Par motoru: 3. Preludēm būtibā nāca 2. motori: 2.0 12V – ar diviem karburatoriem, un 2.0 16V DOHC, kam bija dažādas modifikācijas. Manējai bija 150 zs dzinējs, kas ir jaudīgākais šim auto.
Auto, protams, lietots un, ja runā par dzinēju, tad ne īpaši saaudzīgi – dzinējs bija jāremontē, pie tam kapitālo nevarēja uztaisīt, jo jau 3 reizes bija cilindri bija virpoti (vairāk nedrīkstēja).
Auto parets un tāpēc motora detaļas uz sitiena nevarēja dabūt. Tā ar neideālu motoru, kam sen vairs nebija 150zs braukājos vairākus gadus. Un tas tomēr nepievīla, jauda nebija atliku likām, bet pietiekoši.
Ritošā: Ar ritošās detaļām nav problēmu. Daudzsviru ritošā ir izturīga, bet sarežģita, kas sadārdzina remontu, bet remontēt tur kaut ko vajag retāk kā “parastiem” auto. Taču jāseko līdzi ritošās stāvoklim, jo defektu var būt grūti sadzirdēt un sviras ir savstarpēji saistītas. Ar labu ritošo par amortizātoru maiņu Preludei vari aizmirst! Un gaita ir vienkārši lieliska!!! Ideāls līdzsvars starp komfortu un stabilitāti: mīksta un vienlaicīgi paklausīga. Rets auto var līdzināties Preludei šajā ziņā. Tiek galā ar ceļa nelīdzenumiem bez stresa. Arī ar zema profila riepām (205/50 R15) auto nav ciets un pa zemes ceļiem iet kā “Lielais” : ) Jāsaka, ka arī klīrens auto ir sakarīgs, nav nekāds Subaru Outback, bet labaks kā dažiem labiem ne- sporta auto : )
Ar elektroniku: nekādu problēmu.
Ātrmkārba: labakais , ko ir nācies lietot! Ātrumpārslēgs novietots parocīgi, augstu. Pārnesumi pārslēdzas īsi ar metalisku klikši, ļoti precīzi. Bauda lietot! Sajūgs sportiski pasmags, ar ļoti īsu gājienu: japierod.
Stūrēšana: arī te ir ko piebilst. Stūre pati par sevi nekas īpašs, regulejas tikai augstumā, bet tas īpāši netraucēja. Bet stūrēšana ir ļoti laba. Atsaucīga un precīza: kā griež, tā ir! Burtiski var just, ka notiek ar priekšējiem riteņiem. Pastiprinātājs ir ideāls. Tie, kas brauc ar Hondām zina. Ne pa vieglu, ne pa stipru. Braucot ātrāk stūre kļust "smagāka".
Salons vecmodigs, pašaurs, bet ērts. Salikts labi un nekas tur negrab. Jumts zems un sēdešana zema (sporta kupeja taču) – garākam cilvēkam manāmi japieliec galva, lai iekāptu : ) Sēdēkļi ļoti forši – ērti un pareizi veidoti (mugura nenogurst). Interesanti, ka aizmugurē ir visai sakarīga vieta, līdz D- pilij, protams, būs pagrūti braukt, bet, ja vajag var arī divi pieaugušie ielīst un justies normāli! Man gan bija sajūta, ka auto tas ne īpaši patīk – nepareizs izvarojums starp asīm un gaita kaut kāda ne tāda kļuva.
Kopumā: Lai arī manējai motors bija pajāts – ar auto biju ļoti apmierināts.
Es tiektu, ka 3. paaudzes Honda Prelude ir sava laika viena no labakājām (ja ne pati labākā savā kategorijā) sporta kupeja! Īsts “drivers car” ar kuru ir bauda braukt! Precīza un patīkma vadāmiba, lieliskas gaitas īpāšibas. Kurš te teica, ka Alfa Romeo 156 ir etalons šajā ziņā? Aizmirstiet – esmu daudz braucis ar abām – 10. gadus vecākā Honda Prelude ir citā līgā!! Preludei konkurenti jāmeklē citur – BMW sportinieku rindās!
Prieks, ka cilvēks ir apmierināts ar savu auto. Par to stūres smagumu, manējai Toyotai arī ir šitāda fiška, jo lielāks ātrums, jo smagāka stūre, īstenībā tas ir ļoti labi, ka jūti stūri. Cik tev šitāds brīnums rija zupas ?
Pilnīgi piekrītu visiem labajiem vārdiem par šo auto. Ja nemaldos, tad šis pat bija Special Edition (Classic Edition), jo cik esmu salīdzinājis ar citām Prelūdēm, šī bija dauz labāk veidota.
Par to augstumu es arī iefanoju, nekad nebija nācies iesēsties kaut kur (pretēji citiem auto, kas skaitās ikdienas "darba zirgi").
Tagad, kad esmu pabraucis ar daudziem jaunākiem un dārgākiem auto, jāsaka, ka reti kurš mūsdienās ir tik pārdomāti veidots, ja nu vienīgi biznesa/luksus klasē, bet tur arī klasiskās kupejas tagad ir samērā retas (nevis rodsteri, 2durvju sedani vai 4durvju kupejas).