Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Zaļās Kartes dalībvalsti. Piederība šai sistēmai ļauj Latvijas iedzīvotājiem justies pasargātiem par izraisītu ceļu satiksmes negadījumu citās dalībvalstīs, jo zaudējumus cietušajiem nav jāatlīdzina no „savas kabatas”, bet tos sedz apdrošinātājs.
Šo desmit gadu laikā Latvijas apdrošinātāji par mūsu valstī reģistrētu transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem Zaļās Kartes dalībvalstīs izmaksājuši vairāk nekā 5 milj.latu. Ievērojamas summas rezervētas apdrošināšanas gadījumiem, kuri jau notikuši, bet izmaksa vēl nav veikta.Otrs būtisks ieguvums autovadītājiem ir vienota kārtība polises iegādē dodoties uz Zaļās Kartes dalībvalstīm, kuras nepieder Eiropas ekonomiskajai zonai – starptautisko OCTA var iegādāties tepat Latvijā pie mūsu apdrošinātājiem.
Par ārvalstīs izraisītu negadījumu atlīdzībās jāmaksā pat vairāki simti tūkstoši
Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: "Zaļā Karte ir starptautisks obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, kas ir derīgs visās sistēmas dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka, ja mūsu iedzīvotāji ir atbildīgi par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu kādā no šīm dalībvalstīm, tad zaudējumus cietušajiem sedz apdrošinātājs. Citādāk šie zaudējumi būtu jāsedz no savas kabatas. Tā piemēram, šobrīd vidējā zaudējumu atlīdzība, ko apdrošinātāji izmaksā par Latvijā notikušu negadījumu ir aptuveni 757 latu, bet par ārvalstīs notikušu – gandrīz trīs reizes vairāk aptuveni 2000 latu. "Ārvalstīs par vienu negadījumu atlīdzību izmaksas var sasniegt vairākus simtus tūkstošus eiro un pat vairāk nekā miljons eiro.
Vislielākā novērtētā atlīdzība par Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa izraisītu negadījumu bija Somijā 2005.gadā, kad smagi tika ievainotas četras personas. Par šo negadījumu kopējais novērtētais zaudējums sastāda ap pusotru miljonu eiro. Par 2004.gadā Lielbritānijā notikušu negadījumu, kurā cietusi gājēja, tika izmaksāti ap 200 tūkst.eiro (no kopējā novērtētā zaudējuma prasībā– ap 700 tūkst.eiro). Par 2006.gadā Itālijā notikušu negadījumu, kurā gāja bojā viena persona, kopējais novērtētais zaudējums prasībā – ap 800 tūkst.eiro.
Par Zaļās Kartes sistēmu
Latvija ir Zaļās Kartes sistēmas dalībvalsts kopš 1998. gada. Salīdzinājumam, Lietuva Zaļās Kartes sistēmai pievienojās 2004.gadā. Šobrīd starptautiskās civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā jeb Zaļās Kartes sistēmā ir apvienojušās 45 valstis. Plānots, ka nākošgad tiks uzņemta arī Krievija. Tādējādi tiks atviegloti ceļojumu un darījumu braucieni starp Krieviju un Latviju, ko šobrīd apgrūtina sarežģītā OCTA polises iegāde uz robežas. Dodoties uz Zaļās Kartes sistēmas dalībvalstīm, starptautisko apdrošināšanu var iegādāties tepat Latvijā pie apdrošinātājiem.Galvenie ieguvumi no dalības Zaļās Kartes sistēmā: pirmkārt, transportlīdzekļu īpašnieku un vadītāju aizsardzība ārvalstīs attiecībā uz trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies transportlīdzekļa vadītāja vainas dēļ izraisītajā ceļu satiksmes negadījumā; otrkārt, nav nepieciešamības transportlīdzekļu vadītājiem slēgt robežapdrošināšanas līgumu, šķērsojot to valstu robežas, kurās ir spēkā obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma; treškārt, nodrošināšana ceļu satiksmes negadījumos cietušo mantiskās intereses.
Zaudējumi ceļu satiksmes negadījumos Zaļās Kartes sistēmas dalībvalstīs tiek aprēķināti un atlīdzināti pēc attiecīgās dalībvalsts likumdošanas aktiem un noteiktajiem limitiem, kurā noticis ceļu satiksmes negadījums. Dažās Zaļās Kartes sistēmas dalībvalstīs atbildības limits ir neierobežots.
Latvijā Zaļās Kartes biroja funkcijas veic Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).
Informācijai
Latvijā iegādātas standartlīguma polises ir derīgas visās Eiropas ekonomiskās zonas valstīs (t.i., 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā), Šveices Konfederācijā, Horvātijā un Andorā. Šķērsojot šo valstu robežas ar derīgu standartlīguma polisi, nav nepieciešams papildus iegādāties ne robežapdrošināšanas, ne Zaļās Kartes polises.Zaļās Kartes ir jāiegādājas dodoties uz Zaļās Kartes sistēmas valstīm, kurās nav derīgs Latvijā iegādāts standartlīgums. Piemēram, Baltkrievija, Ukraina, Moldova u.c.
Robežlīgums (kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav EEZ valsts vai Šveices Konfederācija, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas teritorijā spēkā esošu apdrošināšanas līgumu) ir spēkā tikai EEZ valstīs un Šveices Konfederācijā.
Pārējās valstīs (t.i., valstīs, kas nav Zaļās Kartes sistēmas dalībvalstis, piem., vēl patreiz arī Krievijā), uz šo valstu robežām ir jāslēdz apdrošināšanas līgums saskaņā ar šo valstu tiesību normām.
