Lasītāju pieredze par saviem auto

Tā kā pienāca laiks mainīt automašīnu, tad tika izlemts, ka nākošā būs lielāka mar mazauto, bet ne vairāk. Jaunu pacelt nevarēju, tad nu tika meklēts kompaktnieks universālis dīzelis 3-4 gadus vecs. Taču saliekot iegādes+ekspluatācijas ciparus uz papīra, sanāca, ka benzīnieks mūsdienās izmaksā tikpat vai pat lētāk par dīzeli, tāpēc nu jau mana dīzeļu lietošanas ēra ir aiz muguras. Galu galā tika iepirkts 2004/12 Corolla universālis SOL komplektācijā ar 1.6 VVTi motorīti un svaigām ziemas riepām (starp citu, ar šo mašīnu laikam uz visiem laikiem ir beigusies arī mana ilgadējā šipu riepu lietošana.. Nu nav vairs tādu ziemu). Noskrējiens uz odometra 38000km, reālais ap 140000km. Paredzēts nobraukt 100000km un tad notirgot tālāk ar „reālu” 140000km noskrējienu, jo vizuāli auto ir labā stāvoklī un brutāli nojāt nav paredzēts.
Nu neko diži smuks auto nav, to godīgi jāatzīst. Ir gan arī pasaulē nesmukāki auto, taču šie Corollas universāļi un sedani ar savu izvalbīto „skatienu” izskatās diezgan tizli (Toyotai šīs paaudzes Corollām hečbeki ir krietni vien pievilcīgāki). Nu nav man šis sapņu auto. Labi, ka aizmugure izskatās vismaz ciešami, lai gan neizprotamā japāņu taupība piešķīrusi tikai vienu atpakaļgaitas lukturi, līdz ar ko tumšās rudens naktīs, kāpinot atpakaļ, nekas nav saskatāms. Tur Opel Astras vagons ir paraugs. Bet Opeli negribēju ticības dēļ. Pietiekami ir ar tiem braukts, šobrīd ir japāņu ēra.
Par aprīkojumu un salonu.
Ir SOL aprīkojums, kas automātiski nozīmē arī salona spoguļa automātisko aptumšošanos, klimatkontroli un lietus sensoru. Varbūt ir vēl kaut kas, kas atšķiras no Terras, bet šīs bija pamanāmākās lietas. Un tās krīt uz nerviem. Nu klimatkontrole vēl neko, bet tas spogulis un lietus sensors kaitina. Spogulim kaitina tas, ka aptumšošanās nenostrādā dienas laikā, kad kāds pajoliņš džipā aizmirsis tālos izslēgt vai vakara saule ir aiz muguras, bet lietus sensors normāli prot tikai dienā strādāt (un pat darbojas gaužām atzīstami), taču naktī laikam paliek akls un tā automātika sāk strādāt kā pagadās. Un, protams, manuālais logu tīrītāju režīms ar pārtraukto ciklu nav pieejams. Stulbi.
Ļoti labs ir padevies spidometra dizains. Labi nolasāms un labi arī izskatās. Taču nav pacentušies ielikt tur displeju ar āra temperatūras un patēriņa rādījumu, tas jāskatās radio displejā, kas man šķiet neērti, jo tajā brīdī radio informācija tad nav nolasāma. Un poga borta kompjūtera rādījumiem arī nezin kāpēc ir pie radio pogām, nevis pie stūres. Radiopogas gan beidzot ir vienkopus, nevis kā iepriekšējam yarim dalītas divās neloģiskās un neparocīgās grupās. Taču skaņa... Priekš oriģinālas rūpnīcas audiosistēmas (visticamāk, ka piegādātājs tas pats Panasonic, kas Yarim) skaņa ir vienkārši lieliska. Gan basi ir tīri un sulīgi, gan augšas ir smuki cikiciki, nevis šičišiči. Manai ausij pilnīgi un galīgi pieņemami. Un nekas no skaņas salonā negrab.
Un vēl besī tas, ka āra temperatūra nerādās pastāvīgi un pie tam tizlā vietā viduskonsoles apakšā. To gan varēja kaut vai radio displejā ielikt, kā bija yarim. Kāpēc man zināt, cik grādi ir salonā, ja braukšanai svarīgāk ir zināt grādus ārā. Ja pie +1 nopīkstētu, vispār būtu ideāli.
Mašīnai ir automātiskā tuvo gaismu ieslēgšanās funkcija, taču jocīgi liekas, ka pogu apgaismojums nedeg visu laiku, bet tikai, ja ieslēdz gaismas ar kloķi. Cik zinu, ir vēl arī citiem ražotājiem tāds pats gļuks ar automātiskajām gaismām un pogu apgaismojumu. Man tas šķiet ačgārni un nesaprotami. Lai taču deg visu laiku tās pogas. Un laikam tālie arī nedega, kad bija automātiskās gaismas. Gan jau kaut kāds funktieris tajā visā ir, tikai man tas nav zināms...
