Lasītāju pieredze par saviem auto

Patrāpījās kā darba autiņš. Maziņa. Ar maniem 192 cm aguma tomēr nejutos tajā neērti. Jāatzīst, ka SAAB man galva gar jumtu vairak strīķējās nekā mazajai Fiestiņai. Patika kantainais dizains, četras durvis (lielākajai daļai to gadu modeļu bija tikai divas durvis). Neraugoties uz to, ka autiņam nebija pilnīgi nekādu ekstru, pat stūres pastiprinātāja, mazo dampīti iemīļoju. Bija gana dinamisks, laba caurgājamība. Ziemā ar kārtīgām ziemenēm vispār pārvērtās par zvēru- drasēju pa lauku ceļiem un neceļiem bez bēdu. Bagāžnieks, protams, maziņš. Tajā ietilpa viena lielā aukstumkaste un paliels grozs, virsū vēl uzstūkāju kādu guļammaisu. Pirmoreiz, kad sieva ieraudzīja, autiņu, bija vispār izbrīnīta, ka tam vēl ir bagāžnieks. Kamēr sīči maziņi bija patiešām normāls autiņš.
Kas no remontiem? Parastās Fordu Eskortu un Fiestu problēmas- priekšējais tilts, pārsvarā jau bukses- tās bija jāmaina bieži. Vienīgais, kas bija neparasti- autiņam, kurš man tika viena gada vecumā, tātad bija vēl ar garantiju, nokāvās generators. Stulbi. Bet tā jau tomēr laimes spēle. Vēl bija jāmaina spogulis- kāds kretīns bija nolauzis- tad atklājās, ka Baltic Motors tādus netur rezervē (tajos gados jaunu autiņu vēl bija ļoti maz)- gaidīju 3 nedēļas, pēc tam izrādījās, ka kāds tirliņš datiorā bija nospiedis ne to pogu un atsūtīts bija pretējās puses spogulis- nācās gaidīt vēl trīs nedēļas... ))
Ak jā, bija izņemts katalizators un izpūtēja trubas samauktas viena otrā... vienu reizi spruka vaļā pašā nepiemērotākajā brīdī- kad braucu iekšā mazgātavā- atāķējies gals uzkārās uz sliekšņa- ne tur- ne atpakaļ... )) Bija smieklīgi.
Īsāk sakot, tā kā tādi autiņi vēl kursē- labs studentu vāgītis. nekāds ekonomiskais gan nebija- 6-8 litri uz simta, bet maksimālais, ko izspiedu uz Viļņas šosejas- 160 km/h un arī tas pa vējam., bet Latvijā ļoti bieži braucu ap 130- autiņš ļāvās- ciets, stabils.