Lasītāju pieredze par saviem auto

Mazda 626 Coupe. 1988. 2.0 benzīns 118Zs.

Esmu ar šo auto 3 gadu laikā nobraucis 100 000. Domāju šāda ilga ekspluatācija ļauj daudz maz objektīvi novērtēt šo auto.
Ir braukts gan pa Latviju, gan tuvējo Eiropu, ir brauks pa ārzemju bāņiem, asfalta šosejām, gan pa grants ceļiem, meža ceļiem un bezceļiem.
Auto vērtējumu lieku 10 – auto uzticamības dēļ.
Apraksta sākumā īss kopsavilkums par auto. Tiem kam būs gribēšana varēs izlasīt tālāk detalizētu aprakstu.

Auto plusi un mīnusi:

+ neticami ekonomisks (šoseja apm.5-6l/100km, Rīga apm.8-9l/100km)
+ nerūsē (protams mehānisko bojājumu vietās nedaudz rūsu var atrast)
+ ļoti maz lūzt, ja vien pats ko nesalauž.
+ piekare , manuprāt, ir ļoti izturīga, ja ņem vērā kas ar šo auto ir darīts un pa kādiem ceļiem ir braukts.
+ auto ir pamatīgi uzbūvēts- pat ja kāda detaļa vai mezgls sāk lūzt vai iet uz nobeigšanos, tad tas process notiek ļoti ilgi un lēni, līdz ar to nav nekādu nepatīkamu pārsteigumu pašā nevajadzīgajā laikā.
+ uzticams auto, ne reizi neesmu palicis uz ceļa, vienmēr esmu auto iedarbinājis un aizbraucis kur vajag, un atbraucis atpakaļ.
+ ērta braukšana un ērts salons
+ nezog ( ja arī nozog- tikai nejaušības dēļ).
+ neviens šādiem auto nepievērš uzmanību. N- tās reizes ir gadījies auto Rīgā atstāt neaizslēgtu, pat uz visu nakti, pat maskačķā un pat pie Latgalītes, nekas no salona nav pazudis.
+ policija labāk apstādinās priekšā vai aizmugurē braucošo kaut vai tik pat vecu mb, bmw, un audi, nevis manu mazdu... kas, protams, nevar nepriecēt.
+ dodot CP „pateicību” šie pat daļu naudas atpakaļ dod, jo laikam – domā, ka ar tik vecu auto brauc tikai un vienīgi tad, ja nav naudas nopirkt neko jaunāku .
+ nav vajadzīgs kasko, pat ja auto dikti daudz kaut ko vajadzēs remontēt, tad par vienas kasko gada maksas summu(150-250Ls), var iepirkt otru tādu pašu ejošu„donorauto”
+ skatījos tikko mobile. de. Šim auto cena jau sāk pa druskai augt uz augšu. Ja pirms 2 gadiem tur bija pilns ar 50-200 eiro vērtām kupejām, tad tagad jau maksā sākot no 350 eiro uz augšu(t. i. dārgāk Latvijā)

- nav skaņasizolācijas (lai gan personīgi šim auto es to neuzskatu par mīnusu).
- piekare puscieta un paskaļa.
- laiku pa laikam lūzt auto durvju ručkas (apm. reizi 3 gados, maksā 5ls).
- motortelpa ir diezgan piebāzta ar detaļām, vadiem, caurulītēm, vēl kaut kādām hui***m, kurām nav nosakāma to funkcija, tāpēc piem., lai arī pats varētu nomainīt ģeneratora siksnu, to negribas darīt sarežģītības un grūtās piekļūšanas dēļ.
- vecs auto.


Detalizēts auto apraksts:

Auto tika atvests no Vācijas un reģistrēts Latvijā 2002. gada decembrī.

Auto Vācijā tika nopirkts ar sasistu aizmuguri- bija bojāts bamperis un bagāžnieka vāks, nedaudz apdauzīta skārda virsbūves detaļa zem aizmugurējās kreisās lampas, nedaudz ielocīta virsbūve bagāžnieka telpā kreisajā auto stūrī.
Turpat Vācijā (autokapsētā)pie reizes tika nopirkts balts bamperis un bagāžnieka vāks (un arī akumulators), ko likt vietā.
Latvijā attiecīgi bojātās daļas tika nomainītas, bojātā virsbūves detaļa (zem luktura) tika piešpaktelēta un piekrāsota, auto tika nopulēts un ievaskots, iziets TA, samaksāts ceļu nodoklis, nopirkta OCTA uz 3 mēnešiem, uzliktas jaunas atjaunotās vissezonas riepas (standartvariants autiņiem no Vācijas, jo tur atjaunot un pēc tam nopārdot riepas ir izdevīgāk kā tās utilizēt), ielikti jauni gumijas paklājiņi, iztīrīts salons, nomainīta zobsiksna, ak jā, ielika arī akumulatoru (no autokapsētas) kam korķīši bija dažādās krāsās... :) un teica ka kādu laiku vēl jau šis aķis izvilks (galugalā - izvilka 4,5 gadi). Šādā kondicījā auto nonāca mana brāļa rokās.
Tas viss pa 960Ls.
Intereses pēc biju skaitījis, pa cik tad pārdevējs šo auto nopirka Vācijā.
Tātad: 960 mīnus:
TA nodeva, ceļu nodoklis, OCTA 3mēn. atjaunotās ziemas riepas pirktas vācijā , gumijas paklājiņi, auto numuri, reģistrācijas apliecības izsniegšana, auto atvešana ar treileri no Vācijas, detaļas no Vācijas šrota un zobsiksna, auto remonts- detaļu nomaiņa, špaktelēšana un krāsošana, pulēšana, vaskošana, pārdevēja peļņa par auto sameklēšana, atvešana, remontu, reģistrēšanu un pārdošanu . u. t. t. Nu nezinu, manuprāt Vācijā’šis auto tika nopikrts max. pa 400Ls.

