LVC: Par velosipēdistu grupu drošību uz ceļiem jādomā ne mazāk, kā par gājēju drošību 10

Jo labāk gājējs vai velobraucējs ir pamanāms uz ceļa, jo drošāka ir viņa pārvietošanās pa to. Par to tiek runāts katrā drošības kampaņā, piemēram, aicinot gājējus lietot atstarotājus un atstarojošās vestes. Un velosportistu grupu pavadošajam transportam ir tieši tāda pati nozīme, kā gājēju atstarotājiem un vestēm. Tam ir jābūt savlaicīgi pamanāmam un jābrīdina pārējie satiksmes dalībnieki. Īpaši svarīgi tas ir bērnu grupu velobraucienu gadījumos.

Valsts galvenie autoceļi ir intensīvākie un ātrākie Latvijā. Mums nav autobāņu, mūsu lielākie ceļi ir galvenās nozīmes valsts autoceļi, kur maksimālais atļautais ātrums ir līdz 100 km/stundā, bet satiksmes intensitāte vietām ir lielāka par 20 000 automašīnu diennaktī. Un tieši pa galvenajiem valsts ceļiem notiek visintensīvākā tranzīta satiksme. Būt labi saredzamam uz šāda ceļa nav pārspīlējums, tā ir nepieciešamība.

Uzlabot velosipēdistu pavadošā transporta pamanāmību ir solis pretī drošībai, tas ir nepieciešams neatkarīgi no Garkalnē notikušā - lai labotu trūkumus Ceļu satiksmes noteikumos. Jāuzsver, ka autobraucēju atbildība par drošību uz autoceļiem tamdēļ nekādā gadījumā nesamazinās! Droši uz ceļa ir tad, kad par to rūpējas pilnīgi visi ceļu satiksmes dalībnieki.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) satiksmes drošības speciālisti gatavo priekšlikumus par to, kādam būtu jābūt velosportistu grupas pavadošā transporta aprīkojumam. Šāda definīcija noteikumos ir nepieciešama, lai izvairītos no dažādajiem traktējumiem un interpretācijām, un lai pavadošās automašīnas būtu patiešām pamanāmas pie jebkuriem laika apstākļiem.

Ceļu satiksmes noteikumu 225.punktā teikts, ka “Velosipēdu vadītāji treniņ nodarbību laikā vai organizētu sacensību laikā, ja tos noteiktā kārtībā pavada speciāli aprīkoti automobiļi, drīkst neievērot šo noteikumu 224.punktā, kā arī 219., 221. un 223.punktā minētās prasības, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība” - šādas ir pašlaik prasības pret transportu, kas pavada velosportistu kolonnas uz autoceļiem. Ko nozīmē “speciāli aprīkotas” nav noteikts, un katrs to var traktēt pēc savas izpratnes.

Diemžēl ceļu satiksmes negadījumu statistika joprojām liecina, ka nekas, no tā, ko uz ceļiem varam izdarīt drošības labad, nebūs par daudz. Pērn Latvijā notikuši 3728 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 212 un ievainoti 4603 cilvēki. Šā gada deviņos mēnešos uz autoceļiem jau ir bijuši 134 bojāgājušie, no tiem 51 bojāgājušais - mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, tai skaitā velosipēdisti. Salīdzinājumā ar 2013. gadu, ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits 2014. gadā bija pieaudzis par 18,4%. Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Vairāk bojāgājušo uz ceļiem ir tikai Rumānijā.