Klibo bērnu zināšanas par drošību uz ceļa: 83% nepārzina velojoslas darbības principus 7

Bērni labi zina, kā rīkoties bīstamās situācijās pie ūdens, internetā un sniedzot pirmo palīdzību, taču ceļu satiksmes noteikumi joprojām sagādā grūtības.

To apliecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA pēdējo trīs gadu laikā veiktā drošības testa rezultāti. Piemēram, 83% bērnu nespēja pareizi atbildēt uz jautājumu par ceļa zīmēm, kas aizliedz turpināt braukt ar velosipēdu.

Testa rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse jeb 55% bērnu nezina, ko drīkst darīt pie ceļa zīmes “Gājēju ceļš”, bet 60% - kura ceļa zīme ļauj turpināt ceļu, braucot ar elektroskrejriteni. Tāpat desmitā daļa testa pildītāju kļūdaini uzskata, ka gājējs noteiktos apstākļos drīkst šķērsot brauktuvi, ja luksoforā deg dzeltenā gaisma. Viņu ieskatā tas pieļaujams gadījumos, ja netuvojas neviens transporta līdzeklis, ir liela steiga vai brauktuve nav plata.

Kopumā pēdējo trīs gadu laikā BALTA iniciatīvas “Traki droša vasara” ietvaros dažādus testa jautājumus par drošību aizpildījuši gandrīz 2000 respondentu – bērni līdz 12 gadu vecumam kopā ar vecākiem vai skolotājiem.

“Redzam, ka lielākais izaicinājums bērniem ir satiksmes noteikumu pārzināšana. Tās ir zināšanas, kuras nevar izsecināt intuitīvi – tās ir jāapgūst un arī regulāri jāatkārto, un šeit liela loma ikdienā ir ne vien pedagogiem, bet arī bērnu vecākiem,” atgādina Ceļu satiksmes direkcijas (CSDD) satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Salīdzinoši labi bērniem veicās jautājumos par braukšanas ātruma izvēli, kur pareizās atbildes sniedza ap 70%. Savukārt jautājumos par elektroskrejriteņa izmantošanas noteikumiem un priekšrokas došanu uz veloceļa pareizās atbildes bija nedaudz vairāk nekā pusei no bērniem.

Visveiksmīgāk mazie testa aizpildītāji tika galā ar loģiski spriežamiem jautājumiem, piemēram: kā rīkoties pēc negadījuma ar elektroskrejriteni, kā pareizi pārvietoties ar skrituļslidām, kā pasargāt velosipēdu no zādzības, kā rīkoties pie gājēju pārejas un kad izmantot veloķiveri. Šajos jautājumos pareizās atbildes sniedza vairāk nekā 80% aptaujāto.

Tomēr O.Irbītis uzsver, ka situācijas uz ceļa bērniem var būt daudz neparedzamākas, jo viņu uzmanību viegli novērš apkārt notiekošais: “Ikreiz, kad autovadītājs pamana bērnu ceļa malā, dzīvojamajā zonā, pagalmā vai stāvvietā, jāpieņem, ka risks ir lielāks un bērns var negaidīti nonākt uz brauktuves. Bērni vēl nespēj vienlaikus koncentrēties uz vairākiem notikumiem, tāpēc, ieraugot uz ceļa izripojušu bumbu vai ko citu uzmanību piesaistošu, viņi var nepamanīt tuvojošos auto.”

Zināšanu tests tapis sadarbībā ar CSDD, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, biedrību “Peldēt droši” un “AJ Power Recycling”. Tajā ietverti jautājumi gan par drošību uz ceļa, ūdenī, mājās un digitālajā vidē, gan arī par pirmās palīdzības sniegšanu.

Kā bērniem mācīt drošību uz ceļa?

Pārvērtiet ceļu par mācību spēli. Ejot uz skolu vai veikalu, aiciniet bērnu pamanīt ceļa zīmes un pastāstīt, ko tās nozīmē. Ja atbilde nav pareiza, izskaidrojiet to uzreiz – kamēr zīme ir acu priekšā.

Izmantojiet ielas šķērsošanu kā mācību brīdi. Pie luksofora vai gājēju pārejas pārrunājiet ar bērnu, ko nozīmē tā signāli – kam ir priekšroka un kad drīkst šķērsot ielu.

Ļaujiet bērnam kļūt par “maršruta vadītāju”. Braucot ar velosipēdu, aiciniet bērnu pamanīt ceļa zīmes un pašam pastāstīt, kur drīkst braukt un kur jābūt īpaši uzmanīgam. Tas palīdz noteikumus sasaistīt ar reālām situācijām.