Auto aprīkojums un specifikācija:
Ražošanas gads: 1988.
Pašmasa 1120kg, pilna masa 1840kg ( Fu*k jo lielais ceļu nodoklis- 45Ls, dīvaini ka jau nākamā gada šīm kupejām pilnā masa skaitās kaut kur 1700kg un nodoklis ir apm.24Ls).
Dzinējs: MAZDA FE SOHC 8v, 2.0 (1998cm2), elektroniskais inžektors, 118Zs.
Aprīkojums (bāzes komplektācija): centrālā atslēga, stūres pastiprinātājs, stūres augstuma regulēšana, aizmugurējā stikla apsilde, elektriskie logi, hidrauliskais sajūgs, 5- pozīciju vadītāja benķa regulācija, elkoņa balsts ar sīkumu nodalījumu tajā, nolokāms aizmugurējais beņķis ar dalījumu 40/60, no salona atverams bagāžnieks, samta (velūra) salons, MSW lietie diski ar mazdas emblēmu (uzlikti droši vien jau pēc tam jo standartkomplektācijā neietilpst), bamperi un rokturi virsbūves krāsā (personīgi gan neuzskata tās par ekstrām, taču palasot jauno autiņu dīleru lapās esošos auto aprakstus, nākas secināt, ka tās tomēr ir ekstras ;)), apgaismojums auto durvīs, pie pedāļiem, pie aizdedzes atslēgas.


Kad auto tika saņemts, radās jautājums- kā vācieši ir spējīgi nobraukt ar auto 14 gadus un saglabāt to tik izcilā stāvoklī un pēc tam pārdot pa tik zemu cenu. Auto pēc saņemšanas tika rūpīgi apskatīts- nekādu švīku vai buktīšu uz virsbūves vai uz pamperu stūriem. Vienīgā vieta ar rūsu- tieši zem akumulatora, kas bija izveidojušies akumulatora skābes iztecējumu vai izgarojumu dēļ. Auto salons iekšā praktiski bez jebkādām nodiluma pazīmēm (raksturīgo nodiluma pazīmju nebija ne uz stūres, ne ātrumkloķa, ne uz pedāļiem). Vienīgais salonā atrodamais defekts bija uz vadītāja benķa materiāla atrodamie pāris nelieli izdeguma robiņi, kuri liecināja, ka kāds bija pie stūres smēķējis un pelni bija nokrituši vadītājam starp kājām. Salīdzinājumam- liela daļa 5-8 gadīgo auto, kas pašlaik nāk no Vācijas un, kuros ir bijis tas gods sēdēt, ir ar daudz vairāk izdilušu salonu. Brīnumainā kārtā pēc nopirkšanas nekas salonā negrabēja (tagad grab pat ļoti, bet tā nav auto vaina, bet sīkāk par to tālāk).
Izpētot sīkāk apstiprinājās vāciešu kapeikpi**ju daba : mainot eļļu tika konstatēts, ka esošā ir jau nevis eļļa, bet riktīga otrobotka (acīmredzot ilgi nebija vispār mainīta), pat decembra nelielajos salos iesala logu skalošanas sistēma- un kā tad neiesals, ja bačokā ir ūdens, logu slotiņas vispār netīrīja, bet smērēja. Nu tad lūk nomainījām eļļu (pirms maiņas veicām dzinēja skološanu), uzlikām Champion slotiņas (normāli kalpoja 5 gadi, pa pēdējo gan gadu strauji sāka pasliktināties to darba kvalitēte, uz ziemu būs varbūt jau arī jāmaina), izlējām ūdeni no bačoka. Netika laikus nomainīts tosols, un kad janvāra pirmajās dienās iespēra 34 grādu sals (2003. gada pirmajos datumos), loģiski ka tosols sasala... Sals bija neilgs, bet sekas kādi pāris mēneši vēl bija jūtamas- šur tur sāka tecēt un tika nomainītas pāris dzesēšanas šķidruma caurules, kā arī ieplīsa radiatora keramiskais vāks, kas tika veiksmīgi aizlīmētas ar kaut kādu Lukoilā nopirktu plastalīnveidīgu līmi.
Tad 1,5 gadi ar šo auto nobrauca brālis (kopā 53000km), nekādu lielo problēmu vai defektu nebija, lielākoties remontēja to ko pats deldēja vai lauza (šis tas piekarei, bremžu kluči un priekšējie diski, izpūtējs izpuva, Āgenskalna urlas izsita logu, vienreiz spoguli nolauza, pāris švīkas tika uzvilktas . u. t. t. ) Pa tiem 2 gadiem no defektiem minams- salūza durvju rokturis (vienīgais šī auto konstruktīvās uzbūves defekts), izbeidzās kaut kāds gultnis stūres mehānismam (bija jāmaina no salona puses). kā arī, tā kā zobsikna bija mainīta, bet rullīši nē, vienu reizi bija sācis gaudot viens no rullīšiem, tika nomainīts ( (laikam 20Ls, ieskaitot darbu). Pēc tam brālis nopirka jaunāku auto, un šis auto sāka kļūt nevajadzīgs, tāpēc tika atdots man. Tā kā man sākumā auto arī nebija vajadzīgs, šis auto 2004/05. gada ziemu nostāvēja garāžā.2005. gada pavasarī tika aizdzīts uz TA. Atrada laikam 3 vainas- aizmugurējam kreisajam amortizatoram nebija putekļugumijas (!!!!), korozija auto kreisajā priekšājā stūrī tieši zem akumulatora (kā jau teicu - no akumulatora skābes iztecēšanas), kā arī motora eļļas noplūde. Tika uzlikts aizmugurējais amortizatora „piļņiks” (17Ls ar darbu), un ar otro reizi apskate bija rokā.

