Vācu autoražotājs Opel automobiļu drošībai nopietni pievērsās pirms 50 gadiem. Ja pavisam precīzi, tad 1973. gadā, kad drošības jostas kļuva par standarta elementu visā kompānijas automobiļu klāstā. Turklāt tas notika trīs gadus pirms drošības jostu uzstādīšana tika nostiprināta likumā un skaidri apliecina Opel vēlmi būt vadošajam ražotājam auto drošības jomā.
Patiesībā pirmās drošības jostas Opel automašīnās parādījās jau agrāk, kad tās varēja pasūtīt Opel Kadett, Admiral, Diplomat un citu modeļu pircēji, bet ražotājs varēja sevi stratēģiski pozicionēt kā auto drošības standartu noteicēju.
Līdz ar elektriskās Astra iznākšanu Opel koncentrēšanās uz drošību ir iegājusi jaunā fāzē. Astra Electric, piemēram, ir adaptīva drošības jostu spriegotājsistēma, kuras sensori nosaka sadursmes smagumu un pielāgo jostas pievilcējspēku optimālai aizsardzībai avārijas laikā.
"Drošības josta joprojām ir vissvarīgākais glābējs automašīnā," nepārprotami saka Pēters Šislers, Opel Pasīvās drošības sistēmu vadītājs. Lai pamatotu savu apgalvojumu, viņš atsaucas uz datiem, ka vairāk nekā puse negadījumos izdzīvojušo savu dzīvību ir parādā drošības jostu izmantošanai.
Autobraucēju sabiedrības pretošanās drošības jostām
Sākotnēji jauno dzīvību glābšanas iniciatīvu apgrūtināja sabiedrībā valdošā pretestība. Kad drošības jostas 1976. gadā kļuva par neatņemamu automašīnu aprīkojumu, liela daļa automobilistu protesta vārdā vienkārši atteicās piesprādzēties. Maldīgu priekšstatu dēļ jaunais vadītāja un pasažieru drošības elements tika uztverts kā apgrūtinājums.
Lai gan sākotnēji sabiedrība bija diezgan rezervēta attiecībā uz drošības jostu izmantošanu, to efektivitāti pierādīja vispārējā drošības situācijas uzlabošanās, proti, bija vērojams uz ceļiem bojā gājušo skaita samazinājums. Uzskatāmie fakti ātri vien apklusināja jebkādu kritiku un stingri nostiprināja drošības jostu neapstrīdamo lomu braukšanas drošībā.
Pieaugot drošības jostu nozīmei un samazinoties pretestībai, Opel turpināja savu drošības sistēmu revolūciju. 1986. gadā uzņēmums radīja pasaulē pirmo automašīnu, kam jau bāzes versijā bija augstumā regulējamas drošības jostas gan priekšējās sēdvietās, gan aizmugurē. Tā bija Opel Omega.
1991. gadā Astra F sērijas modelī debitēja drošības jostu nospriegotājs, bet tam drīz vien sekoja gaisa spilveni un aktīvās drošības sistēmas, piemēram, bremžu pretbloķēšanas sistēma un elektroniskā stabilitātes programma. Šie jauninājumi ievērojami samazināja traumu risku, vēl vairāk izceļot drošības jostu nozīmi drošības pasākumos.
No 2000. gadiem līdz mūsdienām un tālāk: inovācijas turpinās
Jaunās tūkstošgades rītausmā Opel automašīnās tika ieviesti drošības jostu pievilcējspēka ierobežotāji. Šīs specializētās sistēmas palīdzēja samazināt maksimālās slodzes sadursmju laikā, tādējādi pasažieriem nodrošinot papildu drošību un komfortu.
Vienlaikus ar šiem drošības aprīkojuma elementiem Opel ieviesa arī sabrūkošo stūres statni. Tas ir konstruēts tā, lai trieciena brīdī nedaudz saliektos un atkāptos, un apvienojumā ar drošības jostām un gaisa spilveniem samazinātu nopietnu traumu risku.
Līdz šim vismodernākā inovācija savukārt ir drošības jostu ABS jeb pretbloķēšanas sistēma. Tā ir viena no galvenajiem jaunās Opel Astra Electric drošības aprīkojuma elementiem un, līdzīgi kā bremžu ABS, elektroniski kontrolē jostu pievilcējspēku sadursmes laikā.
Progresīvāko drošības jostu izstrādē nenovērtējamu ieguldījumu deva THOR – vismodernākais sadursmju testu manekena prototips, kas apgādāts ar vairāk nekā 120 sensoriem. Izmantojot šo augsto tehnoloģiju manekenu, pētnieki iegūst ļoti precīzus datus par sadursmes ietekmi uz cilvēka ķermeni un attiecīgi var pielāgot automašīnas drošības sistēmas.
Gaidāmie izaicinājumi: autonomā braukšana
Raugoties nākotnē, Opel jau ir sācis gatavoties automatizētās braukšanas ietekmei uz automašīnas drošību, kā arī ņem vērā, ka no 2026. gada drošības prasībās tiks ņemta vērā arī vecāka gadagājuma cilvēku ķermeņa uzbūves specifika. Visvairāk tas attiecas uz kaulu struktūru un spēju absorbēt spēcīgus triecienus.
Tā kā nākotnes automašīnās pasažieri varēs sēdēt viens otram pretī vai brauciena laikā pat atlaisties, Opel inženieri apsver iespēju drošības jostas integrēt tieši sēdekļos.
Pēdējo piecu gadu desmitu laikā Opel ir bijis drošības jostu pionieris un ievērojami veicinājis auto drošību, un tas joprojām ir nelokāms attiecībā uz pasažieru drošību. Tā kā Opel strādā atbilstoši savai nākotnes stratēģijai, ir pamats uzskatīt, ka arī turpmāk zīmols nežēlos laiku un līdzekļus, lai glābtu cilvēku dzīvības.
Braukt vajag prast, lai neiekļūtu avārijās. Pat citu vainas dēļ. Siksna tas ir fufelis. Kāds policijas majors, kad to pirms vairākiem gadiem pavedu no Kūkām līdz Jēkabpilij teica, ka pēc tam kad redzēja, kā siksnu dēļ noslīkst cilvēki, pats nekad vairs nesprādzējas.