Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka.
Lai gan mazais rezerves ritenis ir tikai puse no īstā, tas itin nemaz nav lēts - 250 eiro un pat vairāk. Tāpēc labāk to pasūtināt reizē ar automašīnu, jo tad cena ir vien 80 - 100 eiro. Ekskluzīvos un lielos automobiļos sastopama pavisam eksotiska rezerves riteņu forma - saliekamie vai izplešamie rezerves rati, kas ir daudzkārt dārgāki, turklāt izmantojami tikai vienu reizi. Par spīti ekonomijai rezerves riteņi pamazām atgriežas gan ekskluzīvu, gan pašlietojuma automašīnu bagāžniekos.
Ja automašīna nav apgādāta ar jebkāda tipa rezerves riteni, pārdurtas riepas gadījumā var glābt tikai gumijas putas. Var izmantot kā veikalos nopērkamus baloniņus, tā speciālus komplektus, kuros iekļauts arī kompresors. Komplekta cena ir ap 50 eiro, un tas ir identisks oriģinālaprīkojumam jaunā automašīnā.
Putu aerosols benzīntankā maksā teju uz pusi mazāk. Kāpēc gan izvēlēties dārgu remonta komplektu? Ar klātpielikto sūkni var piepūst arī bumbu vai matraci. Bez tam aerosolam jāiztiek ar flakonā esošo spiedienu. Kopā ar Oskaru pārbaudīsim teoriju praksē. Kā mums veicās, uzzināsiet, noskatoties visu sižetu.
Vienkārši vajadzētu (būtu itin noderīgi) ik pa laikam no sevis izspiest kaut ko tādu "sabiedrībai noderīgu".