Sāku regulāri ar šo auto braukāt 2005. gada maija beigās/jūnija sākumā.
Pa nepilniem 3 gadiem tātad uz doto brīdi ir nobraukti akurāt 100 000.


Remonti un lielās apkopes:
1. Gandrīz pašā sākumā nomainīju pakaļējo kreiso gultni, kurš bija iesācis gaudot. 40Ls ar darbu.
2. 2005. gada jūnijā ar ātrumu apmēram 45km/h iebraucu vaļējā lietusūdens kanalizācijas lūkā ( metāla zagļi ir nelieši). Nākamjā dienā sāka „stučīt” priekšējās piekares labā puse. Aizbraucu uz servisu, tur apskatīja, un teica, ja pašam tā skaņa netraucē, vēl jau var braukt. Tā arī darīju. Pie nākamās eļļas maiņas atkal palūdzu pārbaudīt, pateica to pašu, braukā vesels ja skaņa netraucē, sliktāk tāpat vairs noteikti nebūs. Gada beigās pēc 18000km nobraukšanas kopš šīs nolādētās vaļējās lūkas, jau ne tikai stučīja, bet parādījās brīžiem arī svilpojoša, gaudojoša un brīžiem krakšķoša skaņa. Tad gan streidzami 2 nedēļu laikā aizbraucu uz servisu, apskatīja piekari un nomainīja sadauzīto labās puses gultni. 65Ls kopā ar darbu. (ieskaitot visas iepriekšejās divas apskates, par kurām neko nemaksāju). Pie reizes tur pat tika konstatēs, ka arī balstšarnīrs ir ne pārāk labs, bet tam paildzināja mūžu ieurbjot no apakšās caurumu, iegriežot vītni un iegriežot vītnē tādu kā ventili balstšarnīra ventilēšanai. Kā rezultātā ar to bojāto balstšarnīru nobraucu vēl 40 000km.
3. Uz vasaras beigām sāka nedaudz tecēt viena dzesēšanas šķidruma caurule. Apsvēru ideju to caurumu aizlīmēt ar tādu pašu plastalīnveidīgo līmi ar kādu bija salīmēts radiators, tomēr atmetu to domu, un nomainīju cauruli. 10Ls kopā ar darbu un laikam tosola uzpildīšanu.
4. Pa to pirmo vasaru noj*ju rokasbremzi (braukādams ar to) līdz tā vispār nestrādāja.
5. Braucot iekšā Teiču purvā ( uz Siksalu, vēl pirms tā ceļa remonta ) ar piekrautu mašīnu (5 cilvēki+somas) uz tā 5km garā purva ceļa galīgi salauzu izpūtēja vidējo posmu. Tā arī gadu braukāju, vienīgā problēma, ka stāvot ziemā ar iedarbinātu dzinēju, salonā caur rokasbremzes vietu nedaudz gāja iekšā dūmgāzes. Pirms TA salaboju izpūtēju- uzliku jaunu vidējo bunduli un jaunu trubu līdz aizmugurējām trokšņu slāpētājam, jo salauzto un arī norūsējušo nebija jēgas vairs remontēt. 50Ls kopā ar darbu.
6. Pēc pirmajiem sniegiem novembra vidū radās vajadzība pēc ziemas riepām, jo esošās 2-3 gadīgās atjaunotās M+S, turklāt no dažādiem komplektiem, vairs neatbilda normālas braukšanas prasībām - braucot novembrī no objekta Ugālē pa pirmo apledojumu un puteni, auto nebija vadāms jau pie 50km/h sasniegšanas- tas vienkārši gāja taisni un nevarēja iebraukt pat smieklīgi slaidā līkumā. RVT riepu servisā Ziepniekkalna ielā nopirku atjaunotās ziemas riepas. 80Ls par komplektu ar montāžu. Riepas sākumā bija izcilas, speciāli aizbraucu uz kīpsalas halles stāvlaukumu izmēģināt pa otro puteni/apledojumu - auto palika vadāms par ar nobloķētiem aizmugurējiem riteņiem un to samest tā īsti arī neizdevās. Tagad, kad riepas kalpo jau 3 sezonu, ir padilušas un novecojušas, auto jau var samest, lai arī uz ceļa vadāmība ir vēl ir Ok. Nākamgad gan jaunas jāpērk.
7. Tā kā pastiprināti gaudoja ātrumkārbas 1. un 2. ātrums (kas laikam liecina, ka auto ir daudz braukāts pa pilsētu), kā arī braucot nevarēja ielikt 1 robā, nomainīju kārbas eļļu un pielēju pretnodiluma piedevu Molilats. Grūti pateikt vai sāka mazāk gaudot, bet 1. robā ielikt kļuva tomēr vieglāk.
8. Kaut kad ziemas vidū iedegās bremžu signāllampiņa. Bija nokrities bremžu šķidruma līmenis- tātad kaut kur bija noplūde. Nopirku Statoilā bremžu šķidrumu, pielēju pārdesmit mililitrus un tālāk braucu. Šādu operāciju turpmāk atkārtoju apmēram katru mēnesi.
9. Pavasarī uzliku jaunas vasaras riepas. Kaut kādas Nonkang (draugs, kurš tirgo riepas, tā arī pateica, ka braucot normālos saprāta robežu ātrumos nav īpašas kvalitātes starpības starp šīm Nonkang vai brendu riepām piem. Pirelli, u. t. t., ko arī viņš tur pat savā veikalā tirgoja. Atšķirība ir psiholoģiskā preces uztverē. Kopā 100Ls par komplektu ar montāžu, labi kalpo vēl šobaltdien, vēl 2 vasaras varēs braukt.
10. Līdz nākamajm TA pa gadu biju pamanījies nobraukt 28000km. TA iedeva slimības lapu ar šādu diagnozi- nav rokabremzes, sliktas aizmugurējās darba bremzes, beigta viena aizmugurējā stabilizatora kreisās puses atsaites bukse, korozija zem akumulatora, eļļains dzinējs. Pirms atkārtotās apskates dzinēju vienkārši nomazgāju-6 Ls, izrūsējumu aizmetināja un apstrādāja ar mastiku-5Ls, servisā saremontēja rokasbremzi, uzlika jaunus aizmugurējo bremžu lokus, nomainīja to vienu buksi, atrada kāpēc zūd bremžu šķidrums- bija beigta viena bremžu caurulīte, ko attiecīgi nomainīja. Kopā par visu 45Ls ar darbu.
11. Veiksmīgi izgāju apskati un braucu līdz rudenim, pa to laiku nomainot akumulatoru un veicot eļļas maiņu. Vienkārši 4 gadi no šrota nākušam akumulatoram ar dažādas krāsas korķīšiem tomēr laikam ir daudz, un kad beigās vienreiz aizmirsu uz 15 min izslēgt tuvās gaismas un auto bija jāiestumj, sapratu, ka jābrauc uz veikalu jauna meklējumos. Iebraucu pa ceļam esošajā KEMI, nopirku lētāko 55Ah akumulatoru, nosaukumu patiesībā pat nezinu, jo tas parasti maz ietekmē šī izstrādājuma kvalitāti. 31Ls. Labi kalpo jau 2 gadi.
