7. maijā ap plkst. 23.30 pēc policijas rīcībā esošās sākotnējās informācijas Mārupes novadā automašīnas “BMW” vadītājs, braucot pa Druvas ielu virzienā no Skultes ielas uz Bebru ielas pusi, nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību, kā rezultātā notika sadursme ar automašīnas “VW”.
Ceļu satiksmes negadījumā cieta automašīnas “VW” vadītājs, kurš ar gūtajām traumām nogādāts medicīnas iestādē. Par notikušo Valsts policija ir uzsākusi administratīvā pārkāpuma procesu un izmeklē negadījuma apstākļus.
Jaunajam Rolls-Royce Cullinan Series II Black Badge ir nelielas vizuālas izmaiņas, kā arī ieviest digitālā operētājsistēma "SPIRIT", kas ir pārņemta no elektriskā Spectre.
Zem motora pārsega ir pārbaudītais V12 motors ar 6.75l darba tilpumu un 600 ZS (par 29 ZS vairāk nekā standarta modelim). Black Badge nav tikai vizuāla pakotne ar melniem stila elementiem – visas hromētās detaļas, ieskaitot "Spirit of Ecstasy" figūriņu, ir melnā spoguļspīdumā. Black Badge ir arī specifisks transmisijas un izplūdes sistēmas regulējums agresīvākai veiktspējai – un tā arī var braukt, tikai jārēķinās, ka bremzējot ir jāsavāc 3.2 tonnas.
Rolls-Royce Cullinan Series II ir jauni, vertikāli LED dienas gaitas lukturi. Pirmo reizi vēsturē Cullinan ir pieejams ar izgaismotu Pantheon radiatora režģi.
Jauna dizaina 23 collu kaltie diski, arī pirmo reizi Cullinan vēsturē.
Paātrinājums: 0–100 km/h 4.6 sekundēs.
Būtībā tā ir atbilde jaunajiem autovadītājiem, kuri vēlas ātrāku un agresīvāku braukšanu
Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas ir “Liepsalas” (toreizējā Meirānu pagastā) tagadējā Ošupes pagastā, Madonas novada, tur tīri smuki viss https://share.google/moQ50UmmsUHqKEUTi
Dzimtās mājas ir pilnībā atjaunotas un darbojas kā Oskara Kalpaka piemiņas muzejs.
Vakar nestrādāja forumā Atbilde un Citēt funkcijas. Salabojām, bet, lūdzu, rakstiet šeit, ja kaut kas nestrādā vai nav tā, kā vajag. Pārgājām uz jaunāku PHP versiju un vienmēr pēc tā ir bagi - jau dažādas lietas salabojām, tāpēc, lūdzu, rakstiet, rakstiet šeit.
Jūsu atsauksmes mums tiešām ļoti palīdz, jo ātrāk varam izķert, jo ātrāk varam salabot kļūdas.
5. Piedāvātais CO₂ slieksnis lādējamiem spraudņu hibrīdiem ir jāpalielina no 50 uz 60 gr/km, jo Eiropā ir mainījusies jauno modeļu testēšanas metodoloģija. Pretējā gadījumā vairāki modeļi, kas iepriekš (2025.gadā) kvalificējās, šobrīd no programmas tiek izslēgti nevis tehnoloģisku, bet metodoloģisku izmaiņu dēļ, kā, piemēram Stelantis grupas un Kia automobiļi.
4. Jaunu elektroauto vērtības kritums tirgū ir straujāks nekā līdzīgas virsbūves iekšdedzes dzinēja auto. Piemēram, Nissan Leaf vērtības kritums var sasniegt līdz pat 70% 5 gadu termiņā. Škoda Enyaq kritums vairāk kā 50%, kamēr līdzvērtīgam Škoda Kodiaq ar iekšdedzes dzinēju piecos gados kritums ir ap 40%. Tas nozīmē, ka liela daļa jaunu auto subsīdijas faktiski tiek “zaudēta”. Ja KEM ministrija pildītu sev uzliktos uzdevumus un pildītu šajā sarakstā minēto punktu Nr.1, tad mēs visticamāk redzētu, ka tieši lietotu elektroauto subsīdijas no CO2 samazinājuma viedokļa būtu efektīvākas, jo vērtības kritums lietotam elektroauto ir proporcionāli mazāks, bet tagad tas ir tikai pieņēmums.
Atbilde:
Vēršam uzmanību, ka elektromobiļu tehnoloģijas, īpaši akumulatoru efektivitāte un uzlādes ātrums, attīstās ļoti strauji. Jaunu mazemeisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu atbalsts nodrošina, ka tiek investēts efektīvākajās un drošākajās tehnoloģijās, kurām ir ražotāja garantija. Tas mazina riskus, kas saistīti ar akumulatoru degradāciju, kas lietotu auto segmentā (īpaši vecākas paaudzes modeļiem kā Nissan Leaf) var būtiski ietekmēt gan auto lietderību, gan tālāko vērtību. No SEG emisiju samazināšanas viedokļa lielākais efekts tiek panākts, aizstājot vecu, piesārņojošu iekšdedzes dzinēja transportlīdzekli ar jaunu bezemisiju transportlīdzekli. Jauns elektromobilis nodrošina maksimālu nobraukumu visā tā dzīves ciklā (10–15 gadi), maksimāli izmantojot katru investēto eiro emisiju novēršanai, taču iegādājoties lietotu elektromobili, lai gan sākotnējā investīcija ir mazāka, tā atlikušais mūžs un potenciālais nobraukums līdz utilizācijai ir īsāks, kas var sadārdzināt viena novērstā CO2 kilograma izmaksas ilgtermiņā.
