Lasītāju pieredze par saviem auto

Savā laikā pilnīgi uz dullo, pēc bildītēm no privātpersonas mobile. de noskatīju sarkanu galaxy 2.3l bendzīns ar 107000 km nobraukumu un vācu tehnisko. Pēc nedēļas mašīna bija Rīgā. Protams, kā jau vāciešiem pienākas, ar melnu eļļu dzinējā un sliktām riepām, bet viss pārējais pilnīgi OK. Pati mašīna tipisks 90- to gadu vidus izstrādājums ar pabriesmīgu salona materiālu izvēli. Piemēram, krēslu un durvju apšuvuma drēbi noteikti ir palīdzējuši izvēlēties lēto poļu mēbeļu dizaineri. Nu labi, tas ir gaumes jautājums un 97. g. varbūt es domātu savādāk, bet tas, ka šī drēbe pilnīgi noteikti slikti tīrās ir neapstrīdams fakts. Nācās nopietni iepazīties ar plašo auto kosmētikas klāstu- putu airosoli, airosoli bez putām, dažādi šķidrumi u. c. Nav vērts, vislabāk tīrās ar parastajām šķidrajām ziepēm, beigās tikai kārtīgi jānosusina ar mikrošķiedras lupatiņu.
Tālāk- mazliet pozitīvāk. Salons tiešām negrab un es priekšā ieliku oriģinālos, gaišas ādas beņķus, kas viegli tīrās un izskatās glauni. Pārējie beņķi palika vecie, taču ja nepatīk viņus var izņemt laukā pa vienam un tad paliek ļoti daudz vietas bagāžai. Vispār jau šis koncepts izrādijās ļoti veiksmīgs un arī nākamaie galaxy, sharan, alahambra modeļi atšķirās tikai ar kosmētiskām izmaiņām- pamat virsbūve ir viena un vecā.
Runājot par motoriem- labākā izvēle protams ir vecais labais vw dīzelis, jo ekonomisks, taču neticu, ka tik vecam autiņam par saprātīgu naudu var tādu atrast. Optimālākais no bendzīniekiem manuprāt ir 2.3l (145ps), jo 2.0 (115ps) ir riktīgi vārgs, bet 2.8 ļoti ēdelīgs. Mana mīļākā tēma degvielas patēriņš. 2.3l motors ēd min. 8.5l (ļoti reti) braucot pa šoseju, bet caurmēra 9-10l, pilsētā 13-15l. 2.0l motora apetīte ir tāda pati. Tie ir cipari kas nav ņemti no mašīnas kompja, bet rēķinati, rakstot firmas ceļazīmes. Runājot par patēriņu pilsētā, tad tāds ir uzrādīts arī oriģinālajā grāmatā (14l) un tur nav ko brīnīties, jo mašīnas pašmasa ir ap 1700 kg. Ja nav naudiņas degvielai jāliek gāzi vai jāpērk dīzelis.
Ritošā daļa kopumā ir izturīga ja neskaita stabilizātoru atsaites un stūres stieņa galus Šīs detaļas var sanākt mainīt ļoti bieži taču tās nav dārgas un grūti nomaināmas.
Ir dzirdēts par problēmām ar automātiskajām ātrumkārbām, taču pats ar to nēesmu saskāries (man ir manuālā kārba).
Reizēm izlec pa kādam elektronikas defektam, bet tās vairāk ir vecuma un mūsu klimata vainas.
Vēl liels pluss - virsbūve ļoti izturīga pret rūsu, ja rūsē, tad vai nu autiņš sists vai gaužām nekopts.
Mīnuss - bundža ātri uzkarst un ātri atdziest. Domāju, ka pie vainas varētu būt lielais stiklojuma laukums, nevis sliktais pakojums.
Ar autiņu pats jau pārvietojos 6- to gadu. Kopumā pa Latviju nobraukti ap 120000km. Autiņam virsū stāv vēl oriģinālais sajūgs, izpūtējs, katalizātors, dzinējs nav aiztikts, divreiz mainīju visus amīšus, pa reizei visus bremžu diskus, daudz reižu stabilizātoru atsaites, divreiz stūres stieņa galus, vienreiz labo miroņgalvu. Tas lielos vilcienos arī viss. Atzīmi ieliku salīdzinot tā laika mašīnas, jo mūsdienu autiņi tomēr ir galvas tiesu pārāki. Tik veca mašīna tomēr ir baigā loterija, var paveikties var nepaveikties.
Paldies!