12. Tā kā pa Latviju, kopš atvešanas Vācijas un attiecīgi zobsiksnas maiņas, bija nobraukti jau 90000km, un tā kā septembra beigās bija jābrauc uz Prāgu (uz grupas Pearl Jam koncertu), bija jāveic lielā dzinēja apkope- zobsiksnas maiņa. Pie reizes izdomāju, ka vajag nomainīt arī sveces- kas nebija mainītas (patiesībā nebija pat arī skrūvētas laukā kopš atvešanas no Vācijas un velns viņu sazin, cik ilgi tur atradās) arī tos pašus 90000 (pēc ražotāja izstrukcijām jāmaina laikam ik pēc 30-40tk km). Tieši pirms apkopes, uz maiņu „pieteicās” priekšējie bremžu kluči, kas sāka strīķēties, kā pa tecīlu. Tātad auto tika nomainīts zobsiknas komplekts (siksna + rullīši + ūdens sūknis apm. 100Ls), nomainīti bremžu kluči (15Ls) un sveces(apm. 25Ls), veikta auto apskate un izpēte pirms tālā ceļa. Viss kopā 200Ls ar darbu.
13. Pavasarī salūza durvju rokturis (tipisks šo mazdu defekts). Nopirku lietotu caur ss. lv ar piegādi līdz mājas durvīm. Nomainīju pats. 5Ls.
14. Pavasarī tika aizmetināts izpuvušais/izlauztais(atkal) caurums izpūtēja pēdējā bundulī. Gandrīz gadu turējās ok, laikam tādēļ, ka ielāps tika izgriezts no Volvo 740 priekšējā motora pārsega bleķa . 5Ls ar darbu
15. Vēl pa nākamo gadu biju nobraucis 32000km un pienāca laiks kārtējai TA. Maija beigās aizdzinu uz TA . Iedeva slimības lapu ar šādu diagnozi- nestrādājoša rokasbremze (kā izrādījās bija ierūsējusi jo otrajā gadā es to speciāli nelietoju baidīdāmies pats sabojāt) , dzinēja eļļas noplūde, beigts priekšējā riteņa labās puses balstšarnīrs(tas pats par kuru jau stāstīju un kurš acīmredzot tika sabojāts tajā vaļējā lūkā), vēl atrada vienu caurumu izpūtējā. Nomazgāju dzinēju-7Ls, salaboju visu pārējo. 42Ls kopā ar darbu (balstšarnīrs maksāja 16Ls). Apskate rokā.
16. Pēc apskates sākās aktīvākā braukšana, kādu šis auto Latvijā pieredzējis- akurāt 2 mēnešu laikā nobraucu 10tk km. Nākamos 10tk. km nobraucu jau 3 mēnešos un rudenī atkal mainīju eļļu. Pie reizes nācās atkal nomainīt aizmugurējo labās puses gultni ko pirmo reizi mainīju tieši pēc auto ekspluatācijas uzsākšanas. Tas nokalpoja tikai nepilni 70000km.. Kāpēc tik maz kalpoja, nezinu- vai nu nekvalitatīva detaļa vai nekvalitatīvi ielika (bez preses), vai arī varbūt kādā bedrē biju iemaucis(kas patiesībā notika ļoti daudz reižu... ) 58Ls ar darbu.
17. Rudens pusē pirms ziemas izlēmu, ka jānomaina aizmugurējie amortizatori. Bija jau pārāk beigti. Viens vispār jau klabēja pa bedrēm braucot. Patiesībā tie jau atvedot no Vācijas nebija nekādi izcilie, vienu amortizatoru diezgan piebeidza tas, ka kādu laiku tika pabraukāts bez putekļugumijas. Pirmajā ziemā tas beigtais amortizators bija pat vienreiz iesalis, nolika pa dienu saulē, atkusa un bija ok. Otrajā ziemā tā pati kaite jau atkārtojās 2 reizes. Kad tiku no Rīgas līdz Ogrei, tas gribot negribot, pats atkusa. Abi amortiņi jebkurā gadījumā salos bija tādi, nu it kā to gandrīz vai nebūtu. Tāpēc pirms šīs ziemas neatlika nekas cits kā nomainīt. Amortizatori Gabriel (49Ls gab)+ putekļugumijas+ vēl kaut kādi sīkumi. Kopā 150Ls ar darbu.
18. Pirms ziemas sāka parādīties nepatīkama pazīme, ka auto brīžiem noraustās (īss rāviens , parasti pie zemiem apgriezieniem, uzsākot braukšanu). Tā kā auto ne reizi līdz šim vēl nebija mainīts degvielas filtrs un tas bija kalpojis jau vismaz 130000km+ vēl nez cik pa Vāciju, nolēmu to nomainīt (pēc ražotāja instrukcijas jāmaina ik pa 20 000km). Degvielas filtrs mazdai ir tāds nopietns metāla bundulis apmēram 0,4L tilpumā, tāpēc atšķirībā no tiem plastmasas/papīra filtriem ko tirgo DUS’os pa santīmiem, mazdai šis filtrs maksā 16Ls. Kad filtru nomainīju, raustīšanās problēmu kā „ar roku” noņēma. Pēc tam veco filtru ar metāla zāģi pārzāģēju uz pusēm- iekšā esošais filtrpapīrs (līdzīgs tiem kas gaisa filtros) piesities pilns ar putekļiem, ļoti tumšā krāsā, pie degvielas ieplūdes vietas tika atrasta apmēra 1/3 karote smalkas smilts.
19. Jau 2007. gada sākumā pa druskai sāka parādīties kaite, ka dažreiz ar pirmo reizi starteris negrieza, resp. pagriez atslēgu, strāvas dūkoņa ir, „zāģa” nav. Atlaid atslēgu, pagriez otru reizi, viss ok un iedarbini Tā arī braukāju īpaši nelikdamies ne ziņas. Gada beigās šī kaite sāka izpausties biežāk un tā kā nāca virsū ziema (negribējās vienreiz neiedarbināt esot kādā nomaļā Latgales mežā) , uztaisīju starterim remontu. Bija „bendikss” sācis beigties un ko var gribēt ja pēdējie 2,5 gadi parasti starteris tika griezts 15-20 reizes dienā (tāda darba specifika)). 50Ls ar noņemšanu, startera remontu un atpakaļ uzlikšanu.
20. Gada beigās tikai 14 mēnešus (jeb 52000km) pēc iepriekšējās maiņas, atkal nomainīju priekšējos bremžu klučus. Kāpēc izdila tik ātri, nezinu, bet domāju, ka bremžu disku nelīdzenumu dēļ, jo abas reizes pirmie ātrāk izdila labās puses bremžu kluči.
21. Tā kā dzinējs ēd eļlu , tā jāpapildina ekspluatācijas gaitā. Apmēram 2l uz 10000km. Tas pats attiecas uz tosolu. Lai gan man jau apnika to papildināt un es pārstāju to darīt- tā arī pašlaik braukāju ar tukšu tosola bačoku un pustukšu radiatoru. Nav ne vainas, nekarst arī. Pāris reizes nācies papildināt sajūga hidraulikas šķidruma līmeni ar bremžu šķidrumu Dot3
22. Laiku pa laikam (kaut gan manuprāt pārāk ātri) īpaši auto ekspluatācijas sākumā izdega dažādas spuldzītes. Pa šiem pirmajiem 1,5 gadiem ir nomainītas kādas 10 spuldzītes (tuvās, gabarīti, bremžu un numura apgaismojuma) kopumā apm. uz 15Ls. Pa pēdējo gadu nav mainīta neviena spuldzīte, visas deg. Pāris reizes aizmugurē ir niķojušuies gabarītu/ bremžu uguņi. Vaina ir apsūbējušos kontaktos un vadu savienojomos. Problēma tika atrisināta pa 10 min. ar kontaktu un ligzdu notīrīšanu.
23. Jau ap jauno gadu biju pamanījis , ka priekšējo amortizatoru putekļugumijas ir beigtas (vnk. saplīsušas). Kad aprīlī pienāca kārtējā reize mainīt eļļu, pie reizes nomainīju arī abas puteķlugumijas, kā arī izdilušos aizmugurējos bremžu lokus. Rēķinu vēl neesmu saņēmis , bet domāju kādi 100Ls būs.



