Pirms dažiem gadu desmitiem Eiropas Savienība izvirzīja mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Šajā laikā ir noteikti vairāki auto drošības standarti, kas palīdzējuši glābt tūkstošiem satiksmes dalībnieku dzīvību.
Protams, auto vadīšanā cilvēkam joprojām ir galvenā loma, un autovadītājs uzņemas atbildību par savu rīcību. Tomēr ražotāji dažādos segmentos, sākot ar kompakto Citroën C4 un beidzot ar Mercedes-Benz S klases luksusa limuzīnu, ievieš tehnoloģijas, kas mazina sadursmes iespējamību ar gājējiem un velosipēdistiem, novērš nejaušu novirzīšanos no joslas un ļauj izvairīties no nelielām sadursmēm ar citām mašīnām. Turklāt asistenti ir noderīgi ne tikai pilsētās, kur ātrums nav liels, bet arī uz lauku ceļiem un garākos braucienos pa šoseju, kur autovadītāju var gaidīt visdažādākie apstākļi.
Ceļa zīmju atpazīšanas sistēma palīdz ne tikai pilsētā
Lielākajai daļai mūsdienu auto jau standarta aprīkojumā ir ceļa zīmju atpazīšanas sistēma, taču šī asistenta tehnoloģijas mēdz atšķirties. Dažas izmanto navigācijas karšu datus, bet modernākās – priekšējo videokameru. Vējstikla augšpusē uzstādītā videokamera pastāvīgi uzrauga skatu mašīnas priekšā un fiksē katru ceļa zīmi. Tiklīdz tiek atpazīta zīme, kas nosaka kādu ierobežojumu, instrumentu panelī parādās attiecīgs ziņojums. Ja tobrīd ir ieslēgta kruīza kontrole, parādās piedāvājums automātiski pielāgot ātrumu atbilstoši zīmes prasībām.
“Autovadītāji mēdz būt aizmāršīgi, taču elektriskais asistents atsvaidzina vērību. Agrāk GPS sistēma kalpoja tikai kā palīgs, lai nokļūtu galapunktā, taču šodien mašīnās uzstādītās tehnoloģijas mūs arī informē, kā braukt drošāk un pat efektīvāk,” stāsta Delfi Auto redaktors Raimonds Zandovskis.
Kravu pārvadātājiem izstrādāta piekabes stabilitātes kontrole
Tāli un ilgi braucieni parasti asociējas ar atvaļinājumu vai aktīvu atpūtu. Šādos gadījumos bagāžnieku ātri vien piepilda ģimenes mantas un ar piekabes āķi uz vēlamo vietu var aizvest arī laivu, vairākus motociklus vai pat kemperi. Mūsdienīgiem auto, kas aprīkoti ar piekabes āķi, ir pieejama arī piekabes stabilitātes kontroles sistēma. Agrāk šī tehnoloģija tika uzstādīta pikapos ar lielu vilktspēju, kā arī komercauto, kas paredzēti lielām kravām. Tagad šāda sistēma ir pieejama arī daudz kompaktākās mašīnās, kam nav tieša sakara ar kravas pārvadāšanu, piemēram, Citroën C4.
Franču modelī uzstādītās tehnoloģijas darbojas kopā ar elektronisko stabilitātes sistēmu. Drošas braukšanas panākšanai tiek izmantoti sensori, kas uzrauga, vai piekabe saglabā precīzu trajektoriju. Ja tā sāk svaidīties no vienas puses uz otru, sistēma automātiski aktivizē bremzes, lai atgūtu stabilitāti.
Nogurumam nē – automātiskā ātruma un attāluma kontrole
Kaut arī lielāks ātrums uz šosejas ļauj daudz īsākā laikā pārvarēt garākus attālumus, ilga braukšana šādā režīmā nogurdina vadītāju tikpat daudz kā manevrēšana pilsētā. Lai garākā ceļā autovadītājam būtu vieglāk, vairāk nekā pirms divām desmitgadēm ražotāji augstākās klases modeļos sāka uzstādīt automātiskās ātruma un distances kontroles sistēmas, kas daļēji pārņem auto vadību. Protams, vadītājs joprojām te ir galvenais, taču šādas tehnoloģijas pašas uztur gan drošu attālumu no citiem satiksmes dalībniekiem, gan nemainīgu noteikto ātrumu, bet nepieciešamības gadījumā to samazina.
