Līdz ar sniegu divkāršojies auto tehniskās palīdzības izsaukumu skaits; eksperts sniedz padomus drošai braukšanai 4

Ziema uz Latvijas ceļiem rada paaugstinātus riskus – sniegputenis un tumšais laiks pasliktina redzamību, bet sals, atkala un sniega sanesumi samazina riepu saķeri ar ceļa segumu.

Iestājoties ziemai raksturīgajiem laikapstākļiem, ir divkāršojies apdrošināšanas sabiedrības ERGO tehniskā atbalsta izsaukumu skaits, sasniedzot 20 gadījumus dienā. Ņemot vērā pieaugošo negadījumu daudzumu, ERGO sadarbībā ar “Drošas braukšanas skolas” vadītāju Jāni Vanku atgādina par būtiskākajiem braukšanas principiem ziemā.

“Ziemas apstākļos izšķiroša nozīme ir vadītāja spējai pielāgoties situācijai uz ceļa – izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu, ievērot drošu distanci, laicīgāk rādīt pagrieziena signālus un paredzēt vairāk laika jebkuram manevram. Arī šoziem, līdzīgi kā citus gadus, sniegs un apledojums kombinācijā ar pārāk lielu ātrumu jau ir izraisījis daudz avāriju, tādēļ ir svarīgi atcerēties, ka ziemā prāts jāpārslēdz uz ziemas braukšanas režīmu, kas paredz krietni lielāku piesardzību,” saka ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Par drošas braukšanas nozīmi ziemas apstākļos liecina arī ERGO sadarbības partnera – tehniskā atbalsta dienesta “Green Wave Latvija” – apkopotie dati. Kopš Latvijā iestājušies ziemai raksturīgie laikapstākļi, ERGO klientu tehniskā atbalsta izsaukumu skaits palielinājies divas reizes. Ja iepriekš diennaktī tika saņemti vidēji 7-10 izsaukumi, patlaban to skaits sasniedz jau 13-20 gadījumus dienā. Biežākais palīdzības pieprasījumu iemesls ir drošas braukšanas principu neievērošana, kas rezultējas ceļu satiksmes negadījumos.

Joslu maiņa uz slidena ceļa

Drošas braukšanas eksperts J. Vanks atgādina, ka sliktas redzamības un slidenas braukšanas apstākļos jebkurš straujš manevrs palielina slīdēšanas risku. Tāpēc vispirms jāizvērtē, vai joslas maiņa tiešām ir nepieciešama. Ja tā tomēr jāveic, svarīgākais ir izvairīties no straujām kustībām – asiem stūres griezieniem, pēkšņas bremzēšanas vai gāzes pedāļa nospiešanas. Drošākā pieeja ir plūdena braukšana pa diagonāli, saglabājot vienmērīgu auto noslodzi. Īpaša piesardzība jāievēro aizmugures piedziņas automobiļiem, jo pārmērīga gāzes padeve var izraisīt izslīdēšanu.

Riteņu spolēšana

Ziemā nereti gadās situācijas, kad automobilis spolē uz vietas un nespēj uzsākt kustību. Tas nozīmē, ka saķere ir nepietiekama vai zem riteņiem izveidojušās iedobes jeb tā saucamās “bļodas”. Mehāniskās ātrumkārbas gadījumā var palīdzēt auto iešūpošana, pārmaiņus braucot uz priekšu un atpakaļ, lai iegūtu inerci. Ar automātisko ātruma kārbu var rīkoties tāpat, tomēr jāapzinās, ka auto var reaģēt lēnāk un šāda ātrumu maiņa nav īpaši draudzīga automašīnas mehānismiem.

Papildu saķerei iespējams arī izmantot abrazīvus materiālus – piemēram, koka zarus, smiltis vai gumijas paklājiņus. Tas gan nav ideāls risinājums, un vadītājam jārēķinās, ka paklājiņi tādā veidā var tikt sabojāti. Šie materiāli jānovieto zem abiem piedziņas riteņiem, jo pretējā gadījumā auto turpinās spolēt ar riteni, kuram ir mazāka pretestība.

Sniegā iesēdies automobilis

Iebraucot dziļākā sniegā, var gadīties, ka auto “uzsēžas uz vēdera”. Ja līdzi ir lāpsta, situāciju iespējams atrisināt salīdzinoši viegli, izrokot sniegu zem auto un izveidojot nelielu ieskrējiena joslu. Ja lāpstas nav, sniegs jācenšas iztīrīt ar rokām vai citiem pieejamiem līdzekļiem.