Tātad 3 gadu laikā uz nobrauktajiem 100000 uz auto apkopēm un remontiem iztērēti ir apm. 1250Ls, jeb vidēji 125Ls uz 10000km.
No tiem:
1. Apkopes(dzinēja skalošana+eļļas maiņa+piedeva, eļļas filtrs, gaisa un degvielas filtri, bremžu kluči un loki, zobsikna ar ruļlīšiem un ūdens sūkni, sveces, akumulators, ātrumkārbas eļļa, tehniskie šķidrumi- eļļa, tosols, bremžu šķidrums papildināšanai ekspluatācijas gaitā, bremžu kluči, loki )- apmēram 700Ls.
2. Pats salauzu vai nobeidzu- (izpūtējs, 2 reizes rokasbremze, priekšējais gultnis, rūsa ko laikus nenovērsu, amortizatori, kas tika nobeigti lielākoties dēļ puteķlugumijas neesamības)- apm.300Ls
3. Izdila, nolietojās vai salūza ( aizmugurējais gultnis x 2 , aizmugurējā stabilizatora bukse, priekšājais labās puses balstšarnīrs, starteris, spuldzītes, amort. putekļugumijas)-250Ls

Tas, ka uz remontiem aiziet mazāk kā uz apkopēm, nav slikts rādītājs 20 gadīgai mašīnai, manuprāt. Kā redzams ievērojama naudas summa aizgājusi labojot to ko pats esmu savas nezināšanas, aizmāršības un neuzmanības dēļ nokāvis. Bet, manuprāt, tas ir normāli priekš pirmā auto- nu kaut kā tā pareiza auto ekspluatācija tomēr ir jāapgūst.
Mans viedoklis pēc šī visa- tehniski ļoti izturīgs auto, ja ņem vērā kādos apstākļos un pa kādiem ceļiem (par to lasiet tālāk) ekspluatēts.

