Policija un robežsardze cīņai ar nelikumīgiem droniem varēs izmantot signālu slāpētājus, paredz skatīšanai Saeimas komisijās nodotie grozījumi Elektronisko sakaru likumā.
Grozījumi dos tiesības Valsts policijai un Valsts robežsardzei ārkārtas un neatliekamās situācijās, kad ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība un kritiskā un publiskā infrastruktūra, īslaicīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.
Ne Valsts policijai, ne Valsts robežsardzei patlaban nav tiesiskas iespējas bezpilota lidaparātu piespiedu nosēdināšanai, iznīcināšanai vai neitralizēšanai izmantot speciālos radiolīdzekļus jeb dronu signālu slāpētājus. Šobrīd šādas tiesības ir tikai valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Praksē Valsts policija parasti atbalstu lūdz Militārajai policijai, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu bezpilota gaisa kuģu pārvaldības jomā, lai liela mēroga publiskos pasākumos nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī operatīvās darbības pasākumu drošības nodrošināšanai, valsts un ārvalstu augstāko amatpersonu vizīšu laikā auto kolonnas pavadīšanai un citos pasākumos, lai novērstu personas apdraudošus dronu lidojumus.
Ņemot vērā, ka nereti minētie pasākumi ir ilgstoši un Valsts policija nevar patstāvīgi izmantot Militārās policijas rīcībā esošās bezpilota gaisa kuģu pretdarbības iekārtas, var tikt ietekmēta Militārās policijas savlaicīga dienesta pienākumu izpilde.
Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka bezpilota lidaparātu sistēmu tehnoloģijas pēdējos gados ļoti strauji attīstās, kas sekmē šo ierīču izmantošanu gan valsts, gan privātajā sektorā, gan arī pretlikumīgiem mērķiem.
Valsts policija ikdienā veic bezpilota lidaparātu lidojumu uzraudzību, izmantojot tehniskos līdzekļus jeb uztveršanas iekārtas, kas ļauj fiksēt to lidojumu maršrutus un tālvadības pilotu atrašanās vietu. Piemēram, laikā no 2022.gada līdz šim brīdim ir konstatēti vairāk nekā 2100 pārkāpumi, kas saistīti ar bezpilota lidaparātu izmantošanu. No tiem vairāk nekā pusi ir fiksējusi policija un apmēram 10% no pārkāpumiem ir uzskatāmi par ļoti rupjiem un publisko telpu apdraudošiem.
Identificējot bezpilota lidaparātu aizliegtā gaisa telpas zonā vai pie kritiskās infrastruktūras objektiem, parasti nav iespējams noteikt, vai lidojuma mērķis ir ļaunprātīgs, aiz neuzmanības, pilota kļūdas vai ierobežojumu nepārzināšanas dēļ. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tiesībaizsardzības iestādēm šādi lidojumi būtu uzskatāmi par apdraudošiem, norāda IeM.
Vai ta bija grūti dronos likt raidītāju, kas saprot identifikācijas pieprasījumu un atbild ar modeli, reģistrācijas numuru un pilota licences nr, no kā savukārt kontrolējošā institūcija viegli nosaka vai tas draņķis gaisā atrodas likumīgi. Ja drons neatbild uz pieprasījumu vai dati ir veci vai pat feiki - gāž to lejā, protams, ja nav luste pēc signāla atrast pilotu un iespraust tam līko. Dronus ar šķiedru nāktos bliezt uzreiz.
Īsviļņu raidītājs prasa ievērojamu jaudu. Mūsu mobilie telefoni ar mazas jaudas starojumu darbojas labi tikai tāpēc, ka bāzes stacijas netālu. Protams, to var dabūt gatavu, tikai problēma ir nevis raidītājā, kurš var arī raidīt īsus impulsus, bet uztvērējos. Ideāli būtu radīt bāzes staciju tīklu pa visu valsti, kurš klausītos dronu raidītājos, bet saproti, ka tas kaut ko maksā. Ideja , saprotams, laba, dronu uztvērēju stacijas varētu apgādāt ar mikrofoniem, kuri "klausītos, vai droni kā tādi nelido.
īsumā , raksti uz NATO vai Briseli, to vajag pacelt starptautiskā līmenī kā ES/NATO gaisa telpa kontroles elementu :-/
Kādi īsviļņu lieljaudas raidītāji? Tu tak esi stulbs galīgi. Savāc kaukt kādu huiņu no chatgpt un tēlo ekspertu.
Viens no maniem hobijiem ir elektronika, un, kaut gan tieši neesmu specializējies radioamatierismā, man ir sajēga, cik tālu izplatās radioviļņi no noteiktas jaudas raidītājiem. Mazs drons nepiebļaus visu Latviju no 200 m augstuma.
Neesmu vēl ne reizi lietojis Chatgpt, bet nevienam nav aizliegts pameklēt informāciju, kur tā ir.
Tātad, lidmašīnām ir transponderi, un te tev ir tavs lieljaudas raidītājs:
A typical modern aircraft transponder, such as an ADS-B system, transmits with a power of around 250 watts at 1090 MHz,
250W antenā ir diezgan daudz.
Viss ir daudz vienkāršāk. Dronā ir tikai GPS uztvērējs, no tā kontrolieris sūta telemetriju atpakaļ vadības pultij. kas savukārt savienota ar pilota telefonu. Un tas jau sūta identifikāciju kur vajag. DJI un virkne citu "mazo" dronu identifikācija tieši tā strādā.
Tas ir lētākais variants. Ne jau visiem droniem telefonu vajag.