīkstajam vadam no sakausējuma ar iespējami augstu kaļamību. Apvalks - principā tā pati bremžu caurule vien sanāk. Tāpat nesaprotu kas slikts piemēram - bremžu caurule atrodas tieši tajā pat vietā un kustas tajās pat dimensijās. Tajā ir gan metāls, gan plastmasa/gumija, kam šo locīšanos jāiztur ilgstoši. Kā rāda pieredze - cietās nekustīgās bremžu caurules izrūsē ātrāk, nekā izbeidzas lokanie pievadi. "Tas tavs P.P.S. - es teikšu rupji - kad sapņo - pieklājības pēc piever acis ;)" Nesapņoju. Lasu informāciju par reāliem prototipiem.

Transports un īsta ekoloģija.

vēl viens, kurš runā par tēmu, par kuru nav pat painteresējies. Riteņmotors izskatās tāpat kā trumuļu bremzes - apaļš objekts, kas aizpilda visu diska vidus telpu un pie kura skrūvējas parasts disks ar parastu riepu. Riepu maiņas kārtība nemainās nekādi. Mehānisko bremžu apkope gan varētu būt sarežģītāka, jo tās tiek integrētas.

Transports un īsta ekoloģija.

Iemācies lasīt. Rakstīju, ka mehāniskā transmisija ir neefektīva. Un ja tā ir nepieciešama arī elektromotoram, tas zaudē būtisku priekšrocību, ar kuru kā karogu fanāti skriem pa priekšu EV.

Transports un īsta ekoloģija.

Neizvairies no skaidrojuma, kādēļ lokans ārējs vads ir sliktāks par lokanu ārēju bremžu caurulīti. Paskaidro, kādēļ neskatīties uz industriālajiem robotiem. P.P.S. Viegls - tāds, kuru integrējot ar mehāniskajām bremzēm, iespējams pat samazināt neatsperoto masu.

Transports un īsta ekoloģija.

Papēti tēmu, pirms runā muļķibas. Svara problēma eksistē, bet faktiski nav problēma - motori ir kļuvuši pietiekami viegli. Bet nu ja ļoti gribas noliegt patiesību, protams, var pat izdomāt, ka lokani vadi neeksistē un tādus izgudrot ir grūtāk, nekā bremžu caurulītes, kam šādu uzdevumu ir jāpilda pašlaik.

Transports un īsta ekoloģija.

1) "EV par kuru es sāku domāt puslīdz pozitīvi" bija bērnības RAF mežaparkā. Kopš tā laika esmu mazliet vairāk apguvis zināšanas un bērnības naivā sajūsma ir pārgājusi. EV un elektrības ražotāji tikmēr neko principiāli jaunu nav izdomājuši. 2) Protams, ka ir - tieši par to jau runa. Elektromotors nav ne tuvu tik ideāls, kā to mēģina pasniegt propagada un elektrofanāti. 3) Fufelis. Riteņmotoru ideja ir patentēta jau 1884. gadā un reāls mūsdienīgs prototips (Ford F-150) ar "neresnu" 84kW motoru katrā ritenī eksitē jau vairāk kā 10 gadus. Līdz ar to es "nedomāju", bet gan runāju par faktiem - visas tavas iedomātās miroņgalvas, pārvadi un zobrati ir lieki. Tomēr realitātē tev tiek piedāvāts iegādāties elektroauto ar pilnu transmisiju, ieskaitot ātrumkārbu... Ir vērts papētīt un padomāt, kādēļ.

Transports un īsta ekoloģija.

Nu tad paskaidro savu domu līdz galam - kur paliek elektrauto krutums, ja tam ir ģeniāli nepieciešama klasiska mehāniskā transmisija ar visiem tās zudumiem, kas dod vienīgi iespēju normāla iekšdedzes dzinēja vietā izmantot tvaika turbīnas un smaga un nepraktiska akumulatora kombinācijas izmantošanu?

Transports un īsta ekoloģija.

Laikam nesaprati... Pamācies fiziku un zudumus transmisijā. Mehāniskais diferenciālis ir ģeniāls, primitīvs un neefektīvs. Pareizi uzskaitīji, kas ir sarežģītais, lai pārietu uz elektronisku "diferenciāli". Ja mūsdienu elektronikas laikmetā, kad pat "tautas mašīna" ir piebāzta ar virtuālajiem asistentiem, kas dara velnsviņzinko, tas ir par sarežģītu, ir vērts aizdomāties par to, kādēļ ar politiskām metodēm tik ļoti tiek stumti elektroauto, kuri tika radīti PIRMS iedkšdedzes un jau tolaik zaudēja dabiskajā atlasē.

Transports un īsta ekoloģija.

