Vairāku darbību veikšana paralēli jeb “multitaskings” ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – diemžēl arī autovadītājiem. Taču šķietami nekaitīgie ikdienas ieradumi var būtiski apdraudēt savu un citu drošību ceļu satiksmē.
Automašīnas nomas un pilna servisa līzinga pakalpojumu sniedzējs "Avis" apkopojis autovadītāju biežākos paradumus, kurus nevajadzētu piekopt auto vadīšanas laikā.
Karsto dzērienu malkošana
Ir sācies gada aukstais laiks, un arvien biežāk gribas sasildīties ar siltu tēju vai kafiju. Karsto dzērienu baudīšana braukšanas laikā ir bīstama – straujas bremzēšanas gadījumā dzēriens var izlīt uz apģērba vai ādas, radot applaucēšanās risku. Tāpat dzēriena krūzes turēšana ierobežo spējas ātri reaģēt un veikt pilnvērtīgus manevrus ar stūri. Visdrošāk būs malkot dzērienus pirms vai pēc brauciena.
Maltītes ieturēšana
24% Latvijas iedzīvotāju auto vadīšanas laikā mēdz ēst[1], lai arī maltīšu ieturēšana pie stūres ir ne tikai sarežģīta, bet arī bīstama. Tā vietā, lai koncentrētos uz ceļu, autovadītājs mēģina nenosmērēt automašīnas salonu vai sevi. Turklāt arī ēdiena turēšana vienā rokā samazina manevrēšanas iespējas. Ja plānots garāks brauciens, vislabāk ir ieplānot apstāšanās pauzes, kuru laikā paēst un pie reizes arī izkustēties.
Viedtālruņa savienošana ar automašīnu brauciena laikā
Viedtālruņa un automašīnas savienošanas metode ir atkarīga no tās konfigurācijas un aprīkojuma, taču gan savienošana, gan navigācijas ieslēgšana, gan mūzikas izvēle ir jāveic pirms brauciena uzsākšanas. Pat “nevainīga” dziesmas pārslēgšana var izraisīt bīstamu situāciju uz ceļa, nemaz nerunājot par ilgstošu iestatījumu regulēšanu.
“Vecākiem auto modeļiem autovadītāji nereti izmanto “Aux” kabeli, kas nozīmē, ka par viedtālruņa pieslēgšanu automašīnas audio sistēmai jāparūpējas pirms brauciena. Savukārt modernie auto automātiski savienojas ar telefonu pēc automobiļa iedarbināšanas. Jāatceras, ka, mainot, piemēram, nomas automašīnas, savienojums jāizveido no jauna,” atgādina “Avis” līzinga departamenta vadītāja Daina Kantāne.
Dalība tiešsaistes sapulcēs
Pat ja dalībai tiešsaistes sapulcēs tiek izmantota brīvroku sistēma, šādas sarunas novērš autovadītāja uzmanību no ceļa. Ik pa laikam nākas ieskatīties kamerā, koncentrēties uz savu un citu sakāmo, iespējams, pat izjust stresu. Lai arī sākotnēji šķiet, ka šis ir lielisks veids, kā ietaupīt laiku, patiesībā ieradums apvienot braukšanu ar darbu ir riskants. Ja braukšanas laikā ieplānota sapulce, vajadzētu apstāties tuvākajā iespējamajā vietā un turpināt ceļu tikai pēc sarunas noslēguma.
Novēršanās no ceļa sarkanā luksofora signāla laikā
Sarkanā luksofora signāla laikā autovadītāji mēģina paveikt dažādas šķietami īsas un nekaitīgas darbības, piemēram, uzklāt kosmētiku, uzņemt pašbildi vai atbildēt uz īsziņu. Šādas blakus nodarbes samazina koncentrēšanos, palēnina satiksmi un rada bīstamas situācijas.
“Automašīnas vadīšana prasa nedalītu uzmanību, un gan vadītāja, gan citu ceļu satiksmes dalībnieku mērķis ir droši nokļūt galapunktā. Bīstamo ikdienas braukšanas paradumu izskaušana uzlabotu gan kopējo satiksmes drošību, gan braukšanas kultūru,” stāsta D. Kantāne.
[1] “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss”, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru Norstat. 2022. gada aprīlī veiktajā pētījumā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Nez kāpēc šajā svarīgas un inovatīvas informācijas pārbagātajā ieteikumu rakstā nekas nav teikts par nokārtošanos braukšanas laikā. Pa mazam un pa lielam. Var vai nevar?