18. aprīlī notika Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēde, kurā tika prezentēts jaunais fotoradaru ieviešanas plāns. Piecu gadu laikā paredzēts izvietot kopumā simts stacionāros fotoradarus, kurus varētu iegādāties par CSDD līdzekļiem un tie būtu direkcijas atbildībā.
Tātad šobrīd uzsvars ir likts uz stacionārajām iekārtām, kurām būtu jāatrodas ceļu satiksmei bīstamos ceļu posmos un krustojumos, kas novērstu autovadītāju kritiku par nepamatotu un neefektīvu fotoradaru izmantošanu. Ja atceramies, tad iepriekšējā sāgā viens no pārmetumiem bija naudas „slaukšana” no autovadītājiem, uzstādot pārvietojamo tehniku no satiksmes drošības viedokļa nesvarīgās vietās, pie tam vēl noslēpjot to aiz kādas izkārtnes vai staba. Tādējādi, ieviešot jauno plānu, varbūt kādreiz sagaidīsim saulaino dienu, kad fotoradari nebūs „nopelnījuši” nevienu latu, jo autovadītāji precīzi ievēros ātruma ierobežojumus.
Autoklubs LAMB jau 4. aprīlī aicināja ieviest pasaulē labi pazīstamo praksi, kur apmaksājot sodu pirmo desmit dienu laikā, jāšķiras tikai no puses sodanaudas. CSDP sēdē šādu priekšlikumu prezentēja Tieslietu ministrija, plānojot to iestrādāt administratīvo sodu piemērošanas kārtībā. Šīs izmaiņas praksē ieviestu nozīmīgo principu, ka svarīgāks par soda bardzību ir soda nenovēršamības princips.
Sēdē izvērtētajā Ceļu satiksmes drošības plāna 2014.-2016. gadam projektā ir paredzēta iespēja veikt izmaiņas atļautā ātruma piemērošanā atsevišķos ceļa posmos ne tikai samazināšanas, bet arī palielināšanas virzienā. Ja šobrīd, ceļu sliktās kvalitātes dēļ, daudz kur ātrums tiek samazināts, tad jau šobrīd ir ceļi, kas pieļauj ātrāku atļauto ātrumu, bet ceļu kvalitātei uzlabojoties, tādu kļūs arvien vairāk. Autovadītāji ir novērojuši, ka ātruma samazināšanas prakse, bieži rada bīstamas un pat avārijas situācijas un kopumā neveicina labu praksi, rūpējoties par drošu satiksmes plūsmu.
Plāns samazināt bojāgājušo skaitu no simt septiņdesmit 2012. gadā līdz simt deviņiem 2020. gadā, nemaz nav tik ambiciozs, ja zinām, ka sasniedzot šo mērķi, Latvija būs tikai nedaudz zem vidējā rādītāja ES, rēķinot bojāgājušo skaitu uz miljons iedzīvotājiem. Īpaši satraukumu izraisa, ka bojā gājušo vidū trešdaļa ir gājēji. Tik liela gājēju daļa nav nekur citur ES, kas liecina, ka tieši šo satiksmes dalībnieku drošībai pievēršama lielāka uzmanība, kas nozīmē drošu pāreju, tuneļu un tiltu celtniecību, lai gan arī paši gājēji ne vienmēr izmanto atstarotājus, kā rezultātā notiek smagi negadījumi.
Plāns paredz lielāku NVO iesaisti ar satiksmes drošību saistīto risku apzināšanā, kas ir svarīgs uzdevums, jo tikai savstarpējā sadarbībā un konsultācijās iespējams rast labākos risinājumus.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.
