Lasītāju pieredze par saviem auto

Kāpēc es šo transportlîdzekli nopirku - nezinu : )
Aparātam tents, kolhoza tilti, un aiz muguras - ilga veterināra karjera.
Cena - 100 Ls, attiecîgs arî tehniskais stāvoklis, kurš 1.5 gadu palikā tika novests lîdz normālam.

Kas tapa darîts: pārmetināta (praktiski visas šuves) un pastiprināta virsbûve (švelleri un kvadrātiskās caurules), nomainîtas resoras, visas gumijas, priekšējie balsti, lielākā daļa ritošās daļas gultņu, utt. utjp.

Jaunievedumi: virsbûve pacelta virs rāmja par 4 cm, noslîpēta motora galva, šnorkelis, íengurnieks, jauni aizmugurējie buferi, pilns priekšējais panelis no "Austin Maestro", apsildāmie sēdekļi no "Volvo 740", skaņas un vibroizolācija, atsaites starp kapotu un stiklu, paštaisîta krāsniņa, tahometrs u. c. sîkumi.
Plānā - paštaisîta elektro- vai hidrauliskā vinča, un, kad virsbûve sarûsēs, nogriezt sliekšņus ī paplašināt riteņu arkas.

Bûtîbā bobiks tika sagatavots tûrisma vajadzîbām. Secinājumi: laukos - sapņu auto; normālam cilvēkam iestrēgt kaut kur praktiski nav iespējams; saremontēt šamo var gandrîz vienmēr un visur, ja pie rokas ir minimāls instrumentu komplekts. Pilsētā - ļoti ērts aparāts: sēdi augstu, tālu redzi, un visi no tevis baidās : ) Bûtisks mînuss - sliktā redzamîba uz aizmuguri, un baisā motora apetîte.

Ja kādam nav kur likt savas inþeniertehniskās fantāzijas, tad bobiks ir perfekts izmēìinājumu poligons.