Mūsdienās par ierastu palīgu kļuvusi Stop&Go funkcija, kas arvien plašāk tiek ieviesta arī zemākas cenas segmentos. Agrāk šo tehnoloģiju izmantoja modeļos, kas maksāja vismaz 40 000 eiro, bet šodien to var atrast arī Citroën C4 un Peugeot 308 hečbekos, kas pieejami jau krietni zem 25 000 eiro atzīmes, kā arī Volkswagen ID.3 elektroauto, kas maksā no 33 00 eiro.
Šī sistēma ir noderīga ne tikai pilsētas iedzīvotājiem. Gadījumā, ja uz šosejas izveidojas sastrēgums, mašīna ar aktivizētu automātisko kruīza kontroli pati sabremzēsies, bet pēc dažām sekundēm atsāks kustību un sekos priekšā braucošajam transportlīdzeklim. Viss, kas jādara vadītājam, – jātur stūre un jāseko informācijai instrumentu panelī.
Delfi Auto redaktors Raimonds Zandovskis neslēpj, ka automātisko kruīza kontroli viņš bieži izmanto, kad izbrauc no pilsētas. “Es to bieži ieslēdzu uz šosejas neatkarīgi no tā, vai auto aprīkots ar tradicionālo kruīza kontroli vai automātisko. Sākotnēji var būt zināma neticība sistēmai, kas pati regulē ātrumu, bet ar laiku pie tā pierod,” viņš saka.
Brīdinājums par nogurumu – laiks apstāties un atpūsties
Viena no jaunākajām tehnoloģijām, kas noder garākos braucienos, ir autovadītāja modrības uzraudzības sistēma. Tā tika ieviesta, lai palīdzētu izvairīties no nepatikšanām atpūtas un miega trūkuma dēļ. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem ar nogurumu ir saistīti aptuveni 20% visu ceļa negadījumu.
Modrības asistents fiksē, kā šoferis vada mašīnu. Ja sistēma konstatē atkārtotu novirzi no trajektorijas, tā brīdina par nogurumu. Bet tas savukārt nozīmē, ka vajadzētu apstāties un izlocīt kājas. Nereti autovadītāji domā, ka viņiem pietiks spēka nobraukt atlikušo ceļa gabalu un laiku atpūtai nevelta. Taču, kā uzsver Raimonds Zandovskis, – cilvēki mēdz pārvērtēt sava organisma spējas. “Protams, modrības asistents diez vai jums liks apstāties uzreiz, tomēr tas liks aizdomāties par to, kā jūtaties un vai nav laiks nelielai pauzei. Tāpēc šāds atgādinājums ir ļoti vērtīgs,” saka Raimonds.
Piemēram, Citroën modrības asistents ir līdzvērtīgs divām papildu sistēmām. Tas aktivizējas, ja auto ilgāk par divām stundām brauc ātrāk nekā 60 km/h. Šajā brīdī instrumentu panelī parādās ieteikums paņemt nelielu pārtraukumu.
Automātiskā lukturu sistēma palīdz drošāk braukt naktī
Pēdējās divās desmitgadēs auto apgaismojuma tehnoloģiju jomā panāktais progress vislabāk redzams reālajā dzīvē. Gaismas diodes jeb LED matricas lukturi izgaismo vairākas reizes lielāku ceļa daļu nekā halogēna analogi, un to efektivitāte padara braukšanu daudz drošāku pat ekstremālos laika apstākļos.
Mūsdienīgu auto vadītājiem diennakts tumšajā laikā ieteicams izmantot automātisko gaismu asistentu. Tehnoloģijas pamatā ir videokamera, kas iemontēta atpakaļskata spoguļa korpusā un fiksē gaismas no pretējā virzienā un priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem. Tiklīdz rodas risks apžilbināt citu šoferi, sistēma automātiski pārslēdz LED lukturus no tālajām gaismām uz tuvajām. Savukārt, kad tuvumā citu auto gaismu vairs nav, sistēma aktivizē tālos starus. Tās ir ērtības, kas vadītājam ļauj aizmirst par lukturu pārslēgšanu un justies mierīgāk, jo vairs negadīsies netīšām apžilbināt citus satiksmes dalībniekus.
