Par Latvijas ekonomisko izrāvienu līdz šim sabiedrība uzzināja no dažādiem makroekonomikas apskatiem, kuros atspoguļota gan IKP izaugsme, gan bezdarba samazināšanās, gan citi skaitļi, kas iedzīvotājiem šobrīd vēl jūtamu ieguvumu nesniedz, toties dod pārliecību par dzīves kvalitātes uzlabojumu nākotnē.
Attīstībai turpinoties, sabiedrība drīzumā savos makos sajutīs Latvijas kā Eiropas Savienībā visstraujāk augošās ekonomikas panākumus, jo valdība plāno palielināt minimālo algu, neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem. Svarīgi būtu, lai arī motociklisti un autovadītāji praktiski sajustu ekonomisko izaugsmi, jo algas pieaugums ir iespējams, pateicoties nodokļu apjoma palielinājumam, bet aktīvākie nodokļu maksātāji ir tieši auto un moto braucēji.
Autoklubs LAMB uzskata, ka šobrīd aktuāls uzdevums ir veicināt iedzīvotāju mobilitāti, it īpaši lauku novados, kur nokļūšanai no mājām uz darbu arvien plašāk varētu izmantot motociklus, mopēdus un skuterus. Tiesībsarga un Latvijas Motoklubu asociācijas iniciatīvai samazināt nodokļu apjomu motociklistiem ir pareizais solis, veicinot iedzīvotāju mobilitāti. Kādēļ motociklistam un mopēdistam jāmaksā nodoklis, piemēram, par decembri vai janvāri, kad ceļi ir sniegoti, laiks ir auksts un dzelzs rumaks garāžā gaida savas sezonas sākumu pavasarī? Savukārt atruna par iespēju noņemt motociklu no uzskaites un pēc tam atkal reģistrēt rosina lieku birokrātiju.
Jāuzsver, ka fiskālais ieguvums no motociklistu nodokļu maksājumiem nav būtisks, salīdzinot ar citiem finansējuma avotiem, katrā ziņā par šiem līdzekļiem ceļus salabot nav iespējams, diez vai pietiks vienas Salu tilta joslas remontam. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem tehniskā kārtībā esoši motocikli sastāda 8% salīdzinājumā ar vieglo automašīnu apjomu, bet ja vieglajiem pieskaitām kravas automašīnas un autobusus, moču procentuālais apjoms kļūst pavisam mazs. Lielāks ieguvums būtu, ja Satiksmes ministrijas plānoto 20% vietā 2014. gadā Finanšu ministrija ceļiem novirzītu 80% no degvielas akcīzes nodokļa, kā tas ir Lietuvā. Naudas izteiksmē tie būtu vairāk nekā 200 miljoni latu, kas vēl nav pietiekami, bet jau būtu nopietns pieteikums vēlmei apturēt ceļu sabrukšanu un uzsākt vēsturisko Latvijas ceļu atjaunošanas laika posmu.
Salīdzinot trīs Baltijas valstis, tieši Latvijas autovadītājs un motociklists ir visneizdevīgākajā situācijā. Šobrīd izdevumi, lai ar tikko nopirktu auto drīkstētu braukt Latvijā, septiņpadsmit reizes pārsniedz izdevumus Igaunijā un trīs reizes Lietuvā. Kaimiņos nav jāmaksā par pirmo reģistrāciju un nav dabas resursu nodokļa, kura ietekme uz vides tīrību līdz šim ir miglā tīta. Turklāt Lietuvā tehniskā apskate ir reizi divos gados, kas arī atstāj iespaidu uz izdevumiem par auto. Salīdzinot izdevumus pirmo trīs gadu laikā, Latvijas autovadītājs samaksā 757 euro, igaunis 195 euro, bet lietuvietis tikai 42 euro. Minētā nevienlīdzība nav tikai kārtējais skaitļu salīdzinājums, tā mazina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopējā Baltijas tirgū, jo mūsu uzņēmējiem ir lielāki izdevumi.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