Salons un interjers.
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -
Salona ietilpība.
Lai arī auto ir ar divām durvīm, salons priekš šāda auto ir pietiekami plašs. Mans augums ir 1,92m. Es varu daudzmaz normāli varu sēdēt aizmugurē aiz sava benķa un nekādas neērtības tur neizjūtu.. Mašīnā pilnīgi normāli var braukt 4 normāla un gara auguma vīriešu kārtas pārstāvji. Piecatā braukt jau gan ir neērti. Šāda salona ietilpība panākta dīvaina risinājuma rezultātā- aizmugurējais beņķis izvietots ļoti zemu virs grīdas. Tas , protams, aizmugurē sēdošiem ierobežo redzamību, īpašu uz priekšu, toties pat man atkrīt mūsdienu sedanu raksturīgā problēma- kad sēžot aimzugurē galva spiežas griestos. Vietas pietiek arī garumā, par ko nav jābrīnās jo auto salons +/- ir tāds pats kā sedanam un universālam.
Bagāžnieks liels nav, bet līdz šim brīdim visu ko vajadzējis, es biju tajā ielicis (vadāts ir viss kas, pat apaļbaļķi uz gateri sazāģēšanai tika vesti) . Nu lai saprastu cik tas liels, viens piemērs: 1,90m garš cilvēks bagāžniekā ielien bez problēmā, vēl pat vieta pāri paliek, kaut gan piem. salīdzinājumam Volvo S70 bagāžniekā ielien divi 1,90 gari vīrieši 
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -
Salona apdares materiāli.
Auto salons izskatās pietiekami zolīds uz vispārējā jāpānu auto un mūsdienu vidējās klases- vidējās cenu kategorijas auto fona. Šim auto ir velūra (samta) sēdekļi, šāds pat materiāls ir arī uz durvju apšuvuma paneļiem. Uz durvīm ir metāla apdares elementi, centrālais panelis un durvju paneļi no vidēji mīkstas pelēkas krāsas plastmasas. Paneļa vidējā konsole (tur kur audio) no pretīgas cietas spīdīgas plastmasas, tāpat stoikas un aizmugurējo logu apdare no cietas gaišas plastmasas. Kopumā salons atstāj normālu , taču līdz galam nenostrādātu iespaidu, piem. kāpēc normālas kvalitātes panelī bija jāliek tā cietās plastmasas viduskonsole, kas pašlaik attiecīgi grab.
Ak jā, par grabēšanu. Pašlaik grab, bet brīnumainā kārtā no paša sākuma nekas negrabēja, bet pēc logu tonēšanas/tonējuma noņemšanas, izsisto stiklu maiņas, audio uzlabošanas pasākumiem, papildus apgaismojuma ielikšanas cimdu nodalījumā, ar attiecīgu salona apdares un paneļa vairākkārtēju noņemšanu un uzlikšanu, tagad grab. Acīmredzot salona apdares stirpinājumi nav projektēti uz to vairākkārtēju izjaukšanu, jo piem. durvju panelis turās uz pāris skrūvēm (tur kur ručka) un kādām 10 plastmasas tapām, kuras paneļus jaucot, vienkārši nolietojas. Un vairs nespēj pilnvērtīgi turēt paneli savā vietā. Jebkurā gadījumā šī grabēšana ir viegli novēršama problēma, taču tā kā man pilnīgi netraucē, tad arī neko neesmu darījis lietas labā. Varu pateikt viennozīmīgi- kad iekš auto skan mūzika- nekāda grabēšana dzirdama nav 
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -
Skaņasizolācija.
Tādas NAV !!!. Pilnīgi nopietni. Tās funkcijas amatu apvienošanas kārtībā izpilda tie materiāli, kas salonā ir funkcionāli nepieciešami - durvju apšuvums, grīdas paklājs, kaut kāda drēbe pie griestiem, plastmasas panelis, aizmugurējā atzveltne (kā bāgāznieka trokšņu skaņas izolācija), auto apakšas pretkorozijas aizsardzība u. t. t. Nekādu speciālu skaņasizolācijas materiālu vispār nav. Piem. bagāžniekā ir tikai bleķis un plastmasas kas nosedz arkas, zem dzinēja pārsega ir atrodama tikai siltumizolācija aizsardzībai pret dzinēja temperatūru, u. t. t. Jebkurā gadījumā, auto salonā dzird visu- riepu troksni kad saskaras ar dažāda raupjuma un faktūras asfaltu, pie 100km/h sāk dzirdēties vējš, stāvot korķos dzird blakusstāvošo auto dzinējus( paradoksāli, ka paša auto dzinēju tukšgaitā gandrīz nedzird , tiesa pie 3000apg. min motora rēkoņa jau ir nopietna), dzird akmeņu sišanos pret auto apakšu, dzird kā lietus līst uz auto jumtu pat braucot. Dīvainā kārtā tik vecam auto es tajā visā saredzu gandrīz tikai plusus un tikai vienu mīnusu. Plusi ir tādi, ka lieliski var sekot līdzi auto tehniskajam stāvokli- ir dzirdami visi troksnīši, sišana, vibrācija, u. t. t. Un jau laicīgi var noteikt lielu daļu tehnisko nepilnību, kas līdz šim ir veiksmīgi izdevies. Vienīgais mīnuss- ziemā izslēdzot dzinēju kaut kā ātri salonā sāk palikt vēsi.. Jebkurā gadījumā - trokšņainu salonā var ļoti viegli novērst- ieslēdzot mūziku (kā es to parasti daru) vai arī auto normāli nopakojot. Galvenais pluss- ir precīzāka ātruma izjūta, līdz ar to negribas ātri braukt.
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- --
Salona interjers.
Nekas sevišķs. Izskatās tā kā lielākai daļai 90- gadu sākuma auto.
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- --
Eksterjers.
No dizaina viedokļa auto ir tipisks 80- gadu ”garlaicīguma” stila paraugs, liekams līdzās visiem 80- gadu audi/ opel/ ford (izņemot Scorpio, kas dizainiski ir briesmīgs)/u. t. t. Dizaina ziņā aizmugurējo lampu reljefā forma ir nosperta no pāris gadus iepriekš tirgū nonākušā MB E W124, savukārt uz spārniem virs arkām esošie dizaina elementi tika izmantoti 1991. gadā iznākušā BMW 850 (E 31) dizainā . Auto ir zems, kas droši vien palielina tā stabilitāti. Auto dizaina dēļ jāsaka, ka cieš tā lietošanas ērtība- aizmugurējā stiklā lielā slīpuma dēļ, bagāžnieka vāka sprauga ir šaura (lai gan pats bagāžnieks ir normāls). Tā piemēram bagāžniekā nevarēja ielikt 17collu IBM CRT monitoru- traucēja aizmugurējā stikla izbīdījums), to nācās likt caur salonu. u. t. t
Loti laba lieta ir dzelzs bamperi. Loti izturīgi, gandrīz kā Volvo.. Biju atpakaļgaitā pie vienas hruščovkas parkojies pēc sānu spoguļiem un ar tādu vidēju atpakaļgaitas ātrumu ar bamperi biju iebraucis metāla trubā (d60mm apm. ) kas balsta hruščovkas ieejas durvju betona jumtiņu. Pat nolēca kājas no pedāļiem, auto noslāpa. Izpkāpu apskatījos- bamperim nulle bojājumu, metāla caurule manāmi ieliekusies : ). Vēl bija vienā stāvvietā atpakaļgaitā Nissan džips manu acu priekšā ieslēdzis atpakaļgaitu un manu auto ar uzsitienu par kādiem 30cm pastūmis atpakaļ. Bamperim 0 bojājumu 

