Šogad neierasti lielu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu veido gājēji – 34% no visiem negadījumos mirušajiem. Braucēji un pasažieri šogad nebūt nav lielākā riska grupa, kā tas tiek ziņots.
Ja pērn deviņos mēnešos gāja bojā 85 gājēji, tad šogad - 119. Tieši uz bojā gājušo gājēju rēķina pieaudzis notikušo letālo negadījumu skaits (šī gada deviņos mēnešos – 350, pagājušajā gadā - 310). Ja gada pirmajos deviņos mēnešos nebūtu gājuši bojā tik nesamērīgi daudzi gājēji, kopējais satiksmes negadījumos mirušo skaits nepārsniegtu pagājušā gada datus.Lai arī gada pirmajos deviņos mēnešos vairāk kā puse letālo negadījumu, kuros iesaistīti gājēji, notikuši tumsā (64 bojā gājušie), gājēji gandrīz tik pat bieži gājuši bojā arī dienas laikā. Īpaši kritiska situācija šogad izveidojusies Rīgā, kur gandrīz par 50% palielinājies negadījumos mirušo gājēju skaits - no 25 pērn uz 44 (2004.g.).
Patreiz sabiedrības uzmanība vairāk pievērsta braucēju un līdzbraucēju drošībai, kamēr gājēju drošība tiek atstāta novārtā. Bet tieši gājēji šogad veido ļoti lielu satiksmes negadījumos bojā gājušo daļu.
Lai nepieļautu statistikas datu papildināšanos uz bojā gājušo gājēju rēķina arī šajā rudenī un ziemā, patreiz būtu jāvelta īpaša uzmanība gājēju drošības veicināšanai. Pastiprināti par gājēju drošību šogad apņēmusies rūpēties arī Valsts policija, regulāri rīkojot patruļas tā dēvētajos „melnajos punktos”, jeb vietās, kur visbiežāk notiek negadījumi.
Policijas darbs ir neatsverams ieguldījums satiksmes drošības veicināšanā, tomēr svarīgi un nepieciešami arī citi pasākumi gājēju drošības veicināšanai valsts līmenī.
Lai veicinātu gājēju drošību, nepieciešamas ne tikai informatīvas kampaņas un rūpīgs policijas darbs, bet arī nopietns finansiāls ieguldījums: Jāatdala mazaizsargātie satiksmes dalībnieki no pārējās satiksmes plūsmas, izbūvējot gājēju celiņus, tiltus un aizsargbarjeras uz intensīvas kustības ceļiem. Apdzīvotās vietās būtu jāsamazina pieļaujamais braukšanas ātrums, jāizbūvē vairāk „guļošie policisti”, jāizveido „zig-zag” tipa aizsargbarjeras pie mācību iestādēm. Ilgtermiņā vajadzētu panākt, lai ielu posmi skolu tuvumā vispār nebūtu paredzēti auto satiksmei.
Lai vairotu gājēju drošību krēslā un tumsā jāuzlabo apgaismojums apdzīvotās vietās un uz gājēju pārejām. Kamēr tas nav paveikts, Ceļu satiksmes drošības direkcija aicina gājējus nepaļauties uz nejaušu veiksmi, bet tumsā un krēslā rūpēties par savu drošību arī pašiem. Atstarotājs vai atstarojošs materiāls uz gājēja apģērba var glābt ne tikai bērna, bet jebkura pieaugušā dzīvību.
Džoanna Eglīte
CSDD
Ideja:)
Pie katras polšpudeles vajag klāt atstarotāju un ātrāk ārā nelaist no veikala,kamēr nav uzkabinājis to štruntu.Tad pa gabalu jau varētu saskatīt tos kuriem sānvēš pa stipru:)