Lasītāju pieredze par saviem auto

Skaisti! Ap 2004. gadu, sava kolēga rosināts, piekritu piedalīties autiņu izsolē Štatos, kad on- line režīmā, iestatījis 2000 zaļo, kā griestu summu, tiku pie 2000. gada autiņa par 1980 dolāriem ar labās puses pasažieru durvju bukti. Tad, kad autiņš bija atpeldējis Latvijā, nomainītām durvīm, pieregistrēts, summa kopā veidoja aptuveni 6000 dolāru, kas tiem laikiem (2005. gadā) nebija slikti par 5 gadīgu autiņu.
Kad pirmoreiz apskatīju, konstatēju, ka esmu piečakrēts tikai ar trešo sēdekļu rindu... tās vnk nebija. Laikam amītis to bija aizmirsis ielikt atpakaļ pēc gaļas cepšanas aizmājas mauriņā. Jā, un vēl. Tā, kā sevi uzskatu par tipisku auto bendi un ekspluatatoru, man patīk ekstras, kuru šim bāzes modelītim vnk nebija, ja neskaita 6 pudeļu turamos, kaut ko līdzīgu kondicionierim un atbaidošo amīšu skaņu "iekārtu", kuru vēl 2000. gadā veidoja klasiskais nepāra sklaitļu viļņu radio(tāpēc, piemēram Skonto normāli neķer)un kasešu(ak sāpe!) atskaņotājs, ar niecīgiem pīkstuļiem un mazajiem skaļrunīšiem, kas kopā skan, protams, kā mucā.
Citādi nevarēju sūdzēties, man šis modelis, kas plus mīnus tas pats austriešu viojadžieris vien ir, patīk.
Klusa, mierīga gaita. 3,3 litru benzīnnieks ir gana dinamisks. Par gāzi pat nedomāju, jo šo gadu laikā, kopš autiņu ekspluatēju (šogad rit jau kurais gads) rezerves pankūku nācies likt jau vairākkārt. Ko es darītu, ja tās vietā "karātos" gāzes baloniņš? Arī salonā balonam nav vietas, jo tad zūd mašīnas praktiskais pielietojums- esmu vedis visu sadzīvei nepieciešamo- mēbeles, ledusskapjus, pat... ķiegeļus.
Arī gāzes iekārtas cena "atsit vēlmi" to ielikt, jo tā vnk neatmaksātos. Patēriņš- pilsētā nežēlīgs- vismaz 15 litri uz simts (dzīvoju Rīgā). Uz šosejas- velkoties pa Eiropas ceļiem, izmantojot kruīzu- 10,5 litri uz 100, mazāk neesmu dabūjis un neticu skaistajiem aprakstiem, kas te sadzejoti. Latvijā jau no kruīza maza jēga, jo, piemēram uz Liepājas šosejas ik pēc 10 min, jāmet nost, jo pa ceļu velkas kārtējā "sēne".
Tātad ekspluatējis esmu 5 gadus, bijis ārzemēs, sapratis, ka trešā rinda man nemaz nav vajadzīga- ir kur mantas klikt un pie veikaliem nekad nav jāplānokad ko lielaku pirks, vidējo rindi pagriež un liek tik mantas iekšā, sliktakajā gadījumā esmu krēslu uz laiku atstājis mēbeļu veikalā, kamēr savedu mēbeles.
Kaut kas ir mainīts- bukses, sveces, eļļas, lampiņas.
Jā, neliels čakars bija, kamēr ieliku Eiropai atbilstošas lampiņas, no 2000 gada izlaiduma tas bija obligati.
Nekas lielas nav darīts- ak jā kartera apakšu nācās pārlikt, jo bija atdauzīts, bet klāt turas ar "līmi"
Dramatiski sāka rūsēt 3. gadā Latvijā. Bleķinieki izdomāja, ka pie vainas iespējams skarbā ekspluatācija Štatos- okeāna krasta sāls saēsti autiņi esot Eiropā labi zināmi. Var jau būt, ka tā.
Tā visa rezultatā pagājušajā gadā nācās pārmetināt priekšējo amortiņu "glāzi" un slieksni. Ir aprūsējis kapots, vienu bīdāmo durvju apakša, aizmugurējā vāka apakšmala. Īsāk sakot, tagad autiņa vizualais skats vairs nav spīdošs. Bet es neiespringstu. pateicoties tam, ka 2 gadus bija firmas nomā, esmu atiņu faktiski atpelnījis un tagad tas ripo jau "ar peļņu". Neesmu snobs, jo šim autiņam ir noteikta loma manas gimenes vajadzību nišā. mainīšu tad, kad ekspluatācijas izdevumi kļūs traucējoši. Ak jā, pagājušajā gadā, aizmigu uz Viļņas magistrāles un ievilku šīku visā autiņa kreisajā malā- belķinieki teicās, ka vēlas 600 Ls par atjaunošanu... Pasmējos pie sevis un sūtīju viņus d... t mašīna ir joprojām mīkstu gaitu, un tērē man (neskaitot bezīnu un tupeles- vienmēr principā pērku lietotas)5-100 ls menesī.
Tātad kopumā autiņš ir īsts darba zirdziņš, kas piedevām "nespiež sānus"