Nu par šito tēmu te atkal var pieklabināt 100 lapas un tāpat jēgā netikt.
Es uzskatu, ka katram pašam ir savs znajs, katrs pac ir liels un gudrs un var izlemt kā braukt. Tikai vienīgais vajadzētu atcerēties par atbildību. Mēs tak neatstājam savus bērnus vienus virtuvē, kad tur katls ar verdošu zupu, jo mēs negribam viņus apdraudēt. Tāpat nevajadzētu šo pašu bērnu apdraudēt nesoties uz 180 pa šoseju
Protams, nekur jau nav teikts, ka tas bērns sev zupu uzlies, vai ceļā tas bērns gadīsies, bet JA NU tā notiek...paši saprotat kas būs.
Sh*t happens, tāpēc likteni nevajag izaicināt. Uz ceļa ir pietiekami daudz bīstamu faktoru, kurus vadītājs pat gribot nevar kontrolēt.
Žļļļurkt nah iebiem.