Sastrēgumi autovadītājiem nereti rada maldīgu drošības sajūtu – satiksme kustas lēni, tāpēc šķiet, ka arī negadījumu risks ir mazāks.
Tomēr dati rāda pretējo: apdrošināšanas sabiedrībā ERGO šogad līdz septembra vidum saņemti vismaz 100 KASKO un OCTA pieteikumi par auto sadursmēm sastrēgumos. Vairumā gadījumu tās notikušas pārāk mazas distances vai autovadītāju neuzmanības dēļ, tostarp lietojot telefonu. Lielākā atlīdzība pēc avārijas sastrēgumā šogad izmaksāta 20 000 eiro apmērā.
No viena trieciena līdz ķēdes reakcijai
No visām sastrēgumos notikušajām auto sadursmēm, kas šogad pieteiktas ERGO, lielākā daļa jeb 85% ir OCTA, bet 15% – KASKO gadījumi. Avāriju skaits gadu no gada saglabājas līdzīgs, taču pakāpeniski pieaug negadījumu izmaksas. Vēl 2023. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par sastrēgumos notikušām avārijām bija 1400 eiro, bet šogad tā sasniegusi 1800 eiro apmēru, četru gadu laikā palielinoties par gandrīz 30%, ko lielā mērā veicinājis transportlīdzekļu remonta un rezerves daļu cenu pieaugums.
“Novērojam, ka avārijas sastrēgumos visbiežāk izraisa nepietiekama distance starp priekšā braucošo vai stāvošo automašīnu, neatbilstoša ātruma izvēle, kā arī uzmanības novēršana un “aizsapņošanās” telefonā, gaidot kustību. Smagākos gadījumos un pie lielāka braukšanas ātruma šādā veidā bieži vien cieš vairākas automašīnas, jo viens trieciens no aizmugures rada sadursmju ķēdi starp vairākiem priekšā braucošajiem auto,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
Tieši pēc šādas – ķēdes – sadursmes izmaksāta šogad lielākā ERGO OCTA atlīdzība par sastrēgumā notikušu negadījumu – teju 20 000 eiro. Kāds autovadītājs, laikus nenovērtējot situāciju sev priekšā un nesamazinot braukšanas ātrumu, no aizmugures ietriecās sastrēgumā stāvošā auto, kas tālāk trieciena rezultātā sadūrās ar nākamo transportlīdzekli. Tādējādi avārijā tika sabojātas trīs automašīnas, un minētā atlīdzība tika izmaksāta par trešā, priekšā stāvošā, transportlīdzekļa remontu.
ERGO dati liecina, ka vēl viens būtisks sadursmju iemesls sastrēgumos ir neuzmanīga joslu maiņa. Autovadītāji, cenšoties pārkārtoties joslā, kas kustas ātrāk, bieži vien veic manevru pārāk strauji, nepārliecinoties par drošību.
Kā braukt sastrēgumā?
Lai samazinātu sadursmju risku sastrēgumos, ERGO aicina autovadītājus ievērot vairākus drošas braukšanas principus.
· Ievēro drošu distanci. Pat lēnā satiksmē atstāj pietiekami daudz vietas līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim, lai nepieciešamības gadījumā būtu laiks nobremzēt.
· Pievērs uzmanību ceļam. Sastrēgums nav īstais brīdis, lai lasītu ziņas telefonā vai pievērstos citām viedierīcēm. Tieši brīdī, kad satiksme sāk kustēties vai priekšā braucošais negaidīti nobremzē, sekunde neuzmanības var būt izšķiroša.
· Skaties tālāk par priekšā braucošo auto. Neseko tikai tam, ko dara tieši priekšā esošais transportlīdzeklis, bet vēro satiksmes plūsmu vairākus auto uz priekšu. Tas ļaus laikus pamanīt, ja satiksme sāks palēnināties vai pavisam apstāties, un attiecīgi pielāgot savu braukšanu.
· Bremzē laikus un pakāpeniski. Tas palīdz saglabāt kontroli pār automašīnu un dod iespēju arī aizmugurē braucošajam laikus pamanīt satiksmes palēnināšanos.
· Izvairies no straujām joslu maiņām. Pirms manevra pārliecinies par situāciju blakus joslā un nepārkārtojies tikai tāpēc, lai mēģinātu ietaupīt dažas minūtes.
· Pievērs uzmanību apkārtējai satiksmei. Sastrēgumos starp automašīnām var pārvietoties motociklisti, velosipēdisti un citi satiksmes dalībnieki, kuri ir grūtāk pamanāmi.
· Izturies laipni pret citiem. Lai sastrēgumu laikā kustība virzītos ātrāk un vienmērīgāk, ievēro rāvējslēdzēja principu un joslu saplūšanas vietās ielaid citus autovadītājus. Tas ne vien samazinās kopējo sastrēguma garumu, bet arī novērsīs stresa situācijas un sadursmju risku.
Lohs nav mamuts, neizmirs 😊 Nekas, nekas...pirmais csn ir kā nevainības zaudēšana, sākumā liekas, ko es izdarīju nepareizi, tad pēc tam jau pierod un sīkas ķibeles vairs neņem galvā.