Palaidniex rakstīja:
Kaksis rakstīja: Ierosinu vienu pavisam vienkāršu eksperimentu.
Visi ir lieli celtnieki un zin kas ir pašizlīdzinošā grīda. Kā zināms, tad ūdens šajā gadījumā ir izlīdzinošā komponente.
Nopērkam maisu pašizlīdzinošās grīdas maisījuma (pašu lētāko), sajaucam ar ūdeni noteiktajās proporcijās un ielejam kaut hermētiskā koka kastē (kastē var ieklāt plēvi) noteiktajā biezumā (piemēram, 3 cm). Atstājam līdz rītam lai nožūst. Nākošā dienā izkratam ārā un uz virsmas uzliekam līmeņrādi.
Ja spraugas nav, značit esam kakši, ja kādam ir izliekta virsma, tas lec uz vienas kājas un sauc sevi par gaili.
Izlejam pašu megasmalkāko pašizlīdzinošāko betonu 10 metrus garās vannās ar armējumu, kas pilnībā novērš formas maiņu un izliekšanos 2 betona plāksnes pusmetra platumā.
Kad izšūšt uzliekam vienu uz otras ar gludajām virsmām kopā un vienā sānā uzliekam atsvaru
tad ņēmam elektronu mikroskopu un salīdzinam - kāds ir attālums starp plāksnēm atsvarotajā un nesaspiestajā galā...
kādās 10 metru garās vannās??????
ko knapināties? ņemsim 10 kilometru vannas lai normāli varētu varētu pa pacanski visu pārbaudīt 
Maija_Eskuella rakstīja:
Kaksis rakstīja: nekad neesmu redzējis atklātu ūdens kalnu, pirmais un ūpis ir
nez no kurienes viņi ir nākuši
Un tagad visas pasaules kakši no brīnumiem apsēžas, jo top apskaidroti, ka Zemes gravitācijas lauka anomāliju photojournal.jpl.nasa.gov/... dēļ okeānā ir vairākas ieplakas un kalni... tiesa gan attiecībā uz šo objektu lielumu (plašumā) okeāna virsmas attālumu variācija līdz Zemes centram ir visai neliela, bet tomēr pārsimts metru sanāk.
vai tas ir tas, kas saistīts ar to, ka ne visa zemeslode ir vienmērīga blīvuma....
pārsimts metru gan tur nesanāca, cik atceros indijas okeānā bija nepilnus 100 metrus dziļa bedre
un ja pareizi atceros, tad panamas kanāla abi gali bija pardesmit centimetru augstuma starpībā, man tas savulaik, kas skolā mācīja par savienotajiem traukiem, likās dīvaini, tur attālums starp tiem okeāniem ir kādi 50km
tādus sīkumus mēs pagaidām neskatamies, jo pats zemes rādiuss mums šūpojas par KILOMETRIEM, atkarībā no platuma grādiem