Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, šogad deviņos mēnešos apdrošinātāji pieņēmuši 41,2 tūkstošus lēmumus par zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Kopējā piekritušo atlīdzību prasību neto summa sastādīja 29,2 milj.latu, kas ir par 33% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā.
Vidējās atlīdzības izmaksas lielums par apdrošināšanas gadījumu pieaudzis par 30% un no 607,78 latiem pērn deviņos mēnešos šogad sasniedzis jau 792,48 latus.Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs: „Lai gan inflācija samazinās, turpina palielināties vidējā izmaksātā atlīdzība, kas sasniegusi līdz šim augstāko atzīmi - 792,48 latus. Tas saistīts ar ārstēšanās pakalpojumu sadārdzināšanos, kā arī ar transportlīdzekļu remonta izmaksu pieaugumu, ko veicināja pēdējo gadu tendence, ka ceļu satiksmē pieauga jaunu transportlīdzekļu īpatsvars, kuru remontizmaksas ir ievērojami dārgākas nekā vecākām automašīnām.”
Vislielāko daļu no kopējās zaudējumu atlīdzību summas veido transportlīdzekļiem nodarītie bojājumi un bojāeja - kopā 92%. Tad seko mantas bojājumi un ārstēšanās izdevumi.
Vislielākās atlīdzības izmaksātas par negadījumiem Itālijā
Par šogad deviņos mēnešos reģistrētajiem 1541 apdrošināšanas gadījumiem ārzemēs zaudējumu atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 4,2 milj.latus. Valstīs, kurās reģistrēts vislielākais apdrošināšanas gadījumu skaits, ir Vācija (301), Polija (231), Lietuva (215) un Igaunija (121). Vidējās atlīdzības lielums par negadījumu ārzemēs ir 2 tūkstoši latu.J.Stengrevics: „Šogad divas vislielākās izmaksātās atlīdzības ir par mūsu iedzīvotāju transportlīdzekļu izraisītajiem negadījumiem, kas notikuši Itālijā: 118 tūkst.latu un 92 tūkst.latu. Abos šajos negadījumos vainīgie ir Latvijā reģistrētas kravas automašīnas. Trešā lielākā atlīdzība ir par negadījumu, kas noticis Latvijā un kuru izraisījusi vieglā automašīna. Par šo negadījumu kopējā atlīdzība veido 70 tūkstošus latus. Jāmin, ka, ja negadījuma izraisījušā transportlīdzekļa īpašniekam nebūtu OCTA, tad šādas summas sākotnēji tiktu izmaksātas no OCTA Garantijas fonda, bet vēlāk tās īpašniekam būtu jāatlīdzina no savas kabatas.”
Apdrošinātāju darbības zaudējumi sarukuši
Salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, šogad nopelnītās prēmijas ir pieaugušas par 65%, sastādot 41,5 milj.latu. Tas ir straujākais pieaugums pēdējo gadu laikā, kas ļāvis apdrošinātājiem samazināt zaudējumus līdz 700 tūkstošiem (2007.gada deviņos mēnešos tie bija 3,66 milj.latu).J.Stengrevics: „Tas ir ļoti labs signāls, jo norāda uz OCTA nozares stabilitāti, kas ir īpaši nozīmīgs faktors, ņemot vērā šī brīža situāciju finanšu jomā pasaulē. Jācer, ka līdz gada beigām tie saruks vēl vairāk. Šobrīd zaudējumu samazināšanai ir atbilstošs laiks, jo mazinoties inflācijas rādītājiem, kas pēdējos gados bija kļuvuši nekontrolējami, apdrošinātājiem ir lielākas iespējas prognozēt varbūtējās atlīdzību izmaksas nākotnē un veikt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu finanšu rādītājus.”
Uz šī gada 1.oktobri OCTA polises bija 728,6 tūkst. transportlīdzekļu, no kuriem 554,4 tūkst. bija vieglās automašīnas, 65,7 tūkst. kravas automobiļi, 10 tūkst. motociklu un pārējie – autobusi, tramvaji, trolejbusi, traktori, automobiļu un traktoru piekabes. Saglabājas tendence, ka apdrošināto transportlīdzekļu ir vairāk nekā to transportlīdzekļu, kuriem veikta ikgadējā tehniskā apskate.
Tik ticami par tiem zaudējumiem :D