Notiek neplānoti akti

Jānim knišļi uzbrukuši

Visu seksu izjaukuši!

Es savai Jāņa mātei

Došu ziedu vainadziņu,

Lai tai aug labas govis

Ziedainām kājiņām.

Es jums saku, Jāņa bērni,

Metat kokus no celiņa;

Jās Dieviņis, brauks Laimīte,

kritīs Laimes kumeliņis.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,

Apjāj mūsu tīrumiņus:

Izmin usnes, izmin zāles,

lai aug tīra labībiņa.

Es nopinu ganīdama

Debestiņu vainadziņu.

Nu ap mani bites dūca,

Nu ap mani tautu dēls.

Tās vien bija Jāņu zāles,

Ko plūc jāņu vakarā;

Plūks rīta, saulītē,

Nebūs vairs Jāņu zāles.

Kas gulēja Jāņunakti,

tas par velti negulēja.

Tas taisīja cilvēciņu

ar visiem zābakiem!

Lēni, lēni Jānīts brauca

No kalniņa lejiņā...

Līgo dziesmas salonā,

Pats pie stūres reibumā!

Lai tad puto jāņu alus,

Jāņu siers lai zobos drūp;

Un no kontrobandas gaļas,

Šašļiks cepinoties kūp!

Visa laba Jāņu zāle,

Ko plūc Jāņu vakarā.

Jāņu nakti zelta rasa

Katrā zāles galiņā.

Nafig man tie Līgo svētki,

Vienu reizi vasarā!!!

Kad es gribu. Tad es dzeru,

Kaut vai rītā vakarā!!

Smaržos zāle, glāstīs vējš,

Varbūt pāršalks zibens spējš.

Vienreiz gadā varam mēs

Sirdi zaudēt papardēs.

Danco, puika, cik tu gribi,

Neplēs manu lindraciņu;

Es tev došu, cik gribēsi,

Kad māmiņa neredzēs.

Ai, māmiņa, ai, māmiņa,

Tavs Jānīt’s nebēdnieks:

Vakar dzina blusai pēdas

Pār meitiņas vēdergalu.

Ap to manu grāva malu

Melni kārkli apauguši;

Ņem, puisīt, zelta šķēres

Pucē manas grāva malas.

Alu, alu, alus puisi!

Kur palika alus puisis?

Alus puisis pagrabā

Ar meitām biksas maina!

Tās vien bija Jāņu zāles,

Ko plūc jāņu vakarā;

Plūks rīta, saulītē,

Nebūs vairs Jāņu zāles.

Prieku, līksmi Līgo svētkos

Veiksmi saldos papardgrēkos

Tad vēl šasliks, uguns liesmas -

Draugu pulkā līksmas dziesmas!

Otrā dienā Jankam grūti

Vecomāti sauc par brūti

Sarmīti par šņabi,

Bet fāteri par krabi.

Par papardes ziedu dainots

Un stāstīts tik daudz.

Bet tikai vienureiz gadā

To cilvēkam ieraudzīt ļauts.

meiteeni

un

puiseeni

citas domas ,citi meerkji