Katrā desmitajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīti gājēji, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāji: uzsāk akciju “Zini, kā palīdzēt!” 2

Arvien pieaugot gājēju, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāju skaitam, pieaug arī iespējas notikt ceļu satiksmes negadījumiem, kuros var ciest šie mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.

Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas, kā rīkoties ceļu satiksmes negadījumos un palīdzēt cietušajiem, Latvijas Automoto biedrība (LAMB) un biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) sadarbībā ar Valsts policiju uzsāk izglītojošu akciju “Zini, kā palīdzēt!”.

Pēc Valsts policijas datiem, šī gada pirmajos desmit mēnešos notikuši 15 957 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), no kuriem aptuveni 10% gadījumu iesaistīti mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji, elektroskrejriteņu vai velosipēdu vadītāji gājuši. Šajos CSNg traumas guvuši 1069 cilvēki, bet 44 gājuši bojā.

“Pēdējos gados pilsētvidē ir pieaudzis dažādu ceļu satiksmes dalībnieku – gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāju – skaits. Ja gājēji un riteņbraucēji negadījumos cieš arvien mazāk, tad nesenākie jaunpienācēji ceļu satiksmē – elektroskrejriteņu vadītāji – arvien biežāk. Dati rāda, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos negadījumu skaits ar elektroskrejriteņiem palielinājies par 240% pret pagājušo gadu, un tajos viegli cietušo skaits palielinājies par 219% pret pagājušo gadu. Turklāt, ja pagājušajā gadā smagas traumas negadījumos guva tikai viens elektroskrejriteņa vadītājs, tad šī gada pirmajos desmit mēnešos tie ir jau 13 cilvēki. Negadījumi bieži vien notiek, klātesot arī citiem sabiedrības locekļiem, tāpēc zināšanas par to, kā sniegt pirmo palīdzību, ir ļoti būtiskas,” uzsver LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

Informatīvās kampaņas “Zini, kā palīdzēt!” mērķis ir izglītot sabiedrību, sniedzot zināšanas par to, kā sniegt pirmo palīdzību mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem negadījumos.

“Nereti negadījumu liecinieki apjūk un baidās sniegt pirmo palīdzību cietušajiem, jo nezina, kā to darīt pareizi. Protams, ir situācijas, kad traumas ir tik smagas, ka palīdzēt var tikai profesionāli mediķi, tomēr bieži vien arī negadījuma liecinieks  vai garāmgājējs var veikt pirmos palīdzības soļus, tādējādi palīdzot cietušajam līdz brīdim, kad ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība,” skaidro biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Pirmās palīdzības rīcības secība nelaimes gadījuma vietā

1.     Tūlītējie pasākumi pirms palīdzības izsaukšanas.

·         Novērtē, kas apdraud cietošo vai Tevi, un vai uzsākt palīdzības sniegšanu ir droši.

·         Novērs briesmu avotus un brīdini pārējos satiksmes dalībniekus par negadījumu. Ja esi ar auto, ieslēdz auto avārijas gaismas, uzvelc atstarojošo vesti, izliec avārijas trijstūri atbilstošā attālumā.

·         Pārliecinies par cietušā veselības stāvokli – pārbaudi, vai cietušais ir pie samaņas, vai redzamas kādas lielas brūces vai traumas. Ja cietušais ir bezsamaņā, uzsāc atdzīvināšanas pasākumus. Ja cietušajam ir dzīvībai bīstama asiņošana, nekavējoties apturi to.

2.     Palīdzības izsaukšana.

·         Sauc pēc apkārtējo palīdzības, lai citi zvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Tu tikmēr vari palīdzēt cietušajam.

·         Zvani 112 (VUGD), 113 (NMPD) vai 110 (VP) un stāsti:

•                     Kur noticis nelaimes gadījums – atrašanās vietu mēģini raksturot pēc iespējas precīzāk, lai palīdzība var ātrāk nonākt pie cietušā (adrese, pilsēta);

•                     Kas ir noticis – īsi raksturo notikušā apstākļus, cietušā veselības stāvokli;

•                     Cik cietušo - Ja negadījumā ir iesaistīts vairāk kā viens cietušais, tad ir jāpasaka aptuvenais cietušo skaits, lai NMPD zinātu, cik brigādes sūtīt uz notikuma vietu.

•                     Atceries, ka pirmais sarunu vienmēr pārtrauc dispečers!

·         NMPD izsaukšanai var izmantot arī aplikāciju eVeselībasPunkts. Šī aplikācija noteiks izsaucēja atrašanās vietu un, līdz ar balss zvanu, dati būs nonākuši NMPD dispečera rīcībā, kas ietaupīs laiku precīzas atrašanās vietas noteikšanai.

3.     Cietušā aprūpe.

·         Turpini rūpēties par cietušo tik ilgi, līdz ieradīsies NMPD brigāde.

•                     Ja cietušais ir bezsamaņā, turpini iesāktos atdzīvināšanas pasākumus. Ja cietušajam ir kādas mazākas brūces vai citas veselības problēmas, iespēju robežās, izmantojot savas zināšanas un NMPD dispečera padomus,  sniedz pirmo palīdzību.

·         Centies uzturēt nepārtrauktu sarunu ar cietušo, lai pārliecinātos, ka viņš ir pie samaņas un sniedz viņam psiholoģisko atbalstu:

o   Iepazīstini ar sevi un informē par savām tālākajām darbībām;

o   Uzklausi cietušo, tas ļaus labāk saprast notikušo un šo informāciju nodot operatīvajiem dienestiem;

o   Informē cietušo par notiekošo, centies viņam pasniegt tikai reālo, pozitīvo informāciju;

o   Neko nepārmet cietušajam;

o   Centies pasargāt cietušo no ziņkārīgajiem cilvēkiem, tostarp fotografētājiem un filmētājiem;

·         Centies uzturēt cietušā ķermeņa siltumu, ja iespējams, apsedz viņu.

·         Turpini rūpēties par cietušo tik ilgi, līdz ieradīsies neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.