"Skulte LNG Terminal" aicina valdību neatteikties no idejas par LNG termināļa būvniecību Latvijā 4

AS "Skulte LNG Terminal" attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, aģentūru LETA informēja "Skulte LNG Terminal" pārstāvji.

Kompānijas ieskatā, ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

"Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi," norāda kompānijas pārstāvji.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji uzskata, ka otrdien, 11.aprīlī, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru kabinets, var tikt kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvju ieskatā, KEM skaidri un gaiši pasaka - Latvijas valdībā nemeklēs veidus, kā atbalstīt LNG ekosistēmas izveidi valsts interesēs, bet meklēs veidus, kā turpināt vairot Latvijas enerģētisko atkarību no kaimiņvalstīm. AS "Latvenergo" jau ir sniedzis līgumiskas garantijas Klaipēdas LNG terminālim Lietuvā par tā izmantošanu 10 gadus, bet tagad Latvijas valdība uzdevusi KEM meklēt veidus, kā veicināt Paldisku termināļa tapšanu Igaunijā.

Kompānijā atzīmē, ka "Skulte LNG Terminal" nav saprotams, kāpēc Latvijas valdība un KEM tik ļoti nevēlas izmantot Latvijas dabisko konkurences priekšrocību un atbalstīt ražojošas un eksportējošas nozares izveidi, kāpēc atsakās no iespējas kļūt par Baltijas un visa reģiona gāzes apgādes centru.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve kopā ar LNG infrastruktūru Skultē būtu risinājums enerģētiskās neatkarības iegūšanai un arī ļautu Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam, un veicināt premjera piesaukto ekonomikas transformāciju. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu Latvijai nodrošinātu iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai, kā arī sekmēt Latvijas kā gāzes tirdzniecības centra izveidi.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji arī vērš uzmanību uz KEM paziņojumā minēto, ka Ministru kabinets izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu. Balstoties uz KEM visaptverošu analīzi un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās intereses, Ministru kabinets ir uzdevis KEM sākt darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu.

Pēc "Skulte LNG Terminal" pārstāvju paustā, nav skaidrs, kur ir pieejama šī "visaptverošā analīze", ja tā nav bijusi publiski pieejama līdz šim, un kā tieši izzinātas Latvijas iedzīvotāju intereses atbalstīt termināļa būvniecību Igaunijā. Turklāt, lai saņemtu īpašus nosacījumus Paldisku termināļa izmantošanā un Igaunijas valdība tiem piekristu, Ministru kabinetam ir vai būs jāsniedz kādi ticami solījumi. Tāpat kompānijas pārstāvjiem nav skaidrs, kas ir šie plānotie solījumi, ko Latvija ir gatava garantēt Igaunijai, bet nav gatava sniegt attīstītājiem Latvijā un kāpēc.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka Paldisku LNG terminālim ir nepieciešams līdzvērtīgs kuģis kā Inko terminālī Somijā, kam nomas maksa ir 60 miljoni eiro gadā. Jebkāda dalība Paldisku terminālī Latvijas patērētājiem izmaksās ļoti dārgi, jo izmaksas būs jādala tikai uz Latvijas un Igaunijas patērētājiem un Latvijai būs jāsedz izmaksu lielākā daļa, jo Latvijas patēriņš ir aptuveni 2,5 reizes lielāks nekā Igaunijas. Tajā pašā laikā Skulte LNG termināla izbūves izmaksas būs 150 miljoni eiro.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, KEM paziņojumā teikts, "lai veiktu padziļinātu izpēti par Skultes LNG termināļa nepieciešamību un kopējām reģiona dabasgāzes nozares attīstības tendencēm, KEM ir strādājusi ar nozares ekspertiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm. Pēc iegūtās informācijas, tika secināts, ka šajā brīdī nevieni no iesniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem nav vērtējami kā komercspējīgi vai operatīvi īstenojami, kā arī šāda termināļa izbūve nav iespējama bez būtiskām priekšrocībām un garantijām no valsts puses".

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji uzsver, ka valdība nav nekādā veidā strādājusi ar kompāniju kā potenciālo investoru, tāpēc "Skulte LNG Terminal" gadījumā tas neatbilst patiesībai. Valdība un KEM nav atsaukusies uz vairākkārtējiem aicinājumiem tikties, kas, "Skulte LNG Terminal" pārstāvju ieskatā, neliecina par labu pārvaldību.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka KEM paziņojumā teikts, "lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm, KEM, izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secina, ka ar esošā patēriņa līmenī reģionā papildus jau esošajiem termināļiem Lietuvā un Somijā un rezerves piestātni Igaunijā, nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli".

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka klimata mērķu arguments šajā kontekstā ir demagoģisks. Gāzes patēriņš Latvijā nesamazināsies no tā, ir vai nav Latvijā LNG terminālis. Tas saruks, kad Latvijas elektrības ražošanas metodoloģija mainīsies par labu atjaunojamai  enerģētikai. 

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji min, ka tuvākajos gados, jo īpaši atslēdzoties no BRELL loka, Latvija būs atkarīga no dabasgāzes, kas tiek izmantota elektroenerģijas un siltuma ražošanas TEC. Vēsturiski Latvija ir lielākais gāzes patērētājs Baltijā, tāpēc "Skulte LNG Terminal" pārstāvjiem nav skaidrs, kāpēc KEM ieskatā Latvijai jāgarantē un jāpadara Igaunijas terminālis "komerciāli pietiekamāks", bet ne Latvijā paredzētais.

Jau ziņots, ka valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes LNG termināļa attīstītājiem.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka šīs terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Tāpat Čudars uzsvēra, ka KEM ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Otrdien, 11.aprīlī, Ministru kabinets izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu.

Diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021.gada nogalē, kā arī 2022.gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā būtiski ir mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts - 2022.gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022.gada nogalē darbu uzsāka Inkoo terminālis Somijā, un 2022.gada laikā tika izbūvēta potenciāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos, Igaunijā. KEM uzsver, ka ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu, Latvijai tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība.

Šobrīd Ministru kabinets ir devis uzdevumu KEM, sadarbībā ar atbildīgo Igaunijas valsts pārvaldes iestādi, sākt darbu pie iespējamo nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināla izmantošanai, ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošuma Latvijā. Paldiski termināls kopš 2023.gada marta ir pilnībā pārgājis Igaunijas valsts īpašumā.

Tāpat vēstīts, ka 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču valdība februāra beigās noraidīja investora piedāvātos sadarbības nosacījumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš LTV pauda, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG termināls.

Kariņš skaidroja, ka iespējamā investora piedāvājumu valdība noraidījusi tāpēc, ka tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

KEM tika uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tostarp izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu.