Jau sen gribēju, beidzot saņēmos, gribētu padalīties pieredzē par savu pirmo un vēl joprojām vienīgo automašīnu - Ford Mondeo.
2007. gadā pēc ilgas un nokošas mācību vasaras, novembrī pavisam oficiāli noliku auto tiesības. Loģiski, jāpērk auto. Skatījos ss. lv jau gandriiz visu gadu un bez minstināšanās spēju pateikt gandrīz jebkura lietota auto cenu, plusus un mīnusus kategorijā 500-1500 LVL. Skatījos pētiju, beigās ar draudzenes, tagad jau sievas svētību, ka krāsa laba, paņēmu šo fordiņu. Pirmais iespaids: wow, beidzot. No tehnikas pilnīgi nekā nesajēdzu, tapēc visu darījumu noteica pirmais iespaids un īsais testa brauciens pa stāvlaukumu. Ņemu! Cena 700 Ls, 1.6 bendzīna motors, 90 Zs (vismaz kādreiz bija) hečbeks. Ekstras, kas tās tādas? Tādu šim auto nav. Viss manuāls, bāzes komplektācija.
Pirmajā mēnesī tika vests uz servisu, jo darba biedri saka, vajag dieagnostiku uztaisīt, nomainīt eļlu, zobsiksnu, visu kā nākas. To arī izdarām, zobsiksnas maiņa 150 Ls (!!!) kemi servisā. Vēl tiek taisītas bremzes, jo servisā saka ka sliktas. Ok, ja jāmaina tad jāmaina. Vēl 200 ls. No šodienas skatupunkta skatoties, skaidrs, ka tas viss bija lieki un daudz par daudz pārsālīti, bet kas izdarīts tas izdarīts. Tālāk jau braukšanas vaina. nākamā gada laikā pēc pirmā servisa nekas netika vairs mainīts, izņemot klasisko eļļas maiņu ik pa 10 000 km. Nākamajā ziemā tika nomainīts akumulators, agresīvi braucot sadauzīti diski, tie arī mainīti. 2009. gada pavasarī pārlūza atspere priekšā. Par cik naudas bija žēl ar tādu tika nobraukti divi mēneši, kamēr to nācās nomainīt, abas priekšā jaunas, kopā ar darbu 110 ls apmēram. 2009. gada rudenī fordiņš mani pirmo reizi pievīla esot ceļā, pie tirgus palikām pie krustojuma. Sajūga pedālis iekrita un tur arī palika. Aizvilku uz Dorfmana servisu pie liepājas ielas pārbrauktuves, tur saka ka jāmaina viss sajūgs ar kurvi, kopā 250 Ls. Es saku ka tādas naudas netaisos par šo auto izmest, un ka velku auto prom. Šis saka, ka vēl paskatīs, un pēc pusstundas zvana, ka meistari pajaukuši, un izrādās, jāmaina tikai sajūga dakša, 25 Ls ar darbu. Pēc šīs izrādes, man ir zobs un dorfmanu, tapēc tur vairs nerādos, auto tiek labots laukos pie vietēja zināma meistara. Ap to laiku kad sajūgs pievīla, starterim oglītes izbeidzās, nācās nomainīt. Startera bendikss - 50 Ls, pie tā paša dorfmana. Atkal braucu bez bēdu, līdz vienā skaistā septembra svētdienā iebraucu ponijam pakaļā. Hyundai pony, lai kāds nepārprot. Tas vē būtu sīkums bet pēc tab braucot tālāk pa šoseju kapots atvērās. Rezultāts: kapots jāmaina, priekšējais stikls jāmaina, jumts arī iedauzīts uz iekšu, viena luktura vispār nav, spārns arī ielocīts, bamperis saplēsts un rāmis ar radiatoru iedzīts centimetrus 5 uz iekšu. Bet šī vieta vēl