Ģenerators par 200 vai 10 000 eiro – kurš vajadzīgs mājai? 11

Kad māja paliek bez elektrības – kā izvēlēties ģeneratoru?

Pēc vētrām un ilgstošiem elektrības pārrāvumiem interese par ģeneratoriem pieaug, taču ar iekārtas iegādi vien nepietiek. Lai tā palīdzētu brīdī, kad pazūd elektrība, jāizvēlas mājsaimniecībai atbilstoša jauda, jāparūpējas par regulāru apkopi un drošu pieslēgumu. Lielākajai daļai privātmāju būtiskāko ierīču darbināšanai var pietikt ar 3–6 kW vienfāzes ģeneratoru, taču mājokļiem ar siltumsūkni, elektrisko apkuri vai dziļurbuma sūkni vajadzības jāaprēķina individuāli, skaidro “Inter Cars Latvija” servisa iekārtu segmenta vadītājs Ints Purmalis.

“Cilvēki par rezerves elektrības padevi arvien biežāk domā arī privātmājās pilsētu tuvumā, ne tikai lauku īpašumos. Nereti šī doma rodas, kad piedzīvota elektrības pazušana un kļūst skaidrs, cik daudz ikdienas ierīču ir no tās atkarīgas,” stāsta I. Purmalis.

Par ko maksā pircējs?

Mājsaimniecībās biežāk izvēlas benzīna ģeneratorus, kas ir salīdzinoši pieejami un piemēroti neregulārai lietošanai. Dīzeļa modeļi vairāk paredzēti lielākām slodzēm un ilgstošai darbībai. Atsevišķi pieejami arī invertora tehnoloģijas ģeneratori, kas nodrošina stabilāku spriegumu un frekvenci un tādēļ ir īpaši piemēroti jutīgas elektronikas darbināšanai, tostarp datoriem un televizoriem.

Vienkāršāko benzīna ģeneratoru cena sākas aptuveni no 200 līdz 600 eiro, bet profesionāli modeļi ar jaudu virs 15 kW, skaņu slāpējošu korpusu un automātisku iedarbināšanu elektrības pārrāvuma gadījumā var maksāt 10 000 eiro un vairāk. Cena atspoguļo ne tikai jaudu. Dārgāki modeļi parasti spēj darboties ilgāk bez pārtraukuma, tiem ir kvalitatīvāks dzinējs un alternators, precīzāka sprieguma regulēšana, zemāks trokšņa līmenis un plašākas vadības un aizsardzības funkcijas.

“Pirms skatīties uz cenu, jāatbild uz praktisku jautājumu – kurām ierīcēm elektrība būs vajadzīga tad, kad tās nebūs? Avārijas situācijā parasti nav nepieciešams vienlaikus iedarbināt visas elektroierīces,” uzsver eksperts.

Jauda jāaprēķina arī ierīču iedarbināšanai

Ar 3–6 kW vienfāzes ģeneratoru daudzās privātmājās var nodrošināt apkures katla un cirkulācijas sūkņa darbību, ledusskapi, saldētavu, daļu apgaismojuma, interneta rūteri un nelielu ierīču uzlādi. Taču, kā norāda eksperts, izvēli nevar balstīt tikai uz to. Ūdens sūknim, ledusskapja kompresoram un citām ierīcēm iedarbināšanas brīdī var būt vajadzīga vairākas reizes lielāka jauda nekā to parastās darbības laikā.

Tāpēc jāņem vērā gan ģeneratora nominālā un maksimālā jauda, gan tas, kuras ierīces darbosies vienlaikus. I. Purmalis iesaka paredzēt vismaz 20–30% jaudas rezervi. Jāpārbauda arī, vai nepieciešams vienfāzes vai trīsfāžu izvads, cik ilgi ģenerators strādā ar vienu degvielas uzpildi, cik tas ir skaļš un vai ir pieejams serviss un rezerves daļas. Ja mājā ir siltumsūknis, elektriskā apkure vai citas jaudīgas iekārtas, var būt vajadzīgs 8–15 kW vai vēl jaudīgāks risinājums.

Jutīgai elektronikai svarīga ir ne tikai sprieguma stabilitāte, bet arī frekvence un izejas signāla kvalitāte. Eksperts norāda, ka, izvēloties ģeneratoru, vērts pievērst uzmanību invertora tehnoloģijai vai automātiskai sprieguma regulēšanai jeb AVR. Savukārt papildu aizsardzību un īslaicīgu rezerves barošanu atsevišķām ierīcēm var nodrošināt atbilstoši izvēlēts UPS jeb nepārtrauktās barošanas avots.

Ģeneratoram jābūt gatavam pirms pazūd elektrība

Viena no biežākajām problēmām atklājas tikai tad, kad ģenerators steidzami vajadzīgs, proti, pēc vairāku gadu dīkstāves tas neiedarbojas. Iemesls var būt novecojusi degviela, aizsērējusi degvielas sistēma, izlādējies startera akumulators vai neveikta eļļas maiņa. Lai par iekārtas stāvokli nebūtu jāuzzina krīzes brīdī, to ieteicams iedarbināt vismaz reizi dažos mēnešos un apkopt saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

“Ģeneratoru nedrīkst vienkārši pieslēgt mājas elektroinstalācijai ar improvizētu kabeli. Nepareizs pieslēgums var padot elektrību atpakaļ ārējā tīklā un apdraudēt cilvēkus, kuri tajā strādā. Ja paredzēts apgādāt mājas elektrotīklu, pieslēguma risinājums jāierīko kvalificētam elektriķim,” brīdina I. Purmalis.

Ģeneratoru nedrīkst darbināt mājā, garāžā, pagrabā vai citā slēgtā vai daļēji slēgtā telpā arī tad, ja ir atvērtas durvis vai logi. Portatīvais ģenerators jānovieto ārā, atbilstoši ražotāja norādījumiem un iespējami tālu no durvīm, logiem un ventilācijas atverēm, lai izplūdes gāzes nenonāktu telpās. Tās satur tvana gāzi, kuru nevar saost, bet kura var izraisīt smagu saindēšanos.