Autosportā – kā šahā! 2

Jebkas mūsu dzīvē tiek plānots, un tikai negaidītas, neparedzētas situācijas ievieš mirklīgas izmaiņas mūsu iedomātajā „scenārijā”. Cilvēkam ir raksturīgi visu dzīvē censties saplānot, kā šahā paredzēt vairākus gājienus uz priekšu. Īpaši sportā šāda taktikas izstrādāšana ir puse no uzvaras vai arī zaudējuma iemesls, ja izvēlētā taktika izrādījusies nepiemērota.

Arī autosportā uzvaras kaldināšana sākas ilgi pirms starta signāla nodzišanas un to ietekmē varbūt pat vairāk faktoru nekā citos sporta veidos. Par to, kāda ir taktikas plānošana autošosejas sacensībās, stāsta Bensons Honda Racing komandas treneri Gvido Stalidzāns un Angis Segliņš. Gvido pārziņā ir Honda Challenge jauno braucēju Arvja Zārberga un Oskara Laivenieka sekmes trasē, bet Agnis Segliņš palīdz pie uzvarām tikt vienam no spēcīgākajiem Baltijas autošosejas pārstāvjiem, šāgada Latvijas čempionam Ģirtam Krūzmanim.

Taktika ir plaši pielietota lieta komandu sporta veidos – basketbolā, hokejā, futbolā. Kas ir taktika autosportā, kas tomēr ir individuāls sports?
GS: Tieši tas pats! Tā tikai šķiet, ka trasē braucējs ir viens pats pret pārējiem. Mēs esam vesela komanda – mehāniķi, treneris, braucēji, un mēs esam ļoti saistīti. Taktika autosportā nozīmē – ko ir paveikuši mehāniķi, ko es kā treneris varu ieteikt, uz cik apļiem ir sagatavotas riepas, cik ir degvielas, kāds ir trases raksturs un no tā izrietošās braukšanas specifikas, vai vajag uzreiz censties izvirzīties vadībā vai arī atstāt to uz brauciena beigu daļu… Kā vienu no taktikas piemēriem varu atcerēties Arvja pirmo sacīksti autošosejā pagājušogad – pirmajā braucienā viņš no starta „aizgāja” ceturtais, finišēja otrais. Otrajā braucienā aizgāja stabili pirmais, bet mašīnas bija pilnīgi dažādas – kā bija sagatavots auto uz pirmo braucienu un kā – uz otro. Uz pirmo braucienu apļa laiki labāki kļuva tieši uz brauciena beigām, otrajā Arvis pirmo piecu apļu laikā izrāvās vadībā un pēc tam viņam bija tika jānotur sava pozīcija. Tas ir tāpat, kā šahu spēlēt!

Somijā reizēm ir tā, ka visi gaida, lai redzētu, kā es Arvim saregulēšu auto un tad metas regulēt savējās… AS: Treniņos mēs pieregulējam automašīnu konkrētajai trasei, katriem konkrētajiem laika apstākļiem. Atkarībā no regulējuma skatāmies, ko iespējams iesākt ar kontrollaikiem – vai mums pietiek ar esošo atrāvienu vai izbraukt vēlreiz trasē. Kvalifikācijā strādājam, apzinoties arī katras trases īpatnības, jo ne visur pirmā starta vieta ir izdevīgākā, piemēram, šogad Tallinas sacīkstē. Tajā drošības dēļ, lai izvairītos no iespējamām sadursmēm pirmajos līkumos, „ziedojām” startu, jo zinājām, ka Ģirts pēc tam visus varēs saķert un tikt garām. Attiecīgi citā sacīkstē lielākais uzsvars ir tieši uz startu, lai pirmajos apļos aizmuktu no sekotājiem.

Kādu informāciju treneris braucējam var dot sacīkstes laikā austiņās?AS: Ģirts ir pietiekami pieredzējis sportists, lai es dotu padomus par kādu konkrēto situāciju, ziņoju, cik tālu ir konkurenti, vai kāds nesāk pietuvoties. Regulēju braukšanas ritmu. Lai arī Ģirts ne vienmēr atbild, es zinu, ka viņš dzird un saprot manis teikto.
GS: Ja trasē notiek avārija, es uzreiz varu pateikt, kā rīkoties. Piemērs no iepriekšējās sacīkstes Pērnavā – es pēdējā brīdī paguvu Arvim apteikt, ka priekšā ir apstājusies mašīna, ko viņš neredzēja. Igauniete šai stāvošajā mašīnā tā arī ietriecās, bet Arvis paguva izvairīties. Vai arī vadu apdzīšanas manevru, lai Arvim lieki nav spoguļos jāskatās.
Ir bijuši gadījumi, ka tieši tas mans kliedziens austiņās izšķir sacīkstes likteni – Somijā Arvis pēdējā līkumā pirms finiša kopā ar konkurentu sagriezās un abiem bija tāds kā apmulsuma moments, kā jau jebkuram cilvēkam negaidītā situācijā. Tad es iekliedzos „mauc!”, Arvis atjēdzās un tieši šīs sekundes simtdaļas izšķīra uzvaras likteni. Konkurenti arī ir jāpazīst, lai zinātu, ko no kura gaidīt.

Bet kā tajās trasēs, kas nav tik pārskatāmas kā Pērnavā?GS: Tad es varu vadīt startu, piemēram, Biķerniekos. Man ir lielas ausis un es ļoti labi dzirdu, kas notiek mašīnā. Pēc finiša saku Arvim – kāpēc tu tur pārslēdzies?! Viņš pārsteigts – kā tu zini, tu taču neredzēji! Saruniekārta mums ir ļoti kvalitatīva, sazināties ar pilotu es varu katrā trasē visā platībā, pat Biķernieku mežā un Kačerginas trasē Lietuvā, kur galējais trases posms ir ļoti tālu.

Kura taktiskā ziņā bijusi visgrūtāk plānojamā trase?AS: Tallinas sacīkstes trase, jo tā ir bīstama, tur notiek daudz incidentu. Tāpēc šo sacīksti neplānojām no uzbrukuma, jo citādi var sanākt „sāpīgi”. Starts Ģirtam bija mierīgs, sagaidīja, kad visi izbrauc pirmo bīstamo līkumu un tikai tad sākās uzbrukums.
Šogad sezona mums bijusi diezgan mierīga, taktikas plānošana nav tik sarežģīta. Pagājušogad bija interesantāk, jo bija cīņa par sekundes simtdaļām ar igauni Aivi Ohtlu, tad gan vajadzēja galvu palauzīt.

Dzirdat arī, kā pilots sacīkstes laikā pasaka arī kādu sālītāku vārdu?AS: Tad jau nespiež sarunas pogu! Ģirts turklāt nav ekspresīvs, viņš skaļi nelamājas, tikai pēc finiša pie sevis kaut ko bubina un līdz mums viņa emocijas nenonāk. Tāds savaldīgs Ģirts ir jau no kartinga laikiem, viņu ir grūti izsist no līdzsvara. Arī, ja kāds viņam brauc cieši aiz muguras un, iespējams, provocē uz kļūdu, Ģirtu tas neietekmē.

Materiālu sagatavoja Bensonu Sporta klubs