33% autovadītāju mēdz braukt nepiesprādzējušies 4

Aptuveni trešā daļa (33%) autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies – 27% to dara reti, 4% bieži, bet 2% regulāri, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Vēl 3% autovadītāju norāda, ka, lai gan paši vienmēr piesprādzējas, pasažieri mēdz braukt nepiesprādzējušies. 64% aptaujāto autovadītāju norāda, ka vienmēr piesprādzējas.

Salīdzinot ar pētījuma rezultātiem pērn, iespējams secināt, ka nedaudz ir samazinājies to autovadītāju skaits, kuri mēdz braukt nepiesprādzējušies – 2022. gadā bija 36% šādu šoferu. Arī šogad, līdzīgi kā pērn, saglabājusies tendence, ka vīrieši biežāk brauc nepiesprādzējušies nekā sievietes – 33% autovadītāji vīrieši norāda, ka reti brauc nepiesprādzējušies, bet sievietes tikai 19%, bieži nepiesprādzējušies brauc 5% vīriešu un 2% sieviešu, bet regulāri – 3% vīrieši un 2% sievietes. 

“Drošības jostu lietošana ir būtisks problēmjautājums – ar to nelietošanu grēko gan autovadītāji, gan pasažieri. Eiropas Savienības statistika liecina, ka lielākajā daļā valstu priekšējos sēdekļos drošības jostu lietojums ir vairāk nekā 95%, bet aizmugurējos sēdekļos tas svārstās no 70% līdz 98%, tāpēc autovadītājiem noteikti jāpievērš uzmanība ar saviem līdzbraucējiem un jāatgādina par piesprādzēšanos,” stāsta Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

“Kāpēc ir būtiski piesprādzēties? Drošības jostas samazina bojāejas vai nopietnu ievainojumu iespējamību ceļu satiksmes negadījumos, kā arī sekundārā trieciena spēku (vadītāja vai pasažieru trieciens pret priekšējo paneli, stūri u.c.), turot pasažierus sēdvietās, lai panāktu arī maksimālu gaisa drošības spilvenu efektivitāti (ja tādi ir uzstādīti). Zīmīgi arī, ka gaisa drošības spilveni spēj veikt savu funkciju un samazināt traumas tikai kopā ar drošības jostām, tādēļ ir būtiski vienmēr piesprādzēties, it īpaši, ja automašīnai ir drošības spilveni. Braucot ar ātrumu 50 km/h, sadursmes brīdī cilvēks, kurš nav piesprādzējies, virzīsies uz priekšu ar spēku, kas pielīdzināms vismaz tonnai, iztrieksies cauri priekšējam stiklam vai arī salauzīs priekšā sēdošā krēslu,” piebilst J.Vanks.

Analizējot aptaujas datus dažādās vecuma grupās, iespējams secināt, ka biežāk nepiesprādzējušies brauc jaunāki autovadītāji – vecuma grupās no 18 līdz 29 un no 30 līdz 39. Šajās vecuma grupās autovadītāji arī biežāk norāda, ka paši piesprādzējas, bet viņu pasažieri mēdz braukt nepiesprādzējušies.

Respondentu atbildes reģionālā griezumā, liecina, ka atbildi “bieži braucu nepiesprādzējies/-usies” visvairāk snieguši Vidzemes autovadītāji (7%), kam seko Latgales šoferi (5%). Savukārt, atbildi “reti braucu nepiesprādzējies/-usies” visbiežāk sniedza šoferi no Pierīgas (34%) un Vidzemes 32%).

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2023. gada janvārī piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.