Ik gadu VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) sadarbībā ar partneriem veido sociālās drošības kampaņas, kas pievērš sabiedrības uzmanību aktuālām ceļu satiksmes drošības tēmām.
Ekspertu novērojumi, apmeklējot avāriju vietas, liecina, ka pēdējos gados aizvien vairāk autovadītāju un pasažieru izvēlas nepiesprādzēties transportlīdzeklī.
Īsi pirms kampaņas sākuma apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” veica aptauju*, kurā 38% respondentu atzina, ka konkrētās reizēs apsvērtu automašīnā nepiesprādzēties. 53% respondentu uzskata, ka cilvēki nepiesprādzējas, jo domā, ka īsa brauciena laikā nekas nenotiks. Savukārt 44% norādīja, ka cilvēki pārāk paļaujas uz savu autovadītāja pieredzi. 46% uzskata, ka viens no iemesliem ir neizveidojies ieradums automātiski piesprādzēties.
Par nepieciešamību sprādzēties, par to, kāpēc to vajadzētu darīt un kas notiek, ja nesprādzējas – par visām šīm tēmām runāja CSDD kampaņa “Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies - piesprādzējies!” Tā sākās 18. augustā ar nepiesprādzēšanās signālu, kas tika atskaņots radiostacijās un degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā, tādējādi pievēršot uzmanību šai problēmai. Uzreiz pēc tam notika kampaņas atklāšanas pasākums “Kimmel” kvartālā, kur eksperti no CSDD, Valsts Policijas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) un apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” pauda savu redzējumu attiecībā uz nepiesprādzēšanās problēmu un to, kāpēc tas var būt bīstami.
“Aptuveni 80% negadījumu transportlīdzekļi negūst tik apjomīgus bojājumus un deformācijas, lai būtiski tiktu skarts automobiļa salons un dzīvības zona transportlīdzekļa vadītājam un pasažieriem. Taču salīdzinoši nelielu transportlīdzekļu salona deformāciju gadījumos ir smagi cietušie un bojāgājušie tikai tāpēc, ka nav tikušas lietotas drošības jostas. Līdz ar to ja visi smagajos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri būtu lietojuši drošības jostas, tad 2025. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits nebūtu sasniedzis vienu simtu. Taču pērn bojā uz Latvijas ceļiem aizgāja 118 cilvēki,” uzsver CSDD smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Kampaņas laikā sociālajos tīklos un masu medijos tika pievērsta uzmanība dažādiem sprādzēšanās aspektiem – kāpēc un kā pareizi nostiprināt automašīnā esošo kravu un priekšmetus, lai tie neapdraudētu pasažierus? Kā piesprādzēt bērnus? Kā pārvadāt mājdzīvniekus, lai tie sadursmes brīdī būtu drošībā? RTU zinātnieki ir aprēķinājuši, ka nepiesprādzēta cukura paka trieciena momentā iedarbosies ar spēku, kas salīdzināms ar 16 kg smagu svaru bumbu. Savukārt nepiesprādzējies 90 kg smags vīrietis, automašīnai sadursmes brīdī pārvietojoties ar ātrumu 50 km/h, atsitas pret stiklu ar 12 000 ņūtonu lielu spēku, kas veido 14 kārtīgu pārslodzi ķermenim. Rezultāts? Labākajā gadījumā cietušais nokļūst pie TOS speciālistiem, kuri saņem cietušo visbiežāk ar galvas smadzeņu traumām un galvaskausa lūzumiem, mugurkaula un muguras smadzeņu bojājumiem, kas var radīt paliekošu invaliditāti, krūškurvja traumām – ribu lūzumiem, plaušu un sirds bojājumiem, vēdera dobuma orgānu bojājumiem ar iekšēju asiņošanu, kā arī iegurņa un ekstremitāšu lūzumi.
CSDD kampaņas atklāšanas pasākumā “Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies - piesprādzējies!” piedalījās arī deju skolotājs, horeogrāfs, deju skolas “Dzirnas” izveidotājs un vadītājs Agris Daņiļēvičs, kurš kopā ar dejotājiem atteicās dejot pēdējo deju, jo tas nozīmētu nepiesprādzēties automašīnā un avārijas gadījumā “izdejot” ārpus tās, riskējot ar smagām vai pat letālām sekām.
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