Braukšana
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- --
Braukšanas komforts.
Braukšana pie stūres šim auto ir neticami ērta. Ir daudz auto, kuros pat pēc stundas braukšanas jau gribas kāpt ārā lai izlocītos. Ar šo mazdu esmu braucis 5h no vietas nonstopā un nekādu sūdzību par nogurumu, vienīgi sāka iet miegs (toreiz bija 6.00 no rīta). Vienas darba dienas laikā (tiesa ļoti garas) pa latviju esmu nobraucis 950km, Arī nekādu sūdzību, vienīgi uz beigām sāka drausmīgi miegs nākt (pārāk ērta braukšana ).
Kā jau teicu, braukšana ir ērta šādu apstākļu dēļ- beņķim ir 5 pozīciju regulācija, ir stūres augstuma regulēšana, sajūga pedālis ir ļoti mīksts (sajūgs hidrauliskais), ir elkoņbalsts, visas pogas ir „pa rokai”.
Neliels iestarpinājums- vadītāja beņķi varētu būt vieni no ērtākajiem starp tiem kas pa kapeikām atrodami šrotos, tieši šī iemesla esmu redzējis daudz maršruta taksometrus, kam vadītājs sev ir ielicis tieši šis mazdas vadītaja benķī. Esmu redzējis MB Vito, kam visi beņķi (!!!) ir salikti no šādas mazdas 626. Laikam jau ērti, tiesa tas MB salons izskatījās kaut kā ļoti neharmoniski.
Tā kā sēdēšana aizmugurē ir tāda pusguļus, tad aizmugurē ir ļoti ērti tieši gulēt.
Braukšana priekšā blakussēdētāja sēdeklī jāsaka ir tāda viduvēja, jo beņķim ir tikai parastās 2 regulāciju iespējas, kaut gan pats benķis kā tāds Ok.. Neko vairāk nevaru pateikt, jo 99% procenti laika tiek braukti pie stūres, un 1 % aizmugurē (parasti guļot)
Par piekari. Lai arī auto ir 80- gadu, piekare tam ir ieturēta 90- gadu stilā- tāda pacieta visu 4 riteņu neatkarīgā piekare.
Par piekares tipu neko daudz nepastāstīšu: priekša kā parasti- plaukts, ar stabilizatoriem un svirām, u. t. t, aizmugurē – neatkarīgā riteņu piekare: katrs ritenis ir ar 3 sviru palīdzību piestiprināts pie kuzava, ir šķērsstabilizators un protams amortizators.
Kā jau teicu, piekare ir pacieta. Nu varbūt ne tik cieta kā daudziem mūslaiku sedaniem, bet salīdzinājumā ar citiem 80- gadu auto, piekare ir pacieta. Patiesībā gan ir tā ka piekari vairāk dzird (neesošās skaņasizolācijas deļ), nekā jūt, varbūt arī tādēļ tāda liekas ka tā ir cieta. Kad nomainīju aizmugurējos amortiņus, uzliku standarta amortizatorus, tagad aizmugures piekare ir vidēji mīksta, priekša gan vēl tāda puscieta.

