Sanāca tā, ka pēc 10 gadu ilgas Pontiac Grand Am, V6, 3.1l 1994 lietošanas, iznāca lētāk paņemt citu lamatu, nekā remontēt veco. Rezultātā tiku pie 300M iz pērnā gadsimta beigām (1999. g, 3.5l, V6). Pirmais iespaids- kā jau amītis. Dīvāni lieli, ērti, mīksti. Apetīte kā jau 3.5l V6, nekādi pārsteigumi. Ar gāzi auto nav piesmiets, un diez vai tiks. Par tik cik tas ir tāds svētdienas vāģis, kurā var no darba nemotora bitītes atpūsties, tad pretenziju nav. Lietas kuras ir tizlas. Lai nomainītu tuvās/tālās gaismas spuldzi, puse auto priekša jānoārda. Tas ir reāli tizli. Lai aķim tiktu klāt, ritenis jānoskrūvē. Tas nudien nav forši. Kas ir forši? forši ir braukt, kad ausi priecē kvalitatīva infinity skaņrades iekārta, un nedzird dzinēja/riepu/vēja trokšņus. japp, tas ir forši. Jaunajā 300C nav tās sajūtas.
Tamdēļ, domāju, ka par to televizora cenu, par kādu šie sedani ir pieejami patreiz, tā ir feina izvēle. Alternatīva no citu marku ražotājiem, gaužām švaka. Pārsvarā kārtīgas grabažas.... Tamdēļ lieku 9.5!