Tas saucas progress... Tā vietā, lai beidzot izdomātu elektronisku "diferenciāli", atgriežas pie ātrumkārbas, jo izrādās, ka EV nav nemaz tik labs, kā mēģina iestāstīt.

Transports un īsta ekoloģija.

Uzvarēja princips, ka elektrību par velti neviens dalīt netaisās - tai ir ražošanas izmaksas un tās kādam ir jāsedz. Bezvadu izplatīšanas veids palika Teslas sapņos fizikas likumu dēļ un modificētā veidā tiek attīstīts mūsdienās - telefonus var lādēt bez vadiem un eksperimentālā kārtā arī auto, braucot pa speciālām joslām. Ir viena problēma - bezvadu uzlādes elektromagnētiskais starojums ir nesalīdzināms ar 5G starojumu, tikai par to folijcepurīši vēl nav pamodušies. Intereses pēc vari paskatīties Netflix labu filmu par Edisona/Teslas sadarbību un cīņu. Principā esi palaidis garām, ka visi pamatā izmantojam Teslas elektrotīklu, nevis Edisona - bet tas jau nav svarīgi, ja vajag sociķu stilā noriet kapitālisma principus, vai ne?

Transports un īsta ekoloģija.

Tavs priekšstats ir balstīts pieņēmumā, kā paterētājs ir muļķis, bet deputāts gudrs. Kad aptversi, ka deputāts patiešām ir gudrs (tikai savādāk, nekā tu domā un ne jau labā nozīmē), bet muļķis ir vēlētājs, iespējams sapratīsi, kā pasaule ir iekārtota. Pmēģini kādriz izdomāt, kā darbojas demokrātija un kam tiek vara tās rezultātā. Un jā - es neticu, ka naftas dedzināšana ir kaut kas nelabs, jo atšķirībā no propagandas upuriem, protu novērtēt, kā tā ir uzlabojusi dzīves kvalitāti. Un tas nekādi nenozīmē, ka tai nav mīnusu - tikai vajag sākt domāt nevis ar emocijām un saprātu - tad izrādās ka dzīve nav melnbalta un naftas dedzinašanas ieguvumi daudzkārt pārspēj tās trūkumus.

Transports un īsta ekoloģija.

Nu, nu... Paskaidro gan, kā tieši CO2 to siltuma starojumu ietekmē atšķirīgi no citām saliktajām vielām, kas atmosfērā. (ejam, protams, pa apli, jo tu nespēj aptvert, ka citi zina VAIRĀK par tevi)

Anti Vernona kampaņa.

Vismaz viens prātīgs secinājums lieliskajā cīņā par to, kuram pieder tiesības uzskatīt, ka par viņa drosību ir jārūpējas tikai citiem, bet ne pašam.

Transports un īsta ekoloģija.

"Ja establišmentu TIEŠĀM INTERESĒTU īsta ekoloģija..." Beidzot sāc runāt par tēmu. Un kamēr šis jautājums nebūs atrisināts, vari visus savus tehnoloģiju palagus iebāzt tur, kur saule nespīd - dīzeļi ir kļuvuši par problēmu tikai piekoptās politikas un regulu dēļ - brīvā tirgū šī problēma nebūtu radusies.

Volvo xc90 2007 navigācija

Tai navigācijai ir pults (ja ir pazaudēta, slikti tev). Ar pulti to var iebīdīt atpakaļ panelī un nenāk ārā, kamēr to atkal ar pulti neizbīda.

Transports un īsta ekoloģija.

Esi piemirsis tikai vienu - pat rūpnieciski mazliet modificējot dzinēja tipu mēdz sanākt brāķis (kā piemēram jauni VAG motori, kas ēd eļļu). Un šie dzinēji ir rūpīgi inženieru izstrādāti vairāku gadu garumā. Ieslēdz mazliet saprātu un padomā, vai tavas iecerētās konversijas ir praktiski darbotiesspējīgas. Vai tas ir izgājis pilnībā un spēj domāt tikai par atsevišķiem no konteksta izrautiem elementiem?

Transports un īsta ekoloģija.

Nē.

Transports un īsta ekoloģija.

Zinātne... Izlasot pirmos vārdus, pat pakaļu nevar nosalucīt, jo "papīrs" ir elektronisks. Dokuments sākas ar vārdiem: "With emerging stringent pollution legislations and limited availability of liquid fossil fuels" Politika + meli = zinātne?! Tādi jau ir visi modernās zinātnes pētījumi - paņem kaut kādu melīgu politisku savārstījumu un garā, nodokļu maksātāju subsidētā "pētījumā" to "pierāda" ar zinātniskiem faktiem, kas paši par sevi nav nepareizi, tikai tiem nav nekādas nozīmes sākotnējā pieņēmuma pamatošanā.