Auto dinamika.
Dzinējs: MAZDA FE SOHC 8v, 2.0 (1998cm2), inžektors, 118Zs (pēc Wikipedia datiem). Šīs F sērijas mazdas dzinējs sākts ražot 1983 gadā kā karburatordzinējs un tā ar dažādiem uzlabojumiem ( 8v,12v,16v, turbo) tika likts mazdās līdz 1997. gada. No 1997. līdz 2004. gadam šo dzinēju turpināja likt KIA markas automašīnās. Acīmredzot dzinējs bija izdevies, ja jau bija tirgū tik ilgi.
Dinamika ir viduvēja. Ja brauc viens pats, iet pat ļoti labi, ja trijatā- nu tā, ja piecatā- par apdzīšanu uz šosejas ļoti jāpiedomā.
Dzinējs uz zemiem apgriezieniem velk ļoti labi. Pilsētā uzsākot braukt no luksafora vairāk par 2000 apgr/min nemaz nav jāspiež. Tā arī braukāju- ja pie krustojuma neesi pirmais- tad vispār katru nākamo ātrumu slēdzu jau pie 1800 apg/min. (savādāk ieskriesi priekšējā auto pakaļā) Ja esmu pie luksofora pirmais- pietiek uzgriezt jau līdz 2300apgr/min, un atpakaļskata spogulī ir redzams, ka 95% gadījumu- tu no pārējiem jau sāc atrauties. Tieši šī iemesla dēļ 5 ātrums tiek ieslēgts jau pie 50km/h.
Pie 100km/h ir tieši 2500apg. min – tātad kā saka kārba ir tāda viduvēja- ne gara , ne īsa.
Apdzīšana uz šosejas braucot vienam problēmas nesagādā pilnīgi nekādas. Nav pat nekāda vajadzība likt 4 robā (daudzi pat 3. liek ). Pa šiem 3 gadiem un nobrauktajiem 100tk km 4. robā laikam esmu licis tik pāris reizes kad braucu ar pilnu auto.. Katrā ziņā pat bez īpašas piepūles un neizraisot bīstamas situācijas pat pa noslogoto un lēno Daugavpils šoseju var braukt tā , ka tu no ogres līdz Jēkabpilij pievakarē (kad visi brauc ārā no rīgas) mierīgi bez piepūles apdzen mašīnas ~30 mašīnas (tikai minējums, jo neskaitīju) , savukārt tevi apdzen tikai 3 vēl lielāki „lidotāji” (laikam nebūs nekas dīvains, ka teikšu, ka tie bija Volvo S60, pajauns BMW, pajauns Passat 1,8t). Katrā ziņā vienreiz šitā pabraucu, sapratu, ka auto iet labi, bet jēgas no tā nav nekādas, Tā teikt: pārbaudīju, ka auto velk labi, bet arī konstatēju, ka latvijas apstākļos tam ir maz racionāla pielietojuma, jo laika ekonomija – uz tādu garu gabalu 10 min.
- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- -- --
Degvielas patēriņš.
Šis laikam ir lielākais ši auto pluss.

Degvielas patēriņš tiek kontrolēts jau 3 gadus, skaitīts dažādos apskatkļos un pie dažādiem braukšanas stiliem.
Aprēķini tika veikti ar pilnas bākas metodi, precīzākiem cipariem veicu tādu nosacītu odometra kalibrēšanu, savādāk ja rēķinātu pēc odometra rādījuma patēriņu būtu vēl mazāki.
Lūk daži patēriņa piemēri:
1. Šoseja – minimālais ko izspiedu -4,9l/100km. 2 reizes braucu pa maršrutu rīgas centrs- Ventspils- Rīgas centrs. Braucot dienas vidū pa tukšo V- pils šoseju apmēram uz 85-90km/h (tāds fūru ātrums) 2 reizes esmu ieguvis šādu patēriņu.
2. Braucot pa šosejām uz 90-100km/h , piem. maršrutā- Rīga- Rēzekne- Rīga, patēriņš ir 5-5,5l/100km.
3. Ja brauc visu laiku uz 110-120km/h (n- tās apdzīšanas) tad var izspiest jau tuvāk pie 6,0l/100km, bet tad ir ļoti ātri jābrauc.
4. Tikko pamērīju tāda vīkenda režīma patēriņu (pielēju 5- dien. rīgā, aizbraucu uz Rēzekni, 6- dien. pabraukāju pa Rēzekni, tad pa tās apkārtni, tad pa latgales laukiem, gruntenēm un 7- dien. atbraucu atpakaļ uz rīgu) Patēriņš uz nobrauktajiem 700km – sanāca 5,8l/100km.
5. Maksimālais patēriņš ko ir izdevies izspiest uz šosejas – 7,5l/100km. h. Tas bija Čehijā/Slovākijā. Pirmie 400km bija pa autobāni uz 130km/h un vairāk (līdz 185km/h), otrie 400km dinamiski- sportiskā (bieži vien ar 3. un 4. ātrumu) stilā pa Slovākijas vietējiem un kalnu ceļiem.
6. Patēriņš pa rīgu ir robežās no 7,5 līdz 12,5l/100km –atkarībā no apstākļiem. Piem. vienu rudeni kaut kādas pāris nedēļas regulāri braukāju no Ķīpsalas pāri Vanšu tiltam uz darbu Vecmīlgrāvi- pa dienu no turienes uz rīgas centru, pēcpusdienā atpakaļ, un vakarā no Vecmīlgrāvja uz Kīpsalu. Šādā režīmā 7,5l/100km.
7. Pēdējā bāka ko pilnībā izbraukāju 2 ned. laikā tikai pa rīgu (galv. centrs)- bija 8,3l/100km.
8. Ziemas salos patēriņš pieaug līdz apm.9,0-9,5 l/100km.
9. Kad vienreiz uz pāris dienām bija apm. -27* C sals , tad auto tajā nedēļā parādīja 12,5l/100km patēriņu (auto gan toreiz tika vairāk darbināts tukšgaitā kā braukts).

Caurgājamība.

Ar šo auto esmu iebraucis visur kur vajadzējis, un arī izbraucis laukā. Caurgājamība ir lieliska (laikam mazās pašmasas dēļ), vienīgi tā kā tas nav apvidus auto, pēc šādiem eksperimentiem lūzt izpūtēji, tiek liekti lietie diski, dzinējtelpa līdz vārstu vākam ir pilna ar smilti, u. t. t., mašīna līdz logiem ir dubļos, mālos,. u. t. t. Braukāts tiek pa nedaudz pa Rīgu (1/4 nobraukuma), pārējais ārpus rīgas, no tā puse pa latgales ceļiem un neceļiem, gruntenēm, u. t. t, meža ceļiem, purva ceļiem, un arī pa bezceļiem pa kuriem pārējie auto (ne 4x4) bija jāvalkā cauri ar traktoru.

Tas laikam viss.
Atvainojos par drukas kļūdām, jo tikko pamanīju cik garu rakstu esmu sarakstījis. Otreiz lasīt un labot ir slinkums.















.