3. Emisiju kvotu izsolēs iegūtie līdzekļi ir jāizmanto plašākas sabiedrības interesēs. To primārajam mērķim būtu jābūt plaša mēroga sabiedriskiem vai sociāliem projektiem ar lielu ietekmi. Lai gan programmā ir atbalsts daudz bērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, praksē lielākā daļa finansējuma nonāks jaunu auto iegādei privātpersonām. Būtībā tiek finansēts individuālu personu pašpatēriņš ar kapitāl ietilpīgu produktu palielinot importa negatīvo saldo, turklāt kuram ir straujš vērtības kritums.
Atbilde:
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma izmantošana notiek atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā noteiktajiem finansējuma izmantošanas virzieniem un ņemot vērā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (NEKP) noteiktos pasākumus, kur viens no pamatmērķiem ir dekarbonizācija un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana. Saskaņā ar NEKP, transports ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem Latvijā. Lai sasniegtu ES noteiktos saistošos mērķus, valstij ir kritiski svarīgi veicināt autoparka nomaiņu uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem. Atbalsts privātpersonām elektromobiļu iegādei nav uzskatāms par vienkāršu "pašpatēriņa finansēšanu", bet gan par mērķtiecīgu tirgus transformācijas stimulu, kas mazina fosilās degvielas patēriņu un enerģētisko atkarību no importa resursiem. Līdzekļu izlietojumā ir integrēts sociālā taisnīguma princips. Lai gan atbalsta programma ir pieejama plašam lokam, tajā ir iestrādāti specifiski nosacījumi (palielināts atbalsts) daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti. Šāda pieeja nodrošina, ka mazāk aizsargātās sabiedrības grupas spēj iekļauties "zaļajā" pārejā, nevis tiek no tās izslēgtas augsto sākotnējo investīciju izmaksu dēļ. Visi EKII projekti tiek atlasīti un uzraudzīti, vērtējot to efektivitāti pret katru investēto eiro attiecībā uz SEG emisiju samazinājumu. Atbalsta programma ir atzīta par efektīvu mehānismu, lai panāktu strauju un mērāmu progresu NEKP transporta sektora mērķu izpildē.
2. Nav pierādīta iepriekšējo auto atbalsta programmu izmaksu–ieguvumu efektivitāte no KEM. Nav publiski pieejama šāda analīze, cik izmaksā viena samazinātā CO₂ tonna iepriekšējo programmu ietvaros. Bez izmaksu–ieguvumu izvērtējuma nav pamata apgalvot, ka 40 miljoni eiro tiek izmantoti efektīvāk nekā citos klimata vai CO2 samazināšanas projektos.
Valsts subsīdijas komercdarbībai kropļo konkurenci un brīvo tirgu, kam būtu jābūt efektīvas Latvijas tautsaimniecības pamatam.
Atbilde:
Valsts atbalsts ir jebkāda veida finansiāls vai ekonomisks labums, ko valsts vai pašvaldība piešķir uzņēmumiem vai noteiktām nozarēm, izmantojot publiskos resursus, tādējādi uzlabojot to konkurences pozīciju tirgū. ES valsts atbalsts tiek stingri regulēts, jo tas var ietekmēt konkurenci vienotajā tirgū. Valsts atbalsts ir cieši saistīts ar valsts konkurētspēju. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir investīciju piesaiste. Ar mērķtiecīgu atbalsta instrumentu palīdzību valstis var veicināt jaunu uzņēmumu izveidi un ārvalstu investoru ienākšanu tirgū. Tas savukārt veicina ekonomisko izaugsmi, rada jaunas darba vietas un palielina valsts ekonomisko aktivitāti. Valsts atbalsts var arī būt nozīmīgs instruments inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšanai. Svarīga valsts atbalsta funkcija ir arī stratēģiski nozīmīgu nozaru attīstības veicināšana. Atbalsts var tikt novirzīts tādām nozarēm kā enerģētika, transports, digitālās tehnoloģijas vai citas tautsaimniecībai būtiskas jomas. Tas palīdz stiprināt ekonomisko drošību un veicina ilgtspējīgu attīstību. Vienlaikus valsts atbalsts tiek stingri regulēts, jo nepamatota vai pārmērīga atbalsta piešķiršana var izkropļot konkurenci, radot nepamatotas priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem vai nozarēm. Tāpēc ES valsts atbalsts drīkst tikt piešķirts tikai noteiktos gadījumos, kad tas ir samērīgs, caurspīdīgs un vērsts uz konkrētu ekonomisko vai sabiedrisko mērķu sasniegšanu. Pareizi piemērots valsts atbalsts var būt nozīmīgs instruments valsts konkurētspējas stiprināšanā un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības veicināšanā.
