SM: Šogad jāpanāk Baltijas valstu vienošanās par "Rail Baltica" vilcienu iegādes stratēģiju 1

Šogad ir jāpanāk visu triju Baltijas valstu vienošanās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vilcienu iegādes stratēģiju un jāsāk iepirkuma procesu, lai 2030.gadā "Rail Baltica" līnijai būtu pieejami vilcieni, aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, jautāti par "Rail Baltica" vilcienu iegādes situāciju.

SM skaidroja, ka vienošanās ir jāpanāk šogad, ņemot vērā ekspertu prognozes par laika ietvaru visām darbībām saistībā ar ritošā sastāva iepirkumu, ražošanu un sagatavošanu ikdienas ekspluatācijai.

Ministrijā norādīja, ka pērn oktobrī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgajiem ministriem, sāka diskusijas par lēmumiem, kurus nepieciešams pieņemt ritošā sastāva iepirkumu organizēšanai.

Savukārt patlaban Briškens ir nosūtījis vēstuli Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ar aicinājumu iespējami drīz apspriest "Rail Baltica" projekta gatavību ekspluatācijai, tostarp vienojoties par vilcienu iegādes stratēģiju, infrastruktūras uzturēšanas un pārvaldības modeli, kā arī nākotnes pasažieru un kravu tirgus stratēģiju.

Provizoriski trīs Baltijas valstu ministri varētu tikties šogad 29.maijā, Tallinā.

Komentējot normatīvos regulējumus pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanai, ministrijā norādīja, ka Eiropas Savienības un nacionālais regulējums jau patlaban detalizēti regulē dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu gan uz komerciāliem jeb brīvā tirgus nosacījumiem, gan uz valsts pasūtījuma līguma pamata. Tostarp tas attiecas arī uz pārrobežu pārvadājumiem, kas Eiropas platuma sliežu tīklā ir ļoti izplatīti.

Vienlaikus SM piebilda, ka Latvija vēlētos redzēt straujāku progresu lēmumu pieņemšanā tieši Baltijas valstu starpā, kas būtu attiecīgi nostiprināmi atsevišķos starpvalstu līgumos.

Kopīga stratēģija un pieeja saistībā ar pārrobežu pārvadājumiem ļautu ātrāk un efektīvāk sagatavot "Rail Baltica" līniju ekspluatācijai, atzīmēja SM.

LETA jau vēstīja, ka trešdien, 27.martā, Briškens nosūtīja vēstuli Igaunijas klimata ministram Kristenam Mihalam un Lietuvas transporta un komunikācijas ministram Marjusam Skuodim, lai šogad 29.maijā pārrunātu "Rail Baltica" projekta gatavību ekspluatācijai, tostarp vilcienu iegādes un infrastruktūras pārvaldības jautājumus.

"Pilnvērtīga sagatavošanās ir būtiska "Rail Baltica" projektam, lai veiksmīgi sāktu dzelzceļa līnijas darbību, un tā prasa savlaicīgu nepieciešamo darbību plānošanu jau labu laiku pirms infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā," iepriekš atzīmēja Briškens.

"Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.