Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā privātmāju īpašnieku aktivitāte saules paneļu uzstādīšanā bijusi tik pat augsta kā buma laikā 2022.gadā, aģentūru LETA informēja Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA "Baltijas elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.
Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.
Vienlaikus asociācijā norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem.
Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.
Bergholcs norāda, ka nozare bija gatava tam, ka palielināsies pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas, tomēr nebija paredzējusi tik apjomīgu pieprasījumu.
Vienlaikus Bergholcs prognozē, ka pēc maija būs vērojams pieprasījuma kritums, situācija stabilizēsies un saglabāsies pagājušās sezonas līmenī.
Asociācija norāda, ka neskatoties uz lielo saules paneļu pieprasījumu pēdējā pusgada laikā, nozare mājsaimniecībām varēja nodrošināt īsus izpildes termiņus bez būtiskām gaidīšanas rindām.
Pozitīvi faktori, kas to veicināja, bija arī iekārtu pieejamība noliktavās un ražotāju spēja tos saražot termiņā, atšķirībā no 2022.gada, kad bija vērojams izteikts produkcijas trūkums noliktavās un ražotāju piegāžu aizkavēšanās. Šogad arī laikapstākļi ziemā bija vairāk vai mazāk labvēlīgi operatīvai darbu veikšanai, norāda Bergholcs.
Savukārt baterijas saules paneļiem ļaus saražoto elektroenerģiju uzkrāt un nenodot kopējā tīklā. Dienas laikā saražoto elektroenerģiju varēs patērēt vakara un nakts stundās vai uzkrāt vēlākam laikam.
Šobrīd KEM izstrādātais regulējums paredz, ka valsts maksimālais atbalsta apmērs elektroenerģijas akumulācijas iekārtai jeb baterijām būs līdz 2500 eiro, un tas attieksies tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras vēl tikai plāno kļūt par mikroģeneratoriem.
Atbalsts segs tikai daļu no mājsaimniecības vajadzībām nepieciešamās akumulācijas ietilpības - normāli mājsaimniecībai vajadzētu akumulatorus ar 12-15 kilovatstundu (kWh) ietilpību, bet šis atbalsts vairāk atbilst akumulatoriem ar piecu līdz sešu kWh ietilpību. Līdz ar to atbalsts būs daļējs, līdzīgi kā tas ir ar saules paneļiem.
Bergholcs akcentē, ka šobrīd tirgū vidēji saules paneļu akumulatoru cenas privātmājām svārstās no 700 līdz 6000 eiro, atkarībā no ražotāja, kvalitātes un enerģijas uzkrāšanas kapacitātes.
Asociācija iesaka pievērst uzmanību arī tādam faktoram kā akumulatoru garantijas ilgums, lai neveidotos situācija, ka īsā laika posmā ir jāmaina baterijas. Optimālais akumulatoru garantijas laiks ir 10 gadi, bet tirgū ir zemas kvalitātes iekārtas, kurām garantijas laiks ir pat zem pieciem gadiem.
Līdzīgi kā ar saules paneļiem visefektīvāk būtu izvēlēties akumulatora ietilpību atbilstoši enerģijas patēriņam. Tāpat baterijas saules paneļiem var papildināt ar papildu jaudām, ja, privātmājas īpašnieks, ir nolēmis palielināt saules paneļu skaitu.
Ar šī gada 1.maiju sāks darboties neto norēķinu sistēma, kas paredz mājsaimniecībai ar saules paneļiem savstarpējos norēķinus naudas izteiksmē. Mājsaimniecību saražoto elektroenerģiju operators iepirks par tā brīža cenu, savukārt mājsaimniecības savam patēriņam iepirks elektroenerģiju no tīkla par faktiskajām tirgus cenām.
Mājsaimniecības, kuras uzstādījušas saules paneļus un šobrīd lieto neto uzskaites sistēmu, to varēs izmantot līdz 2029.gada 28.februārim. Pēc tam darbosies tikai neto norēķinu sistēma, atgādina asociācijā.