Tehnoloģiju attīstība ļauj transportlīdzekļiem braukt bez autovadītāja, bet vai tāda nākotne ir tiešām nepieciešama?
Volvo Trucks uzskata, ka transportlīdzekļu autonomizācijas nolūks ir nevis atteikties no autovadītājiem, bet gan akcentēt viņu nozīmi.
Pirmie izmēģinājumi autonomu transportlīdzekļu jomā tika veikti Japānā septiņdesmitajos gados, un pašlaik universitātes, izpētes centri un tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē īsteno dažādus projektus šajā sfērā. Transportlīdzekļi bez autovadītājiem ir veikuši tūkstošiem kilometru, un tehnoloģijas piekritēji uzskata, ka šādi transportlīdzekļi varētu paaugstināt ceļu ietilpību, mazināt sastrēgumus un, kas ir vissvarīgāk, paaugstināt satiksmes drošību, izslēdzot autovadītāja kļūdas iespēju. Tehnoloģiju piekritēji saka – ja 90% satiksmes negadījumu izraisa cilvēciskais faktors, kā liecina statistika, tad kāpēc pilnībā neatteikties no autovadītāja? Tikmēr pretinieki pauž bažas par datorizēto sistēmu nekļūdīgumu. Kurš tādā gadījumā būtu atbildīgs, ja šāds bezpilota transportlīdzeklis izraisa satiksmes negadījumu?
Automātiskajām sistēmām – sensoriem, kamerām un satiksmes radariem – var būt dažas priekšrocības salīdzinājumā ar cilvēkiem, bet Karls Jūhans Almkvists (Carl Johan Almqvist) no Volvo Trucks uzskata, ka visdrošākā pieeja būtu kombinēt automatizēto sistēmu ar 360° „redzi” un profesionālo autovadītāju zināšanas un pieredzi.
„Mēs uzticamies autovadītājiem un novērtējam to, ka cilvēka smadzenes spēju pieņemt lēmumus, kas sagādā grūtības automātiskām sistēmām,” viņš saka. „Dators nekad nenogurst, bet tas spēj darīt tikai tādas lietas, kas tam ir ieprogrammētas. Tiklīdz situācija iziet ārpus standarta scenārija, nozīme ir autovadītāja prasmēm. Autovadītāji bieži spēj vislabāk novērtēt situāciju un izvēlēties samazināt ātrumu, strauji bremzēt vai izvairīties no šķēršļa.
Tāpēc Volvo Trucks izstrādā sistēmas, kas palīdz autovadītājiem situācijās ar nepietiekamu stimulāciju, piemēram, satiksmes sastrēgumos. „Braucot lēni, uzmanība pazūd, Jūs nekoncentrējaties uz braukšanu un, ja priekšā braucošais transportlīdzeklis pēkšņi apstājas, Jūs varat tajā ietriekties,” saka Almkvists. „Šādās situācijās ir vēlams palīdzēt autovadītājam.”
Volvo vīzija, kuras ietvaros tiek kombinētas labi instruētu profesionālu autovadītāju prasmes un automātiskās sistēmas, tiek realizēta ar SARTRE (Safe Road Trains for the Environment – droši autovilcieni apkārtējai videi) projekta starpniecību. Volvo piedalās projektā ar savu izpētes un inovāciju centru Volvo Technology, un projekta ideja ir izstrādāt transportlīdzekļu sastāvu grupēšanas tehnoloģiju – tas ir, profesionāls autovadītājs vada vairāku transportlīdzekļu konvoju. Katrs no konvojā braucošajiem transportlīdzekļiem mēra priekšā esošā ātrumu, virzienu un attālumu līdz tam un attiecīgi reaģē. Transportlīdzekļi nav fiziski saistīti savā starpā un var jebkurā laikā pāriet uz neatkarīgu braukšanas režīmu. Braucot konvojā, sekojošo transportlīdzekļu autovadītāji var atbrīvoties un nodarboties ar citām lietām, kamēr konvojs virzās uz galamērķi pieredzējuša galvenā autovadītāja vadībā.
Transportlīdzekļu sastāvu grupēšanai vajadzētu sniegt vairākas priekšrocības: paaugstināt satiksmes drošību, mazinot cilvēcisko faktoru, samazināt degvielas patēriņu un līdz ar to CO2 izmešus par līdz pat 20%, mazināt ceļu noslogotību, jo transportlīdzekļi virzās tikai dažu metru attālumā cits no cita, un sniegt autovadītājiem iespēju atpūsties, strādāt vai paēst.
Šī tehnoloģija ir veiksmīgi izmēģināta ar vienu sekojošo automobili. Tomēr sabiedrības atzinības saņemšanai un normatīvo aktu piemērošanai var būt nepieciešams ilgāks laiks.
Volvo Trucks piedalās vairākos tehnoloģiju vadītos projektos, kas ir līdzīgi SARTRE, jo to iznākums un no tiem gūtie secinājumi vienmēr ir vērtīgi.
„Drošība ir viena no Volvo pamatvērtībām, un mēs veicam būtiskus ieguldījumus automatizācijas attīstībā un darām to iespējami drošākajā veidā,” saka Almkvists. „Tehnoloģijas attīstās ātri, bet mūsu mērķis ir panākt, lai tās droši darbojas kopā ar cilvēkiem. Pat ja darbu veic dators, pie stūres ir jājūtas tikpat droši, it kā brauktu Jūs pats.”
Karls Juhans Almkvists norāda, ka visticamākais attīstības scenārijs autotransporta nozarē ir aviācijas autopilota sistēmām līdzīgs risinājums. „Mūsdienās var vienkārši nospiest pogu un lidot autopilota vadībā no pacelšanās līdz galamērķim,” viņš saka. „Tomēr lidmašīnā joprojām ir pilots – pat divi.”
Pasapnot jau var, bet redzot realas situacijas uz celiem no varianta kad auto brauc ka lidmasina ar autopilotu paliks sapnu limeni. Jo laika apstakli biezi mainas pat ar paris stundu intervalu, tapat celu seguma kvalitate un medz but celu remonti. Tad vel citu autovaditaju brauksanas stils un apdzisanas maniere. Neteiksu ka biezi, bet ir gadijumi ka apdzenot prieksa noliek apdzenosas masinas aizmuguri nepieklajigi tuvu. Esmu bijis spiests strauji bremzet jo redzot 4- 5 metru prieksa piekbes durvis kaja automtiski spiez bremzu pedali. Vel uz cela ir daudz atsaldetie kuri brauc pec principa gan paspesu apdzit,ja ne apdzenamai masinai bremzes ir, ignorejot zimes un to ka ejot pret kalnu dzen uz aklo. Apdomajot visu uzskatu ka ieprogramet uz visu pagaidam ir nereali.