bija par ātru lai beigtu šo stāstu un fordiņu nosūtītu pārstrādei. Tas tika salabots, un pēc nedēļas jau bija uz strīpas. Vienīgā izmaiņa, kapots bija mainījis krāsu un nu ir zaļš. Kopējās izmaksas laukos: lukturis ar visu pagriezienu 28 Ls, kapots, 32, priekšējais stikls 40, kopā ar visu darbu 150 ls. Šogad pirms tehniskās skates likās ka nu jau būssasniegts tas, ka remontēt nav vērts, bet uzmanīgi caurskatot 11 divnieku sarakstu tika konstatēts, ka principā nekā briesmīga nav, šur tur rūsa uz sliekšņiem, pirmo reiz 3 gadu laikā, kaut kādas lampiņas nedeg, viena bremžu šļauka, priekšējie bremžu kluči, kaut kāda atsaite, pāris bukses, caurs izpūtējs, saplēsts bamperis, jo pāris nedēļas pirms TA iebraucu kokā maigi un priekšā riepas nodilušas. Riepas dabuju pie kaut kādiem diletantiem, pa 12 gabalā divas, plus 6 ls par uzlikšanu. Pārējās detaļas izmaksāja 29 ls, pirktas veikalā pie vairoga tilta, metināšana kopā 25 ls, remonts, 45, tai skaitā bampera salīmēšana un sakausēšana un piekrāsošana. Un atkal turpinam braukt. Sākoties šai ziemai notika negaidītais, mašīna aizslēdzās kamēr tīriju tai apkārt sniegu un sildīju. 15 minūtēs tikai izsvērti visi plusi un mīnusi, pēc tam sameklēts āmurs un ziedots viens no pakaļējiem stikliem. Izmaksas - 7ls, ieliku pats. Izpūtējs ir atkal caurs, bet toties skaņa sportiska. Kopā šai laikā ir nobrauktas nepilnas 50 štukas, izietas 3 tehniskās apskates, pārdzīvotas divi oficiāli ceļu satiksmes negadījumi un vēl vairāki, kas nav fiksēti dokumentos, sodos samaksāti 80 ls, kā arī piedzīvoti ļoti daudz patīkamu brīžu.
Kopsavilkums:
Ford Mondeo, 1994 gads, 1.6 bendzīns, 90 Zs, melnā krāsā ar zaļu haubi, hečbeks.
Pieci plusi:
1. Mīksts, bet ļoti paklausīgs straujos līkumos, reti sastopama šī kombinācija.
2. Ietilpīgs, kaut arī universālis ir vēl krietni lielāks.
3. Ekonomisks. 6-20 L/100km, protams kā brauc, visumā esmu apmierināts.
4. Uzticams. Vienu reizi pievīla, paliekot pie krustojuma, un arī tad bija braucams, tik negribējās čakarēt.
5. Lēts ekspluatācijā. Detaļas lētas, remonti arī lēti ja vien neremontē pie žīdiem.
Pieci mīnusi:
1. Dinamika, tāda īpašība šim auto nepiemīt. 1.6 motorītis šai mašīnai ir daudz par vāju un mazu.
2. Salona apsildeNo darba līdz mājām ir 4-5 kilometri. Šoziem tā arī nav izdevies dabūt kaut mazliet siltuma salonā.
3. Vadītāja beņķis, 100 km es tajā nespēju nobraukt, pēc tam mugura sāp.
4. Elektriskās ekstras, jeb precīzāk to neesamība, lūka ir manuāla logi ir manuāli, labi ka vēl logi pašam nav jātīra.
5. Zems, nepatīk, bieži lien uz vēdera.
Apmēram tā. LAi arī ik pa laikam sagribās kaut ko jaunāku, ātrāku, smukāku, dārgāku, tomēr kaut kā nespēju atteikties no sava fordiņa. Pieradums vai hvz kas.
Paldies tiem kas visu šo penteri izlasīja līdz galam