Salons vispār ir samērā kluss, nevarētu teikt, ka kaut kas īpaši grabētu vai čīkstētu, ja nu vienīgi klasiskā visu universāļu kaite ar brīžam grabošo bagāžnieka pārsegu. Arī motora troksnis vai citi ārējās skaņas atļautajos ātrumos ir labā slāpējuma līmenī, ja atceramies, ka tas ir kompaktklases pārstāvis.
No labajām lietām jāatzīmē arī lukturu mazgātāji, kurus ieslēdz ar atsevišķu pogu. Un tas nozīmē, ka nav nenormāls logu šķidruma patēriņš. Drauga civikam nācās drošinātāju izravēt, lai būtu izdevumi par logu šķidrumu saprāta robežās. Un nomazgā gluži ciešami. Nav vismaz slapjdraņķī ārā pa ceļam jākāpj.
Par sēdekļiem gan neesmu sajūsmā. Tizls, grūti tīrāms melns audums. Kur palicis vecais labais SOL versiju samts? Un sēdēšana... Nu labi, nav tas 206 peugeots ar saviem izcili neērtajiem un ļurīgajiem sēdekļiem, bet ērti jau nu arī nav. Pie visa gan pierod, taču garajos gabalos uz 200km mugura sāk smelgt. Tad jau Yaris samta „pūpēži” gluži vai ergonomikas etalons ir, ja kāds atļautos Corollas sēdekļus par ērtiem nosaukt.
Gaita.
Nu samērā ļurīga tā gaita ir. It kā taisni iet, it kā nezvārojas kā amerikānis, bet braukšanas kaifu nenoķert. Stūres pastiprinātājs ir , bet tas ir nevajadzīgi stingrs. Parasti sūdzas par „tukšu” stūri, tad te ir „cieta”, bet tik un tā ceļš tā forši nelasās. Droši vien arī tāpēc, ka stūre par garu „no gala līdz galam”. Yarim bija vēl „garāka”, bet šī arī nav nekāda dāvana. Būtu vismaz pusapgriezienu īsāka, būtu jau labāk. Ja vēl pēdas aiz pedāļiem neķertos, būtu pat ideāli. Kaut kur ar pedāļu savstarpējiem atstatumiem Toyotai ir nojucis. Droši vien japāņa kājiņai ir OK.
Un gaita ir nekomfortabli cieta. Vispār ir radies iespaids, ka ir radīts kaut kāds sportiskuma mīts un tad nu aizgūtnēm ražotāji cenšas viens otru pārspļaut. Kāda hrena pēc man 100km/h ātrumā man vajadzīga sportiska stila piekare, a? Nu negribu es savu pakaļu ikdienā drebināt!!! Man ir bijusi arī Corsa ar mega cietu piekari un 8cm klīrensu, es zinu, kas ir patiešām cieta mašīna. Bet tik un tā Corollai ir nepatīkami drebelīga tā gaita. Jācer vienīgi, ka vismaz toyotiski izturīga. Man šobrīd jau pavisam skaidrs, kā nākošo pirkšu mašīnu ar daudz mīkstāku piekari.
Motors nav īpaši ņiprs, bet nav arī nīkulis. Mīl apgriezienus. Apdzīt un sodus sapelnīt nav grūti. Taču pietrūkst dīzeļa cēliens no mazajiem apgriezieniem, taču Corollai tas dīzelis arī nav tik dzirkstīgs kā Yarim, laikam masa par lielu. Un attiecīgi nav vēlmes maksāt par to lielāku cenu. Ikdienas braucieniem uz Rīgu ir labi. Tikai kruīzs pietrūkst pilnīgai ikdienas laimei. Un automāts.
Patēriņš ir pilsētā ap 9-10, brīžam līdz 13L/100km (kad ir pilnīgie korķi), ārpilsēta ap 6-6.5, vidējais pēc datora ir 7.3, bet pēc bākas metodes 7L/100km. Ja lieto 98 bezīnu, tad ārpilsētā par kādiem 0.3L mazāk, pilsētā gan tikpat.

Plusi
+ izturība (ceru).
+normāls ikdienas aprīkojums.
+normāls degvielas patēriņš (nav pat doma uz gaži pāriet).
+lēni krīt cena.
+pietiekami daudz vietas mantām(universāls taču).
+stūre regulējas gan dziļumā, gan augstumā.
+atsevišķa poga lukturu mazgātājiem.
+automātiskās dienas gaismas (ar dažām iebildēm).
Mīnusi
- cieta, pareizāk, nekomfortabla gaita.
- „gara” stūre.
- ne pārāk ērti sēdekļi ar grūti tīrāmu melnu audumu.
- automātisko labumu ne vienmēr loģiska darbība.
- pavājas tuvās gaismas (tālie ir labi).
- neparocīgs borta datora displeja novietojums (radiodisplejā).