Jau atkal kārtējā dzīvība izdzisusi tumsas un miglas aizsegā ieskautajā ceļmalā. 26. novembra pievakarē Varakļānos uz autoceļa Jēkabpils – Rēzekne automašīna notrieca velosipēdistu, kurš no gūtajām traumām mira. Fakts ir noticis, statistika palielinās par vienu ciparu, taču aiz tā stāv milzīga nelaime gan bojā gājušā tuviniekiem, gan autovadītājam.
Šoreiz negribētu analizēt konkrētā gadījuma cēloņus, bet parunāt par problēmu kopumā.
Gājējs un velosipēdists, dodoties savās gaitās diennakts tumšajā laikā pa ceļa malu, ne vienmēr apzinās risku zaudēt dzīvību vai sakropļot savu ķermeni zem garāmbraucoša transportlīdzekļa riteņiem. Arī tas ir pašsaprotami, ka neviens autovadītājs nevēlas apzināti braukt virsū cilvēkam, bet šādas nelaimes notiek, turklāt nepiedodami lielā daudzumā. Un galvenokārt iemesls ir viens – tumsā nepamanīju. Vai nu autovadītāju apžilbina pretīmbraucošā transportlīdzekļa lukturi, vai arī uz gājēja apģērba nav ne mazākā gaismu atstarojošā laukumiņa, lai viņš būtu pamanāms, bet visbiežāk abi apstākļi kopā rada bīstamas situācijas. Turklāt gājējam vai velobraucējam nereti šķiet – nu kā gan mani var neredzēt, ja mašīnai ir tik spoži lukturi! Bet tumšus stāvus patiešām neredz! Tumsā braucot automašīnā jebkurš var par to pārliecināties.
Ceļu satiksmes drošības direkcija uzskata, ka situāciju var uzlabot tikai ievērojot ceļu satiksmes noteikumus (CSN), kuros ir skaidri definēts, ka, braucot pa ceļu tumsā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velospēdam priekšpusē ir jābūt iedegtam baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Tātad, lai tumsā izbrauktu uz ceļa, ar atstarotājiem vien nepietiek! Arī gājējiem neapgaismotās vietās, saskaņā ar CSN, ir jābūt apģērbam ar gaismu atstarojošiem elementiem, vai jātur rokā iedegts lukturītis. Citi varianti nav pieļaujami. Bet kā ir dzīvē? Cik daudz mēs paši to ievērojam? Cik daudz mudinām mūsu bērnus un apkārtējos to ievērot, tādējādi varbūt izglābjot viņu dzīvību, kas ielas malā tikai pašu nevērības dēļ karājas mata galā...
Novembris ir īpaši tumšs un miglains mēnesis. Dienasgaisma pazūd jau ap pulksten 15.00. Un cik cilvēku dzīvības vēl izdzisīs ceļmalās rīt, pēc nedēļas, pēc gada?
Satiksmes noteikumi jau nav radīti, lai tos neievērotu (atrastu veidus kā tos pārkāpt, vai cilvēkus ierobežotu), bet gan lai sakārtotu drošu kustību ielās. Ir izsvērti visi riski, lai katrs savā vietā justos droši un prognozējami. Tikvien kā atliek tos ielāgot.
Aija Apeine
CSDD Rēzeknes reģ. nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Pēdējā laikā man ir nācies vairāk satikt tumšā diennakts laikā cilvēkus ar manāmu"sānvēju" pārvietojoties par tam neparadzētu brauktuves daļu.