Latvija un Igaunija pretendēs uz Eiropas finansējumu atkrastes vēja parka "Elwind" infrastruktūras izbūvei 1

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar Igaunijas Vides Investīciju centru ir iesniegusi atkrastes vēja parka "Elwind" infrastruktūras izbūves projekta pieteikumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) programmā, aģentūrai LETA pavēstīja LIAA pārstāvji.

LIAA direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Štrovalde skaidro, ka pēc projekta apstiprināšanas LIAA sāks pētījumus optimālākajai abu valstu atkrastes vēja parku starpsavienojuma izveidošanai, elektrotīklu infrastruktūras izbūvei kā arī atkrastes vēja laukumu detalizētai izpētei.

Plānots, ka abu valstu pētījumu kopējās izmaksas pārsniegs 30 miljonus eiro, bet CEF fonds varētu segt pusi no tām. CEF projekts ir būtisks posms, lai sagatavotos atkrastes vēja parka "Elwind" būvniecības tiesību izsolei 2026.gadā, informē Štrovalde.

Projekta mērķis ir veikt Latvijas un Igaunijas aktrastes vēja parku laukumu un tiem nepieciešamās starpsavienojuma infrastruktūras izpēti, un tas tiks īstenots partnerībā ar Igaunijas Vides investīciju centru.

Paredzēts, ka projekta ieviešanas gaitā tiks veikta priekšizpēte par elektrotīkla pieslēguma punktu un starpsavienojuma tehnisko iespējamību, kā arī abu valstu atkrastes vēja laukumu gan teorētiskie, gan ģeotehniskie pētījumi, kas nodrošinās nepieciešamo informāciju atkrastes vēja parku un ar tiem saistītās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai.

Lēmumu par sagatavoto projekta pieteikumu Eiropas Klimata infrastruktūras un vides aģentūra (CINEA) pieņems līdz 2023.gada maijam.

"Elwind" atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi un tā kopīgā elektroenerģijas jauda būs līdz 1000 megavatiem (MW). Saskaņā ar veiktās priekšizpētes rezultātiem, Latvijā atkrastes vēja parks tiks izbūvēts Kurzemes piekrastē starp Liepāju un Ventspili, kur pēc veiktajiem pētījumiem ir visatbilstošākie apstākļi vēja parka attīstīšanai. Vēja turbīnas tiks izbūvētas aptuveni 15 kilometrus no krasta līnijas.

Projekts tiek attīstīts, balstoties uz Latvijā ieviesto ekosistēmu pieeju, lai veicinātu inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī piesaistītu liela apmēra investīcijas. Tas ir ilgtermiņa projekts, kurš stimulēs tādu nozaru attīstību kā viedā enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, viedie materiāli un inženiersistēmas. 

Projekta ieviešanas izmaksas būs atkarīgas no dažādiem faktoriem, kā, piemēram, prognozējamās inflācijas, materiālu pieejamības, iesaistīto pakalpojumu sniedzēju un darbu izpildītāju noslodzes. Kopējās izmaksas, kuras galvenokārt segs investors varētu sasniegt vairākus miljardus eiro, norāda LIAA pārstāvji. 

Tomēr LIAA jau šobrīd ir skaidrs, ka projekts būs rentabls, jo attīstoties tehnoloģijām vēja enerģija ir kļuvusi konkurētspējīga arī bez valstu subsīdijām. Interesi par atkrastes vēja parku attīstību izrādījuši investori no Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un citām valstīm, kurās ir uzkrāta nozīmīga pieredze šādu projektu īstenošanā.

Projekta "Elwind" laika plāns paredz, ka visi pētījumi tiks veikti un nepieciešamās būvniecības atļaujas tiks saskaņotas līdz 2026.gadam. Pēc tam plānots organizēt izsoli komersantiem, kuri vēlēsies iesaistīties projekta turpmākajā realizācijā. Kā projekta noslēguma termiņš tiek plānots 2030.gads.

LETA jau ziņoja, ka "Elwind" iecerēts, lai nākotnē stiprinātu Latvijas un Igaunijas enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700 līdz 1000 megavatu apmērā.

"Elwind" atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi, tādēļ projekta attīstības nākamajā stadijā no Latvijas puses ar to strādā LIAA, nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus. Tādā veidā tiks mazināta projekta ieviešanas ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifu patērētājiem.

Tāpat vēstīts, ka 2019.gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019.gada decembrī tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.

Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam.