Lauksaimnieki šodien pie Rīgas domes izbēra vairākas tonnas Latvijā audzētu dārzeņu, protestējot pret pašvaldības organizētajiem pārtikas un mācību iestāžu ēdināšanas iepirkumiem, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā "Zemnieku saeima".
Biedrības valdes loceklis Mārtiņš Trons atzīmē, ka novembris ir patriotisma, vienotības un pateicības mēnesis, tāpēc ar šo akciju lauksaimnieki vēlas Rīgas domes deputātiem atgādināt, ka īstens patriotisms ir jāpierāda ar reāliem darbiem. Lai gan publiski politiķi deklarē, ka jārūpējas par to, lai bērni vairāk ēstu vietējo pārtiku un tiktu atbalstīti Latvijas zemnieki un ražotāji, arvien vairāk pieaug bažas, ka jau tuvākajā nākotnē skolās un bērnudārzos vēl lielāku vietu ēdināšanā varētu ieņemt produkti, kas audzēti kaimiņvalstīs un trešajās valstīs.
Tostarp "Zemnieku saeimā" min, ka Rīgas pašvaldība šogad izsludināja 26,8 miljonus eiro vērtu ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu 27 izglītības iestādēm. Iepirkuma nolikumā noteikts, ka atsevišķu produktu piegādes attālums drīkst sasniegt 300 kilometru no Rīgas robežas. Šāds rādiuss aptver plašas kaimiņvalstu teritorijas, kur Latvijas uzraugošo iestāžu iespējas pārbaudīt produktu patieso izcelsmi, kvalitāti un atbilstību ir ierobežotas. Uz vairākkārtējiem biedrības aicinājumiem iepirkumu pārtraukt Rīgas dome nav reaģējusi, tāpēc biedrība nolēmusi šādā veidā pievērst sabiedrības uzmanību pašvaldības rīkotajiem iepirkumiem. Turklāt šim iepirkumam vēl sekos iepirkums par ēdināšanu 101 izglītības iestādē.
"Rīgas dome pārtikas iepirkumu jomā Latvijas lauksaimniekiem ir izdarījusi "lāča pakalpojumu". No vienas puses, tiek solīts atbalsts vietējiem ražotājiem un kvalitatīva pārtika bērniem, bet, no otras puses, iepirkumu sistēma nenodrošina, ka Latvijas zemnieku izaudzētais patiešām nonāk skolu ēdnīcās. 300 kilometru attālums no Rīgas robežas nozīmē, ka pirmsskolas un skolas bērnu šķīvjos var nonākt gan kaimiņvalstu, gan arī trešajās valstīs audzēta un ražota pārtika," pauž Trons.
Viņš arī atzīmē, ka ir skumji to apzināties, zinot, ka vienlaikus kaimiņvalstis ir uz "desmit atslēgām aizslēguši durvis" Latvijas zemniekiem savos ēdināšanas iepirkumos, tādējādi atbalstot savējos.
Trons uzsver, ka Rīgai būtu jārāda piemērs visai valstij, nodrošinot Latvijas lauksaimniekiem reālas iespējas iesaistīties skolu ēdināšanas piegādēs.
Viņš skaidro, ka izbērtā raža simbolizē vietējo produkciju, kas nenonāk bērnu šķīvjos. Lauksaimnieku ieskatā, iepirkumos joprojām izšķiroša nozīme ir zemākajai cenai, savukārt prasības attiecībā uz pārtikas kvalitāti un izcelsmi pārāk bieži paliek tikai "uz papīra".
"Iepirkumos jāvērtē produktu svaigums, sezonalitāte, atbilstība kvalitātes prasībām un piegāžu ilgtspēja. Tikpat svarīgi ir pārbaudīt, kas patiesībā nonāk bērnu šķīvjos," norāda Trons.
Pēc viņa teiktā, vietējo ražotāju iesaisti var veicināt ar pārdomātiem, Eiropas Savienības iepirkumu principiem atbilstošiem nosacījumiem. "Rīga ar savu iepirkumu apjomu var šo situāciju mainīt. Jautājums ir, vai pašvaldībai ir griba to darīt," norāda Trons, piebilstot, ka pieprasījums rada piedāvājumu.
Biedrībā arī norāda, ka vasaras sākumā stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā un vienlaikus tika atceltas arī zaļā publiskā iepirkuma prasības, ko noteica Ministru kabineta noteikumi. "Zemnieku saeimas" vērtējumā izmaiņas likumā palielina risku, ka pārtikas kvalitātes, bioloģisko produktu un ilgtspējīgu piegāžu nozīme būs atkarīga no katra pasūtītāja izvēles. Ja galvenā uzmanība tiks pievērsta zemākajai cenai, vietējo, tostarp bioloģisko, ražotāju iespējas iesaistīties piegādēs var samazināties. Lauksaimniekiem tas nozīmētu mazāk prognozējamu pieprasījumu un grūtības plānot ieguldījumus saimniecību attīstībā.
Lai aizpildītu tiesiskā regulējuma vakuumu, Zemkopības ministrijas vadībā pašlaik top ilgtspējīgu pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu vadlīnijas, kurās būs piedāvāti konkrēti iepirkumu uzraudzības un kontroles instrumenti. Tomēr pagaidām tie būs tikai ieteikumi. Lai gan Pārtikas aprites uzraudzības likumā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt obligātas prasības, attiecīgo noteikumu pieņemšana joprojām kavējas. Kamēr saistošie noteikumi nav stājušies spēkā, pašvaldības piedāvātos kontroles mehānismus var arī neizmantot, norāda "Zemnieku saeimā".
"Lauksaimniekiem ir apnikusi muļļāšanās un gadiem ilgie solījumi par vietējo ražotāju atbalstu, kas paliek uz papīra. No Rīgas domes, valdības un Saeimas sagaidām konkrētu rīcību - pārskatāmus iepirkumu nosacījumus, reālu piegāžu kontroli un prognozējamas sadarbības iespējas," uzsver Trons, piebilstot, ja pārmaiņas nesekos, lauksaimnieki ir gatavi turpināt dažāda veida akcijas.
Viņš arī atzīmē, ja Rīgas domes deputāti tomēr nebūs gatavi pieņemt "dāvinājumu", biedrība aicina rīdziniekus bez maksas ņemt šos dārzeņus savām vajadzībām.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Tās mērķis ir atbalstīt Latvijas lauksaimniecību un dārzkopību, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas lauksaimniekiem. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku.
Protestētājus sapakot un aizsūtīt mācīties lauksaimniecību uz Poliju, vēlams kopā ar zemkopības ministru. Kad sapratīs kā izaudzēt dārzeņus labi un lēti (nevis katram vilkt deķi uz saiem 10ha, kur aug viss kas aug LV) tad lai brauc atpakaļ.