J. Vanks iesaka arī profilaktisku risinājumu, lai izvairītos no situācijas, kad auto pēc ilgākas stāvēšanas vairs nespēj izkļūt no dziļāka sniega – parkojoties šādā vietā, nedaudz pabraukt uz priekšu un atpakaļ, izveidojot sliedi, kas palīdzēs vieglāk izbraukt no stāvvietas. Tas ir svarīgi, jo, noparkojot automobili, tas vēl ir silts – sniegs zem tā sāk kust, izkusušais ūdens notek uz zemāko punktu zem riteņiem un, automobilim ilgstoši stāvot, sasalst, veidojot ledu. Šādā situācijā riepas var pat piesalt pie virsmas, radot ļoti nelabvēlīgus apstākļus izbraukšanai. Savukārt iepriekš izbraukta “tranšeja” palīdz izlīdzināt parkošanās vietu un nodrošina nelielu ieskrējiena joslu, kas palielina iespēju vēlāk bez lieka riska izkļūt no sniegotās stāvvietas.

Melnais ledus – neredzams, bet īpaši bīstams

Atkala jeb melnais ledus ir viens no viltīgākajiem ziemas apdraudējumiem, jo parasti to nav iespējams pamanīt vizuāli. Visbiežāk tas veidojas uz viaduktiem, pārvadiem un atklātos ceļa posmos.

Par atkalas klātbūtni var liecināt vairākas pazīmes, kuras autovadītājam ir svarīgi savlaicīgi pamanīt. Pirmkārt, uzbraucot uz melnā ledus, automobilim stūre kļūst jūtami vieglāka – samazinās tās pretestība, kas liecina par vājāku priekšējo riteņu saķeri ar ceļu. Otrkārt, ja automobilis ir aprīkots ar pretizslīdēšanas vai stabilitātes kontroles sistēmām, var sākt mirgot attiecīgie brīdinājuma signāli panelī, norādot uz slidenu ceļa posmu. Treškārt, ja rodas aizdomas par atkalu, vispirms pārliecinoties, ka tuvumā nav citu satiksmes dalībnieku, ieteicams viegli nobremzēt, lai pārbaudītu, vai auto neslīd. Konstatējot, ka brauktuve ir apledojusi, jāizvairās no straujām kustībām, pamazām jāsamazina ātrums un jāturpina braukt tik ātri, lai automašīna klausītu stūres kustībām un saglabātos laba saķere ar ceļu.

Braukšana sniegputenī

Sniegputenis būtiski apgrūtina redzamību, aizputina ceļa apzīmējumus un var radīt maldīgu priekšstatu par ceļa virzienu. Intensīvas snigšanas laikā redzamību var vēl vairāk pasliktināt sasalušas logu tīrāmās slotiņas un sniega kārta uz stikliem. Ja iespējams, šādos apstākļos braucienu labāk atlikt.

Tomēr, ja sniegputenis sākas braukšanas laikā, jāizvēlas drošs, situācijai atbilstošs ātrums, priekšroku dodot tuvajām gaismām. Tāpat svarīgi ieslēgt aizmugurējos miglas lukturus, lai citi satiksmes dalībnieki laikus pamanītu automobili, izvairīties no straujiem manevriem un, īpaši nepazīstamā apvidū, izmantot navigācijas sistēmas, kas palīdz labāk izprast ceļa virzienu.

Ziemas braukšanas mācības – iespēja iepazīt savu auto

Papildus ikdienas piesardzībai eksperts uzsver, ka autovadītājiem ir svarīgi izprast sava automobiļa uzvedību uz slidenas virsmas, jo katram auto ir savas tehniskās un vadāmības īpatnības. To vislabāk darīt pieredzējušu instruktoru vadībā. “Ziema nav pārsteigums, tai ir iespējams sagatavoties ikvienam. Praktiska braukšana drošā vidē – trasē vai laukumā, kur tas ir atļauts, ļauj saprast automašīnas saķeri, bremzēšanas iespējas un reakciju uz slīdēšanu. Tieši šī pieredze palīdz vadītājam uz ceļa rīkoties pārliecinošāk un drošāk,” uzsver J. Vanks.